Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
8. decembris, 2015
Drukāt

Būs “specvērtība” zemes nodoklim (7)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

No nākamā gada lauku zemei, kas pārsniedz trīs hektārus, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķini balstīsies uz īpašu kadastrālo vērtību, kas nepārsniegs 10% no aizvadītajā gadā noteiktās īpašās kadastrālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam.

Šāda kārtība, kas paredzēta nekustamā īpašuma nodokļa krasa kāpuma ierobežošanai, būs spēkā nākamos 10 gadus – līdz 2026. gadam.

Šo ierobežojumu Saeima noteica 30. novembrī, galīgajā lasījumā pieņemot 2016. gada valsts budžeta likumu un vienlaikus apstiprinot budžeta likumprojektu “portfelī” iekļautos grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

Speciālā vērtība skars tikai tos zemes īpašumus laukos, kuriem Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā kāds no reģistrētajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem ir lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība, skaidro Valsts zemes dienesta (VZD) Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš. To neaprēķinās un nodokļa pieauguma ierobežojuma nebūs apbūves zemei, kā arī lauksaimniecības, ūdenssaimniecības un mežu zemēm pilsētās.

No 324 000 lauku zemes īpašumiem nodokļa pieauguma ierobežojums varētu skart 307 000 zemes īpašumus, kas atbilst minētajiem kritērijiem.

VZD pārstāvis Gatis Kalniņš vienlaikus uzsver, ka netiks mainīta līdzšinējā kadastrālo vērtību noteikšanas kārtība, kas balstās uz darījumu līgumos uzrādītajām tirgus cenām. Šo speciālo vērtību, izmantojot kadastrā reģistrētos datus par zemes īpašumu, VZD nodos vietējām pašvaldībām, kurās pēc tam aprēķinās nekustamā īpašuma nodokli par zemi. Speciālo vērtību sarakstus nodokļa aprēķināšanai VZD sola sagatavot līdz 10. janvārim. Vietējām pašvaldībām tie būšot pieejami līdz 31. janvārim.

Ar šiem likuma grozījumiem un lauku zemes “specpārvērtēšanu”, iespējams, atrasts politisks atrisinājums, kā novērst sekas, ko radītu jau pirms diviem gadiem plānotās kadastrālo vērtību izmaiņas. Balstoties uz strauji augušajām darījumu līgumos uzrādītajām tirgus cenām, VZD bija paredzējis, ka jau no 2015. gada 1. janvāra gandrīz visos novados zemes kadastrālais novērtējums celtos vidēji par 30 procentiem. Bet vairākos Ziemeļvid­zemes, Austrumvidzemes, arī Kurzemes un Latgales novados plānotais kadastrālo vērtību kāpums būtu divreiz lielāks par vidējo – par 50 līdz 70 procentiem. Vēl graujošāks, piemēram, Tukuma novada Tumes pagastā, kur zemes kadastrālā vērtība vienā rāvienā pieaugtu par 83 procentiem, Degoles pagastā – par 78 procentiem.

 

VIEDOKĻI

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Šis ir mēģinājums ar administratīviem paņēmieniem ierobežot strauju nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu lauku zemei. Tomēr nepamet bažas, vai šis ierobežojums patiešām paredzēts ilgākam laikam un vai jau pēc gada, budžetā pietrūkstot naudai, nemēģinās to grozīt par sliktu zemes īpašniekiem.

Pastāvot līdzšinējai kadastrālo vērtību aprēķināšanas kārtībai, aizvadītajos piecos gados man piederošajā zemnieku saimniecībā Dobeles novada Krimūnu pagastā kadastrālā vērtība zemei cēlusies par 300%. Ievērojot kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju, kas paredz kadastrālo vērtību “pievilkt” līdz 85 procentiem no tirgus darījumu cenām, par zemi maksātais nodoklis zemniekiem kļūtu nepanesams.”

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs: “Pieļauju, ka tas ir solis nekustamā īpašuma nodokļa ierobežošanas virzienā, tāpēc labi, ka Saeimas deputāti nobalsoja par šī likuma grozījumiem. Šī līdzšinējā kadastrālā vērtēšana būtībā iedzen stūrī. Zemniekam, kurš pats neko nepērk un nepārdod, uz tuvējā apkārtnē notiekošo darījumu, tostarp klaji spekulatīvo, rēķina ik gadu jāmaksā arvien lielāks nekustamā īpašuma nodoklis. Kamēr nodokļu politika netiks nodalīta no kadastrālās vērtēšanas, tikmēr nekas kardināli nemainīsies.”

Tukuma novada pašvaldības nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Viesturs Bērzājs: “Ieviešot šos likuma grozījumus, kā man šķiet, nekas būtiski nemainīsies ne zemes kadastrālajā vērtēšanā, ne nodokļa aprēķināšanā. Atšķirība vien tā, ka sunim tiks cirsta aste pa gabaliņam. Uz tirgus darījumu cenu celšanās rēķina celsies zemes kadastrālā vērtība. Tai pierēķinot 10 procentus, ik gadu tiks rēķināts nodoklis. Desmit gados tas iznākumā pieaugs par 100%.”

