Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
12. novembris, 2016
Drukāt

Carnikavā kāpas sargās – uz papīra (4)

Foto - Ilze PētersoneFoto - Ilze Pētersone

"Mums ir prieks par saņemto finansējumu, taču neesam apmierināti, ka no tā izņemta ārā summa infrastruktūrai," vērtē Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

No Latvijas projekta izsvītro dabas aizsardzībai būtiskus infrastruktūras objektus. Tikai ar ceturto reizi Carnikavas pašvaldība un tās partneri saņēma pozitīvu lēmumu Eiropas Komisijas LIFE programmā iesniegtajam dabas parka “Piejūra” piekrastes biotopu aizsadzības projektam. Reizē ar labo ziņu par piešķirto Eiropas Savienības finansējumu vairāk nekā pusmiljona eiro apjomā atnāca arī sliktā vēsts – noraidīts atbalsts būtiskām infrastruktūras būvēm dabas vērtību saglabāšanai.

Dabas parkā ietilpst teritorija gar Rīgas līča piekrasti no Vakarbuļļiem līdz Inč­upei, ar kāpām un mežiem, lagūnām, upju lejtecēm, ezeriem un augu, tostarp aizsargājamo, bagātību.

Labi plāni paliek bez finansējuma

“Tā ir mūsu nelaime – sataisām labus plānus, bet finansējuma apakšā nav,” Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica neslēpj sarūgtinājumu, ka no projekta izvītrota gājēju taku būvniecība, kā arī autostāvvietu izveide aptuveni pusmiljona eiro vērtībā. Šā iemesla dēļ no sadarbības atteikusies Saulkrastu pašvaldība, kuras daļu tagad kā vadošais projekta partneris uzņēmusies Carnikava.

Parka monitoringa un inventarizācijas dati apliecinot, ka tieši antropogēnās, tas ir, cilvēku radītās slodzes dēļ piekrastes biotopu stāvoklis ik gadu pasliktinās – lielākai daļai vērtējums dots kā vidējs vai slikts. Pašvaldībā ļaužu skaits ievērojami pieaug vasarā, kad 8,5 tūkstošiem carnikaviešu pievienojas vasarnīcu iemītnieki un atpūtnieki, kopā sanāk ap 30 tūkstošiem iedzīvotāju. “Piejūras dabas parku cilvēki izmanto pastaigām, skriešanai, brauc ar velosipēdu – tas viss ir labi, taču redzam, kur vēl pirms trīs četriem gadiem nebija takas, tagad jau izveidojies haotisks celiņu tīklojums,” stāsta domes priekšsēdētāja. Lai cilvēki krustu šķērsu nebradātu un nebraukātu pa visu parku, plūsma mērķtiecīgi jāvirza, tāpēc projekta veidotāji paredzēja taku izveidi, bet autobraucējiem ieplānoja vairākus labiekārtotus stāvlaukumus Mangaļsalā, Garciemā, Carnikavā, Saulkrastos.

Nevar teikt, ka apcirptais projekts pilnībā ignorē antropogēnās slodzes problēmu. Infrastruktūrai atvēlētajos 30 tūkstošos eiro ietilpst arī izmaksas nožogojumu un barjeru, kā arī 
informatīvo stendu uzstādīšanai, lai ierobežotu tā saukto nelegālo taku izmantošanu. Taču lauvas tiesa atvēlēta risinājumiem uz papīra apmeklētāju plūsmas pārvaldības plāna veidā, kas tiks integrēts projekta pamata aktivitātē – parka jaunajā dabas aizsardzības plānā. 2019. gada nogalē tam jāstājas tagadējā dokumenta vietā.

Informēšanai – 263 000 eiro

Publicitātes pasākumiem, sabiedrības informēšanai un iesaistei piešķirti 263 tūkstoši eiro, t. i., aptuveni ceturtā daļa no projekta kopējām izmaksām. Šīs summas apguve uzticēta biedrībai “Baltijas krasti”.

