Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. februāris, 2016
Drukāt

Paredzams, ka bez papildu uzkrājumiem gaidāmā pensija nepārsniegs pāris simtus eiro (34)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Jau otro gadu tiek veikts SEB bankas pētījums “Pensometrs,” kurā analizēta Baltijas valstu iedzīvotāju gatavība pensijai. Tas parāda, ka strādājošo cerības par vecuma nodrošinājumu joprojām ievērojami atšķiras no īstenības. Lielākā daļa pensijā vēlētos saņemt līdz pat 93% no līdzšinējās algas, bet eksperti prognozē – pensiju sistēmas 1. un 2. līmenis spēs nodrošināt mazāk par pusi no šābrīža ienākumiem. Lielas cerības tiek saistītas arī ar darba devēju, taču patlaban ieguldījumus savu darbinieku 3. līmeņa pensijās kādā no privātajiem pensiju fondiem veic tikai ap 8% no visiem Latvijas uzņēmumiem.

 

Vecumdienām atliek ap 50 eiro

“Satrauc tas, ka trīs ceturtdaļas aptaujāto nekad nav interesējušies par to, kāda būs viņu pensija. Taču labā ziņa ir tā, ka pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas sākuši veidot uzkrājumus papildus 1. un 2. līmeņa pensijai,” pētījuma rezultātus vērtē “SEB Dzīvības apdrošināšana” valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Gada laikā pensijas uzkrājuma veicēju skaits pieaudzis no 18 līdz 25%, savukārt regulāri kādu daļu savu ienākumu pārtikušākām vecumdienām novirza 14% strādājošo. Vidēji iemaksām privātajos pensiju fondos mūsu valsts iedzīvotāji spēj atlicināt tikai 50 eiro mēnesī (Lietuvā 60, Igaunijā – 100 eiro). Interesanti, ka arī lielo algu saņēmēji (ap 1000 eiro un vairāk) vecumdienām atliek tikpat nelielu daļu ienākumu – ap 60 eiro. Eksperte spriež, ka ar tik nelielas summas atlikšanu nepietiks, lai uzkrātu tik lielu privātās pensijas kapitālu, kas spētu nodrošināt ierasto dzīves līmeni arī vecumā.

Galvenais iemesls, kādēļ 75% strādājošo šobrīd nekrāj vecumdienām, ir pārāk mazie ienākumi, no kuriem pietiek tikai pašreizējo vajadzību apmierināšanai. Toties ap 77% aptaujāto izteica gatavību turpināt strādāt arī pensijas gados – vidēji līdz 70 gadu vecumam. 44% cer uz bērnu un ģimenes atbalstu (pašlaik ap 21% Latvijas iedzīvotāju atbalsta savus vecākus vidēji ar 150 eiro mēnesī). 38% plāno uzsākt privāto uzņēmējdarbību, bet 29% – pārdot vai izīrēt nekustamo īpašumu. Kā liecina pētījums, optimisms par alternatīvo risinājumu ietekmi uz savas pensijas lielumu sarūk līdz ar gadiem. Atgādināšu, ka “Pensometra” dati iegūti, aptaujājot 1700 strādājošo vecumā no 30 līdz 55 gadiem.

“Cilvēki darbspējīgā vecumā visai nelabprāt asociē sevi ar šodienas pensionāriem, tā vietā savas vecumdienas iztēlojoties pārtikušas, piepildītas dažādiem notikumiem, ceļojumiem un vaļaspriekiem. Taču šodien vidējā vecuma pensija valstī ir 273 eiro, kas ir aptuveni 45% no vidējiem ienākumiem. Tomēr daļa strādājošo, īpaši jaunie profesionāļi, joprojām paļaujas tikai uz valsts pensiju sistēmu,” atzīst arī “Swedbank” Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas produktu līnijas vadītājs Kristaps Kopštāls, mudinot “nenogulēt” savas vecumdienas un jau laikus parūpēties par privātās pensijas uzkrājumu veidošanu. Bankas janvārī veiktā iedzīvotāju aptauja (tika aptaujāti 703 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 74 gadiem) liecina, ka, sasniedzot pensijas vecumu, lielākā daļa (44%) aptaujāto, lai kompensētu ienākumu kritumu, būtu gatavi atteikties no izdevumiem izklaidei un atpūtai, ceļošanai (43%), kā arī samazinātu izdevumus par jauna apģērba un apavu iegādi (39%). Turpretī iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem saprot, ka vispirms nāktos atsacīties no regulāras apģērbu un apavu iegādes, tēriņiem dažādām pārtikas un mājsaimniecības precēm, kā arī uzkrājumu veidošanas. Šīs paaudzes aptaujātie pēc aiziešanas pensijā daudz biežāk būtu gatavi mainīt lielpilsētu pret dzīvi laukos.

