Mobilā versija
-0.9°C
Renāte, Modrīte, Mudrīte
Otrdiena, 24. oktobris, 2017
8. marts, 2017
Drukāt

Būtiski uzlēkušas dārzeņu cenas Eiropā sliktās ražas dēļ (2)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vidējais cenu līmenis februārī bija par 3,3% augstāks nekā šajā mēnesī pirms gada, kas ir augstākā novērotā gada inflācija kopš 2012.gada, informē Finanšu ministrija Tik augstu inflāciju pārsvarā noteica cenu pieaugums pārtikas precēm un ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums. Paredzams, ka nākamajos mēnešos gada inflācija tomēr nepārsniegs 3% robežu.

Cenu pieaugums februārī ir fiksēts visās pārtikas preču kategorijās, cenām pieaugot par 6,1%. Pārtikas cenu kāpums ir vērojams arī pasaules tirgos. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka neapstrādātās pārtikas cenu indekss februārī turpināja kāpt, uzrādot 17,2% gada pieaugumu. Pārtikas cenu kāpumu pasaulē galvenokārt nosaka augošs pieprasījums un to ierobežotie krājumi. Tomēr cenu līmenis neapstrādātai pārtikai pasaules tirgos vēl joprojām zemāks nekā 2014. gadā, kad uzsākās straujš cenu samazinājums. Tādējādi arī Latvijā neapstrādātās pārtikas cenas varētu pieaugt un tas būtu labvēlīgi Latvijas zemniekiem, kaut gan kopumā pārtikas cenu līmenis Latvijā jau ir sasniedzis vēsturiski augtāko līmeni, un to tālākais kāpums būs visai ierobežots pirktspējas dēļ.

Pērn energoresursu cenu kritums pasaules tirgos nodrošināja zemu vidējās inflācijas līmeni Latvijā. Kā arī bija gaidāms, naftas cenu kāpums šogad jūtami ietekmē degvielas cenu pieaugumu Latvijā. Februārī salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu degvielas cena pieauga par 18.8%. Ja naftas cenas saglabāsies pašreizējā līmenī (55 ASV dolāri par barelu), tad varētu sagaidīt, ka aptuveni gada vidū degvielas cenu pieaugums varētu apstāties.

Pārējo preču un pakalpojumu cenu ietekme uz gada inflāciju bija mazāka. No tām lielāko ietekmi deva ar mājokli saistītās un telekomunikācijas pakalpojumu cenu izmaiņas. Tā ar mājokli saistīto cenu gada pieaugums februārī bija 1,7%, ko palielinošā virzienā ietekmēja ūdensapgādes tarifu pieaugums 2016.gada jūlijā, bet samazinošā virzienā -gāzes un siltumenerģijas tarifu samazinājums, ko savukārt joprojām noteica zemā iepriekšējo deviņu mēnešu vidējā gāzes cena. Prognozējams, ka siltumenerģijas cenu kritums turpināsies arī turpmākajos mēnešos.

Savukārt sakaru cenas pieauga par 6,2%, palielinoties tālruņu iekārtu un telekomunikāciju pakalpojumu cenām. Iespējams ,ka telekomunikāciju pakalpojumu cenas ietekmē gaidāmās izmaiņas ES regulējumā, kas paredz sākot ar 2017.g. jūniju vienādot viesabonēšanas tarifus ar tiem, kurus telekomunikāciju operatori nodrošina savās mītnes zemēs.

Jaunākos datus komentējuši banku analītiķi.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Šī būtisksi uzlekošos cenu Eiropā propaganda neatbilst patiesībai. Kad es Dienvidfrancijā iegāju veikalos, tad Latvijā būtiski uzlokošo brokoļu cena Eiro 3.2 /kg Francijas vaikalos svārstijās no 1.80-2 Eiro/kg. Latvijā būtiski uzleca kafijas cenas… nez kāpēc Vācijā un Francijā neuzleca. Šaubos, ka man par godu pirms manas ieiešanas veikalos cenas tika samazinātas…. Un cik ilgi latvijas pircējs ļaus sevi muļķot ar teiksmām par būtisko uzlekšanu?

  2. Laikam jau tāpēc FM atliek PVN samazināšanu kāpostiem un burkāniem,jo cenām paaugstinoties,lielāki ir arī PVN ieņēmumi! Tādu izdevību nevar neizmantot!

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+