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. Kur skatās Satversmes tiesa.Satversmes tiesa Kūtra vadībā jau 2009.g. atcēla paredzamo kadastrālas vērtības ikgadējo palielinājuma 25 % ierobežojumu pilsētas zemēm.Tā kadastrālā vērtība pilsētu zemēm Rīgā palielināta 25 gados jau desmitkārtīgi.

  2. vai beidzot nav pienācis laiks par nekustamo īpašumu maksāt pēc vienotas likmes? Kāpēc tiek izbraukts uz lauksaimnieku (zemes īpašnieku) rēķina, bet villu īpašnieki pašvaldībām atmet grašus? Nu jau ļoti sen tika plānots aplikt visu ar 1% likmi. Kur pazudusi šī ideja? Varbūt tam nav jābūt 1%, varbūt tikai 0.7%, bet viena likme visam, nesarežģījot vienkāršas lietas. Vai finanšu ministrijā ir kāds spējīgs klerks pacelt šo jautājumu?

  3. Kad Jūs sapratīsiet ,ka mēs jau 25 gadus dzīvojam PSRS nodokļu sistēmā. PTO uzdeva Krievijai likvidēt vērtētājus un inventirizātorus ,jo draudēja ar izslgšanu no Brīvās Tidzniecības Organizācijas.Visās ziņās unlaikraksto bija ziņots par 150 000 šo speciālistu atlaišanu. Vai tiešām Latvija gaida ka pēc budžeta pieņemsanas būs tas JĀPIEŅEM PAJAUNU?

  4. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Zemes vērtību visvairāk ceļ ārzemnieki, kuri piedāvā Latvijas zemniekam nepieņemamu zemes nomas maksu. Lai samazinātu pāri par 40% ēnu ekonomiku laukos, ir nepieciešama pilnīgi cita nodokļu iekasēšanas sistēm. Tāda jau bija pieņemta 1990. gada 20. decembrī toreizējā AP. Tā paredzēja laukos iekasēt tikai zemes nodokli, kurš pēc lieluma bija atkarīgs no saimniecības atrašanās vietas un zemes auglības vērtējuma ballēs. Tā piemēram pie Rīgas bija noteikta likme 96 rbļ par ha, bet Latgales pusē tikai 10 rbļ par ha aramzemes.

    • Pirms ko raksti, iepazīsties ar pieejamo informāciju. Ārzemnieku darījumi ar lauksaimniecības zemi tiek veikti salīdzinoši maz. Par to ir VZD pārskats. Pie tam, kā vismaz intervijās izteicies rakstā pieminētais Kalniņš, ārzemnieku darījumi kadastrālo vērtību izstrādēs netiek izmantoti. Arī šodien zemes vērtība ir atkarīga gan no zemes auglības, gan atrašanās vietas. Tā kā, salīdzinot ar Tavu piesaukto 1990. gadu nekas būtiski nav mainījies. Tikai diference varbūt vairs nav tik izteikta. Starp citu, caur nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām nekas nemainīsies ēnu ekonomikā.

      • Maz jau to ārzemnieku skaita ziņā ir, kas nodarbojas ar Latvijas zemes pirkšanu. Tikai viņu īpašumā jau ir 70% Latvijas zemes. Zemes cenu nenosaka ārzemnieku nelielais skaits, bet nosaka platību lielumi, kas piedalās darījumos. un 70% ir un paliek 70%. Ārzemnieki Latvijas zemi apstrādā ar 5 reizes lielākām subsīdījām un tikai šis fakts nosaka Latvijas zemes cenas veidošanos. No tā arī veidojas nodokļu summa. Līdz ar to zemes nodokļi paliek par lielu Latvijas iedzīvotājiem. Un pēc visaugstākās Latvijas amatpersonas vērtējuma – zemnieki ir paši vainīgi zemes izpārdošanā ārzemniekiem. Kā nu māku, tā nu mauju.

        • super demagoģijas kalngals! ar tādu pārliecību! vai varētu palūgt avotu tiem 70%? ja tas ir par tavu dzimto pagastu, kur visi tavi radi pārdevušies dāņiem, tad vēl varu piekrist, bet vidēji Latvijā šis procents ir zem 20. Ir avoti, kuros uzrāda 13% un pat 8% (2014.g.). es rakstu par LIZ, jo tikai par LIZ tiek maksāti tiešie maksājumi. Savukārt TM nosacīti 5x lielāki kā Latvijā tiek maksāti tikai dažās valstīs – kā Nīderlande, Beļģija. Viņu pilsoņi Latvijā zemi neiegādājas. Pērk galvenokārt zviedri, vācieši un dāņi ar 350-400 EUR/ha maksājumiem. Un tās ir valstis, kur no katra hektāra iegūst 4-8x vairāk produkcijas nekā Latvijā.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+