Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
7. februāris, 2013
Drukāt

Cēloņi un sekas, kāpēc sāp galva

galvsap

Ir apmēram 260 slimību, ko pavada galvassāpes. Bet ir arī gadījumi, kad to izcelsmē ļoti liela loma ir psiholoģiskiem faktoriem. Lielākā daļa cilvēku sāpju remdēšanai lieto zāles. Bet veltīgi!

 

Vājā vieta

Ja noskaidro un novērš cēloni, mazinās vai pazūd arī sekas. Tādēļ psihosomatikas un psihoterapijas ārste Baiba Gerharde ir apkopojusi un izskaidro izplatītākos galvassāpju iemeslus.

Daudzi ir izbaudījuši, kā sāp galva pēc traumas (arī senas), ies­nu vai deguna blakusdobuma iekaisuma gadījumā, acu, zobu slimību dēļ vai nākamajā dienā pēc kārtīgas uzdzīves. Tikpat nepatīkamas izjūtas mēdz izraisīt paaugstināta temperatūra, asinsspiediena svārstības, ateroskleroze, jaunveidojumi, insults, meningīts, trijzaru nerva iekaisums un citas saslimšanas.

Galva var sāpēt arī slikta gaisa dēļ, no izsalkuma, šķidruma trūkuma, neērtas pozas, atmosfēras spiediena izmaiņām, ciešas galvassegas, karstā laikā – pat no auksta saldējuma.

Ja ir savilkti kakla, sejas, plecu muskuļi, sāpes ir nelielas vai vidēji stipras, trulas, spiedošas vai velkošas. Pāris stundas vai pat dienas divas ir sajūta, it kā ap galvu būtu apjozta stīpa.

Migrēnu izraisa smadzeņu asinsvadu paplašināšanās, tai raksturīgas stipras un pulsējošas sāpes, parasti vienā galvas pusē. Reizēm vienlaikus ir slikta dūša, vemšana, izteikta jutība pret gaismu un troksni. Lēkmes ilgst no četrām stundām līdz trim dienām. Šajā laikā vislabākā sajūta ir tumšā, klusā istabā ar mitru dvieli uz pieres.

Saspringuma sāpju un migrēnas izcelsmē ļoti liela loma ir stresam jeb psiholoģiskiem faktoriem.

Akūtu spēcīgu galvassāpju gadījumā, ja vienlaikus ir arī kustību koordinācijas, runas, samaņas traucējumi, domāšanas vai uzvedības izmaiņas, spranda stīvums, augsta temperatūra un lēkmes, gan kavēties nedrīkst – jāapmeklē ģimenes ārsts vai jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Daļa sāpju izzūd, ārstējot slimību, kas tās izraisa, vai veicot rehabilitāciju. Ja iemesls nav nosakāms, palīdzību var lūgt psihoterapeitam vai psihosomatiskās medicīnas speciālistam. Iespējams, būs nepieciešama arī fizioterapija, savukārt ģimenes ārsts, neirologs vai algologs nodrošinās medikamentozo ārstēšanu.

Neraugoties uz plašām izmeklēšanas un ārstēšanas iespējām, daudziem cilvēkiem galvassāpju dēļ joprojām ir ierobežotas ikdienas aktivitātes. Kā vienu no iemesliem B. Gerharde nosauc psiholoģisko faktoru ignorēšanu. Uzzinot, ka sāpju iemesls meklējams psihē, daļa cilvēku jūtas atviegloti, bet daļa – pārsteigti un neticības pilni, vēl citi sadusmojas un noraida šādu izskaidrojumu, jo jūtas bezspēcīgi notikumu (arī slimību) priekšā.

 

Slimība sākas galvā

Galva var sāpēt, ja cilvēks jūtas nevarīgs vai bezpalīdzīgs nepatīkamu cilvēku klātbūtnē. Līdzīgi ar strīdiem – tie nevienam nekaitē, bet, ja grūti sevi aizstāvēt vai īstie vārdi ienāk prātā pārāk vēlu un pēc tam ir kauns vai dusmas, parasti arī galvas-sāpes ir klāt.

Gaidot kādu atbildīgu notikumu (eksāmenu, uzstāšanos, tikšanos, sarežģītu darbu), pārņem satraukums. Tas ir nepieciešams, lai mobilizētu organisma resursus. Ja ir neticība paša spēkiem, gaidas kļūst mokošas. Nereti cilvēki pārvērtē šādu notikumu nozīmi, iedomājoties, ka no tiem atkarīga visa dzīve, lai gan patiesībā tā nebūt nav. Šādos gadījumos kļūdas iespēja iegūst dramatisku nozīmi un bailes sagrābj dzelžainās spīlēs. Kāds tur brīnums, ja sāk sāpēt galva!

Pārāk liela vecāku vēlme vadīt bērna dzīvi var būt viņa galvassāpju cēlonis. Ja atvase sadumpojas, protestē un dusmas brīvi plūst, problēmu nav, bet, ja bērns neuzdrīkstas iebilst un klusējot piekāpjas, dusmas tiek aizturētas un izlaužas kā 
galvassāpes.

Ikviens cilvēks jūt nogurumu, kas signalizē, ka nu ķermenim vajadzīga atpūta. Veselīgi ir to respektēt. Ja tomēr spēku izsīkums izraisa kaunu un nepatiku pret sevi (“man vajadzētu spēt vairāk!”) vai vainas izjūtu, vai arī ir grūti kādam palūgt palīdzību, sāpes kļūst par veidu, kā ķermenis mēģina likt saimniekam apstāties.

Liels risks iedzīvoties galvassāpēs ir tad, ja pārāk lielu nozīmi piešķir citu vērtējumam, ja ir saasināta vēlme izpatikt, mazvērtības izjūta vai grūtības sevi aizstāvēt.

Arī cilvēki ar lielām ambīcijām un vēlmi gūt citu atzinību riskē tikt pie sāpošas galvas. Viņus dzen neapmierinātība ar sasniegto, kaitina un aizskar, ja no apkārtējiem nesaņem apbrīnu.

Šajās situācijās sastopama ne tikai neapmierinātība, dusmas vai nepatika, bet arī iekšējais konflikts jeb jūtu pretrunas, kas cilvēku sasaista un noved strupceļā. Ir gadījumi, kad migrēna pēc vairākiem gadiem izzūd pati no sevis, jo cilvēkam ir izdevies atrisināt savu iekšējo konfliktu, iegūt fizisku atvieglojumu, dvēseles mieru un veldzējošo brīvību paust savas jūtas.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+