Pasaulē
Eiropa

Briti grib panākt klimatneitralitāti – pilnībā kompensēt negatīvo siltumnīcefekta gāzu ietekmi0


Londona.
Londona.
Foto: LETA/REUTER

Britānija grib kļūt par pirmo G7 grupas valsti, kas plāno sasniegt klimatneitralitāti, apņemoties līdz 2050. gadam pilnībā kompensēt negatīvo siltumnīcefekta gāzu ietekmi.

Ekspertu brīdinājums, ka globālā mērogā izmešu apjoms pērn ir pieaudzis par “nepieļaujamiem” diviem procentiem, pasteidzinājis Britānijas valdību iesniegt parlamentā likumprojektu par attiecīgām izmaiņām likumos.

Labojumu veikšana 2008. gada klimata pārmaiņu likumā mudinās Britāniju straujāk samazināt oglekļa dioksīda izmešu apjomu.

Zinātnieki secinājuši, ka pasaulei jāpārtrauc ievadīt atmosfērā siltumnīcefekta gāzes, vēlākais, līdz šā gadsimta vidum, ja cilvēki grib apturēt vidējās globālās temperatūras kāpumu virs 1,5 Celsija grādiem, salīdzinot ar pirmsrūpniecisko laikmetu.

Šis ambiciozais mērķis, kas noteikts 2015. gada Parīzes klimata līgumā, tiek uzskatīts par labāko iespēju, lai novērstu potenciāli katastrofiskas sekas klimata pārmaiņām, kas izraisa jūras līmeņa celšanos un arvien biežākus ekstrēmus laikapstākļus. Ekspertiem atzīstot, ka nebūs iespējams likvidēt visu oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu izplūšanu, klimatneitralitātes panākšana nodrošinātu, ka līdzīgs apjoms gāzu tiktu savākts dabiskā ceļā mežos vai mākslīgi izveidotās sistēmās, kas iesūc oglekli no atmosfēras.

Britānijas oficiālā apņemšanās ar likumu noteikt klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam nozīmē, ka Londona šajā jomā varētu apsteigt Parīzi un Berlīni, kas plāno pieņemt līdzīgus likumus līdz gada beigām.

“Būdama pirmā valsts, kas ar likumu nosaka ilgtermiņa klimata mērķus, mēs varam patiešām lepoties ar saviem sasniegumiem klimata pārmaiņu novēršanā. Mēs esam panākuši lielu progresu, attīstot savu ekonomiku un darba tirgu, bet vienlaikus samazinot izmešus,” paziņojusi Britānijas premjerministre Terēza Meja.

Izmaiņas likumos tiek rosinātas, balstoties uz neatkarīgas iestādes, Klimata pārmaiņu komitejas, ieteikumiem. Ziņojumā, ko komiteja sagatavoja pērn oktobrī, tika norādīts, ka šādu pasākumu rezultātā, mazinot gaisa piesārņojumu, uzlabosies sabiedrības veselība un radīsies ietaupījumi Nacionālajam veselības dienestam.

Kā informē Britānijas vēstniecības Latvijā preses nodaļa, apņemoties novērst negatīvo ietekmi uz klimatu, Britānijai ir svarīgi, lai arī citas valstis seko šim piemēram. Pēc pieciem gadiem tiek plānots izvērtēt, vai arī citas valstis ir rīkojušās līdzīgi un pārliecināties, ka klimata pārmaiņu ierobežošanas līderu valstu ekonomikas necieš no negodīgas konkurences.

Vairāku Eiropas valstu, tostarp Nīderlandes, Norvēģijas un Zviedrijas, likumos jau ir iekļauts klimatneitralitātes mērķis un vēl dažas prasības, kas ir tālejošākas nekā Britānijas priekšlikumi.
Saistītie raksti

Britānijas parlamentā iesniegtie priekšlikumi paredz arī Jauniešu konsultatīvās grupas izveidi, kas konsultēs valdību par prioritātēm vides jomā un izvērtēs, cik veiksmīgi tiek sasniegti līdz šim izvirzītie mērķi klimata pārmaiņu, atkritumu pārstrādes un bioloģiskās daudzveidības jomā.

Britu mediji atzīmē, ka sava loma klimata pārmaiņu jautājuma izvirzīšanai pasaules politikas priekšplānā bijusi 16 gadus vecajai zviedru vides aktīvistei Grētai Tūnbergai, kura nesen apmeklēja Londonu. Pirms gada viņa sāka protestu pie Zviedrijas parlamenta ēkas, mudinot likumdevējus uz nekavējošu rīcību pret klimata pārmaiņām un organizējot “skolēnu streiku par klimatu” globālā mērogā. Kopš tā laika viņa piedalījusies vairākās starptautiskās konferencēs par vides aizsardzību un Norvēģijas parlamenta deputātu grupa izvirzījusi viņas kandidatūru Nobela Miera balvai.

LA.lv