 

Vai darba devējs palīdzēs?

Ap 45% “Pensometra” aptaujāto atzina, ka cer uz darba devēju veidotajiem pensiju uzkrājumiem, lai gan šādas priekšrocības šobrīd bauda tikai 8% strādājošo. Piemēram, Zviedrijā pensiju fondi ir 97% uzņēmumu, bet Lielbritānijā, stājoties darba attiecībās, darba ņēmējs automātiski tiek arī pie pensiju fonda. Latvijā iemaksas 3. pensiju līmenī par saviem darbiniekiem veic pavisam neliela daļa – vien ap 1000 uzņēmumu.

Viens no tiem ir informāciju tehnoloģiju uzņēmumā “Exigen Services Latvia”, kurā strādā 300 darbinieki. Kopš 2002. gada par 18 no viņiem tiek veiktas iemaksas pensiju 3. līmenī.

“Lai gan mūsu uzņēmumā vidējā bruto alga ir ap 2000 eiro, darbinieku, kas vēlētos kaut ko uzkrāt vecumdienām, ir ļoti maz. Viņi grib naudu tērēt tūlīt un uzreiz,” stāsta valdes priekšsēdētājs Ivars Puksts, kurš pats ir strādājošais pensionārs.

“Iemaksas 3. pensiju līmenī var uztvert gan kā atlikto algu, kad pensiju fondam tiek novirzīta daļa darba mūžā “saražotā”, gan kā darba devēja attieksmes izpausmi, jo viņš par savu darbinieku veic ne tikai obligātās, bet arī brīvprātīgās iemaksas,” saka Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns. Viņš uzskata, ka viens no galvenajiem šķēršļiem, kas darba devējiem liedz būt sociāli atbildīgiem, ir salīdzinoši augstie nodokļi darbaspēkam, kā arī zems atalgojums, jo bieži vien strādājošais, kuram piedāvāta izvēle starp iemaksām privātā pensiju fondā un lielāku algu, priekšroku dod atalgojumam.

P. Leiškalns uzskata, ka viens no risinājumiem varētu būt 3. pensiju līmeņa iemaksu automātiska iekļaušana darba samaksā, atstājot darbiniekam tiesības no tām atteikties. Pakāpeniski vajadzētu arī ieviest kārtību, kas uzliktu par pienākumu darba devējiem veikt iemaksas pensiju 3. līmenī par augsta riska profesijās strādājošajiem, kuriem pēc noteikta laika vairs nepietiek nedz iemaņu, nedz veselības šādam darbam, piemēram, elektrovilcienu, dīzeļvilcienu mašīnistiem, un kuriem šobrīd pienākas izdienas pensijas. Tas garantētu, ka, sasniedzot noteikto vecumu, darbinieks varētu saņemt 3. līmenī uzkrāto pensiju un turpināt strādāt vieglāku darbu.

 

DER ZINĀT

Pensiju sistēmas 3. līmenis ļauj brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai.

Pastāv divu veidu privātie pensiju fondi: slēgtie, kas paredzēti fondu dibinātāju (uzņēmumu) darbiniekiem, un atklātie, par kuru dalībniekiem var kļūt ikviens.

Kad darba devējs veic iemaksas privātajā pensiju fondā sava darbinieka labā, viņam ir tiesības uz sociālā, iedzīvotāju ienākuma un uzņēmuma ienākuma nodokļu atvieglojumiem.