“Pētījumi rāda – parka apmeklētāji nezina, ka atrodas “Natura 2000″ teritorijā, kas bagāta ar izcilām dabas vērtībām,” skaidro biedrības projektu vadītāja Elīna Konstantinova un piebilst, ka lielāko daļu interesējot izeja uz jūru un auto novietošanas iespējas.

Par vairāk nekā ceturtdaļmiljonu biedrība izstrādās mobilo lietotni ar biotopu karti, drukās informatīvos bukletus, uzņems filmiņu, projekta noslēgumā rīkos konferenci, sākot ar nākamo gadu, organizēs vasaras sezonas atklāšanas un noslēguma, kā arī kāpu aizsardzības dienas – projektu vadītāja uzskaita garu darāmo darbu sarakstu. Carnikavā vēl tiks izveidots dabas parka “Piejūra” informatīvais centrs. “Centru ierīkos pašvaldības telpās, darbinieka atalgojums projektā nav paredzēts,” precizē E. Konstantinova.

“Publicitātes pasākumi ir dārgi, bet vajadzīgi,” piebilst domes priekšsēdētāja D. Jurēvica, vienlaikus atzīstot, ka, piemēram, projektā ieplānotās filmas vietā labāk uzbūvētu reālu taku parka apmeklētājiem.

Uzziņa

Projektā par piekrastes biotopu aizsardzību dabas parkā “Piejūra” kopā ar Carnikavas pašvaldību piedalās Rīgas pilsētas dome, Dabas aizsardzības pārvalde un biedrība “Baltijas krasti”.

Par kopējo projekta finansējumu 970 067 eiro, no kuriem 60% jeb 582 041 eiro piešķīrusi ES, bet 40% finansē dalībnieki, līdz 2020. gada 31. augustam jāpaveic:

• dabas aizsadzības plāna izstrāde;

• invazīvo sugu (mežrožu, korintu u. c.) likvidēšana atsevišķās Rīgas, Carnikavas un Saulkrastu teritorijās;

• kāpu aizsardzība (apstādīšana ar graudzālēm u. c.) pret eroziju Mangaļos;

• piekrastes lagūnu atjaunošana (niedrāju pļaušana u. c.) Daugavgrīvā un Mangaļos;

• piekrastes pļavu apsaimniekošana (pareiza appļaušana) Vakarbuļļos;

• piekrastes biotopu atjaunošana un pareiza apsaimniekošana (barjeras, nožogojumi, informatīvie stendi u. c. pasākumi, kas ierobežo nelegālo taku izmantošanu) Mangaļos, Garciemā, Carnikavā, Saulkrastos;

• dabas parka informācijas centra izveide Carnikavā;

• publicitātes pasākumi – bukleti, dokumentālā filmiņa, mobilā aplikācija;

• sabiedrības iesaiste – semināri, pasākumi.

Avots: Carnikavas dome un biedrība “Baltijas krasti”.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. KARTEJAIS veids ka NELIETDERIGI IZKEZIT NAUDU. Tiesam, ne jau kat kada lurinasana, papirisu razosana ir vajadziga, bet konkreti darbi, ka kaut vai sen KATASTROFALO celu un HRONISKI TRUKSTOSO STAVVIETU iekartosana, kur pietiktu varbut, pec minimala, kaut vai dazas skembu kravas un skuris, kas pret so MILZIGO NELIETDERIGI IZKEZAMO summu butu pilnigi nekas.

  2. izraisa carnikaviešiem platu smaidu – atkal patvaldība uzvārīsies, kā vienmēr 🙂 vajadzētu valsts kontrolei nedaudz parakāties šajā patvaldībā dziļāk, un maz jau neatklāsies :)))

  3. Cilvēkiem vasarā nav kur mašīnu nolikt, lai tiktu uz jūru! bukleti te nepalīdzēs

  4. izlasīju un sapratu,- es te esmu lieks, ja reiz man nepatīk beznosacījumu maksātāja loma. Kājiņas, kāpas, runājošie akmeņi - tas nav priekš manis. Atbildēt

    janis

Draugiem Facebook Twitter Google+