Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
24. janvāris, 2014
Drukāt

Būs starptautiska vēstures konference (1)

Foto - LETAFoto - LETA

Pirmā pasaules kara sākuma simt gadiem veltītā konference ar nosaukumu ”Sabiedrība, karš un vēsture: Pirmā pasaules kara militārās, politiskās un sociālās norises Baltijas reģionā (1914 – 1918)” būs nozīmīgs šā gada notikums vēstures zinātnē, informēja konferences rīkotāji.

Starptautiskā konference notiks Rīgā Latvijas Kara muzejā 26. – 27. jūnijā, un to kopīgiem spēkiem organizē Latvijas Kara muzejs un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte. Pasākumu finansē Aizsardzības ministrija, taču, pēc LU Vēstures un filozofijas fakultātes dekāna Andra Šnē teiktā, interesi par pasākuma atbalstīšanu izrādījušas arī vairākas ārvalstu vēstniecības. Šnē gan neprecizēja, kādu valstu vēstniecības tās bijušas. Rīgā ieradīsies vēsturnieki no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Krievijas, Vācijas, Somijas, Šveices, ASV. Kopējais referentu skaits varētu būt ap 30, un viņu vidū, protams, netrūks vēsturnieku no Latvijas. ”Gribējām, lai pārstāvniecība ir tiešām plaša no visām reģiona valstīm. Tā ka konference nebūs lokāli latviska, bet ar reģionālu nozīmi,” uzsvēra Kara muzeja direktora vietnieks Juris Ciganovs.

Referātos, protams, būs runa par notikumiem Baltijā. Konferencei būs četras sadaļas, no kurām plašākā – ”Bruņotie spēki un karadarbība Baltijas reģionā”. Tajā būs runa arī par cīņām Rīgas līcī un lietuviešu un baltkrievu militārajiem formējumiem Krievijas armijā, kas latviešu publikai ir nedzirdēts temats. Interesants solās būt arī Tartu universitātes doktora Ivo Jūrves priekšlasījums par Vācijas izlūkdienestu darbību Krievijas armijas aizmugurē Baltijā, kā arī Kara muzeja vēsturnieka Klāva Zariņa pētījums par Kurzemi vācu okupācijas laikā 1915. – 1917. gadā. Juris Ciganovs norāda, ka šāds pētījums rakstītajā Latvijas vēsturē ir viens no tā saucamajiem baltajiem plankumiem.

Konferences sadaļā ”Karš un sabiedrība” vesels referātu bloks būs veltīts vācbaltiešiem, kas Pirmā pasaules kara sākumā nonāca visai neapskaužamā situācijā un karoja abās frontes pusēs. Profesors Ilgvars Butulis iecerējis referātu par vācu tēlu kara laika latviešu avīzēs. Sadaļā ”Karš un politika” Maskavas Valsts universitātes vēsturniece Natālija Volodina uzstāsies ar pētījumu par Krievijas Valsts domes plānotajiem pasākumiem Baltijas provincēs, arī par vācbaltiešu izvešanu no Baltijas kara sākumā, kas faktiski bija masu deportācija uz Iekškrieviju. Somu cilmes amerikāņu vēsturnieks Olavi Arenss referēs par ASV attieksmi pret baltiešu neatkarības centieniem kara beigās.

Ceturtajā, pēdējā sadaļā ”Pirmā pasaules kara vēstures avoti” paredzēts arī Andra Šnē referāts par Pirmā pasaules kara arheoloģiju, materiālo mantojumu un tā stāvokli. Nav noslēpums, ka Tīreļpurvā ik gadu tiek atrasti ne vien dažādi priekšmeti – cīņu liecinieki, bet arī kritušo kauli.

Konference būs pieejama visiem interesentiem, un tajā tiks nodrošināts sinhronais tulkojums. Konferencē nolasītos referātus līdz gada beigām paredzēts izdot atsevišķā rakstu krājumā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Vai tad tiks konferencē runāts arī par Tanenbergas kauju Austrumprūsijā 1914. gadā? Tur krita ap 20 tūkstoši latviešu, bet 1915. gadā tika iznīcināts krievu 20. korpuss, kas sastāvēja pamatā no latviešiem.
    Un par šiem zaudējumiem ir jāpateicas krievu ģenerāļu nemākulīgajai kaujas vadībai.

Draugiem Facebook Twitter Google+