Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. jūnijs, 2016
Drukāt

Atis Klimovičs: Čekistu režīma vēstījums no Čečenijas pasaulei (16)

Foto - LETAFoto - LETA

Atis Klimovičs

Čečenijas karus, no kuriem pirmais tika iesākts 1994. gadā, lielākā daļa žurnālistu un komentētāju Baltijā tolaik drīzāk uztvēra kā pietiekami tālu notiekošus, kas nemudināja uzdot jautājumu, vai šo karadarbību nāktos uzskatīt par “pazemotās” lielvalsts iešūpošanās treniņu līdzīgiem soļiem nākotnē. Lai arī nežēlīgi, viss tomēr norisinājās Krievijas Federācijas starptautiski atzītajās robežās un tādēļ rietumvalstu aicinājumi Kremlim atteikties no cilvēktiesību pārkāpumiem bija vārgi. Tajā laikā dzirdēju viedokli, ka, iesaistoties tik apjomīgā militāri policejiskā operācijā (vienlaikus vairāk nekā 100 tūkstoši karavīru), Kremlim nepietiks spēka vērst nopietnu agresiju pret kādu citu valsti, tostarp Baltijā. Tā izrādījās patiesība, jo tikai pēc Otrā Čečenijas kara tika sagatavots un īstenots nākamais karagājiens – sākumā pret Gruziju, vēlāk Ukrainu. Atšķirībā no šīm valstīm Latvija kopā ar saviem kaimiņiem krievu aizņemtību Ziemeļkaukāzā izmantoja prātīgi, kļūstot par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm.

Vardarbību, kas deviņdesmitajos gados un arī pēc gadsimtu mijas bija pārņēmusi Čečeniju, nav viegli aptvert. Uzskata, ka pavisam tikuši nogalināti vismaz 200 tūkstoši cilvēku. Kā tas noticis – nopietns jautājums, uz kuru nevarēs atbildēt ne tikai rietumvalstu, bet arī Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa. Par Krieviju, saprotams, nerunājot. Vienīgi izņemot spēka struktūru ļaudis, kas zina labi, jo daudz ko paši pastrādājuši un redzējuši. Zina arī neliela daļa demokrātiski orientētu cilvēku. Starp viņiem vispirms minama Krievijas režīma aukstasinīgi noslepkavotā žurnāliste Anna Poļitkovska. Tieši pateicoties viņas sarakstītajām grāmatām, iespējams iegūt izpratni par Čečenijā pastrādātajiem noziegumiem, taču šie darbi nav pieejami plašai auditorijai Krievijā. 2009. gadā Tbilisi centrālajā ielā iekārtotajā brīvdabas izstādē varēju aplūkot kādas krievu fotogrāfes dokumentālās bildes – tās apliecināja Krievijas īstenoto masveida izrēķināšanos Čečenijā. Tieši un skaidri – kādā no fotogrāfijām bija redzamas nogalināto čečenu ar zemi pilnībā nenosegtās ķermeņa daļas.

1995. gadā Šali čečenu ciemā nofotografēju uz betona grīdas krievu gūstā pabijušus čečenu kaujinieku līķus. Visiem bija izdurtas acis. Kādā citā reizē redzēju, kā krievu omonieši kontroles postenī uz ceļa vingrinājās šaušanā pa pudelēm. Daži bija stipri piedzērušies. Nedaudz sānis gulēja divi nogalināti čečeni.

Rietumvalstu un arī Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa neko tādu (par laimi) nav redzējusi. Tāpat kā nav satikuši amerikāņu, latviešu vai ukraiņu karavīrus karstajos punktos. Man šāda pieredze ir, taču ne reizi neesmu saskāries ar kaut ko līdzīgu kā Čečenijā. Piedzēries un draudīgs karavīrs! Vienmēr bijis pretēji – sabiedroto spēku vienībā, ja vien bijusi tāda nepieciešamība, jebkurš varējis saņemt atbalstu un palīdzību.

Mēdz teikt, ka spēks ir detaļās, un tas šķiet patiess apgalvojums. Taču skaidrs ir tas, ka ikdienas notikumi ir kā zibšņi, kurus uzkrājam savos atmiņas arhīvos, un vajadzīgs laiks, lai tos kā nākas apstrādātu. Lai saprastu, kādu ziņu ar savu rīcību Čečenijā civilizētajai pasaulei nosūtījis Krievijas čekistu režīms.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Trakums, kāds duraks tas grafists!?????????????

  2. Vaha no Itumkales un RSHA 6. nodaļa Atbildēt

    Ko plušķis kļimaksāvič sajedz? Tieši netīri zaglēni berezovski un tamlīdzīgi atkritumi (nav brīnums, ka šo pakāra Londonas darbaļuadisno MI-5 vai 6 kā suni atejā )zaga un treknēja no čečenu ciešanām, bet Kadīrovs (vecais, jaunais) šo to derīgu padarīja gan- asinsatriebējus samierināja, pārdrošniekus apvaldīja, un pilsētas, ciematus atjaunoja…šodien jūdeļu plušķi Vaļcmansūdi, Grosimansūdi un Kolomoiskeļi turpina sdlepkavot Ukrainas bērniņus un apzagt ukraiņus.

  3. Vaha no Itumkales + RSHA 6. nodaļa Atbildēt

    Ko plušķis kļimaksāvič sajedz? Tieši smerdelīgi berezovski un tamlīdzīgi mēsli (nav brīnums, ka šo pakāra Londonas darbaļuadisno MI-5 vai 6 kā suni atejā )zaga un treknēja no čečenu ciešanām, bet Kafdīrovs (vecais, jaunais) o to derīgu padarīja gan- asinsatriebējus samierināja, pārdrošniekus apvaldīja, un pilsētas, ciematus atjaunoja…šodien jūdeļu plušķi Vaļcmansūdi, Grosimansūdi un Kolomoiskeļi turpina sdlepkavot Ukrainas bērniņus un apzagt ukraiņus.

  4. Tā uzvedas urla, kuram iekšā ir ļoti bail un ir ”varonis” tikai barā. Ja nāks pie mums, tad čečeni viņiem liksies bērni… Ir nenokārtoti daudz rēķinu un vēsture liecina, maz, kas ir trakāks par dusmīgu latvieti.

  5. babuīni sarosījušies !!!

  6. kroplis,ne klimovicss

  7. Из каждой строчки, из каждой буквы написанной автором, сочится ядовитая ненависть. Эта ненависть для автора заменяет и цель и смысл жизни. Она же лишила автора способности думать и рассуждать логически. Откуда у автора такие цифры? Где ссылки на источники? Нету. Что такое в понимании автора цивилизованный мир? Америка что ли?! Или может быть Украина, спецслужбы которой ООН недавно обвинило в проведении пыток?
    Хорошо, что автор фото своё опубликовал. Врагов надо знать в лицо.

  8. Sen zināma patiesība Atbildēt

    Krievu armija – kara noziedznieku un noziedznieku pret cilvēci armija!

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+