Ja iemaksas privātajā pensiju fondā veic pats strādājošais, arī viņam ir tiesības saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus, gada beigās iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestā ienākumu deklarāciju, kurā norādītas gada laikā pensiju fondā iemaksātās summas.

 

20160226210703_2148

Pievienot komentāru

Komentāri (34)

  1. Pensija ir 40% no algas. No min. algas sanāk 148. Par tādu naudu izdzīvot grūti, vai tad min. algas saņēmējiem pie koeficienta nevarētu piesviest kādu lojalitātes %daļu? Ar 300 man pietiktu, bet, ja spīd 150, tad ko, braukt uzreiz prom? Nemitīgie lēto aviobiļešu piedāvājumi mūs visu laiku uz to mudina. Patriotus iztaisa par muļķiem, lūzeriem un nabagiem. Koeficientu sistēmai jābūt variablākai.

  2. .................... Atbildēt

    dzīve kā čangaļu parkets: šķirbu vairāk kā parketa, zolitūde

  3. >15.30
    striķi vismaz nopērc par savu naudu, čangal

  4. ......................................... Atbildēt

    kas tad tevi baros?? Es?
    Vecumā nevarēs miņikos večus ķert, jāpadomā, ja skolā nedomāji. Ja nu gadās znots, kam uzkraut savas vecās miesas…..jā tos patreiz medī ļoti aktīvi, bet tie nabagi, bailēs no idiotēm, paliek zili……………

  5. Vai šīs nav cilvēktiesību pārkāpums? Likt dzīvot ar ienākumiem, kas ir zem iztikas minimuma? Toties darbā valsts iestādē izdzen bez pusdienas pārtraukuma uzkrājot nenormētu atbildību!!!!!!?????? Kad beidzot šajā valstī tiks ievērotas cilvēktiesības?

  6. Tāpēc tagad esmu UK, lai piepelnītu starpību, kas veidojas starp 76 Eiro, kas it kā uz šo dienu man pienākas LV (ja tagad ietu pensijā) un cilvēka cienīgu pensiju. Šogad man paliks 50, tā, ka drusku tam vēl laika ir 🙂

  7. Sajaa valstii nav ko kraat un nav ko kaadu klausiit, jaadziivo vieniigi sodienai! Jo par “parasto” cilveeku seit neviens nedomaa un NEDOMAAS!

  8. Banku krahi likvidēs visus uzkrājumus un penši vienkārši būs pamesti nomiršanai. Šādi var rīkoties tikai absolūti sātaniska un fašistiska valdība.

    • aizliegts lietot vārdu fašists, fašistiska! Nevajag jaukt Mūsdienās iekšā Hitlera ideju! Tam nav Pilnīgi Absolūti nekāds sakars ar šodienas nespējīgajiem, pēdejo 25 gadus Latvijas nespējīgajiem lēmējiem! Kuri nu nekādīgi nevar izvest Latviju no šī Neattīstības tuneļa, kura galā, nezin kad parādīsies gaisma! Un Latvijas vadošās partijas, visu 25 gadu valdību Vadītāju neizdarības, nespēju ko mainīt uz attīstības pusi – nav jānosauc par fašismu! Fašisms būtu Mūsu sabiedrotais! Ja būtu Fašisms, tad Mēs noteikti nebūtu tur, kur esam tagad! Ja būtu tantei riteņu, viņa būtu tramvajs! Ja Hitlers būtu uzvarējis karā, tad tagad eiropa nebūtu tik pilna ar Melnajiem! Bet viss pirmām kārtām! Latvijā vajag Pilnīgi jaunu Likumdošanu! Kura mainītu šo absurdu, kas tagad ir sabrūvēts! Ka ne ar ko netiek galā! Likumdevēji, Latvijas juridiskā smadzene ir aizlaidusi visu postā, par labu, pa draugam ar valsts izkrāpšanu, apzagšanu, nolaišanu līdz Kliņģim! Latvijā vajag Pilnīgi Jaunu, Citu Nodokļus sistēmu! Kuru nu nekādīgi nebūtu iespējams apzagt! Vienkāršs, vidējs strādājošais maksā nelielus nodokļus! Un saņem Visas Soc. garantijas, Nodrošinājumu! Garantētu Pensiju, gandrīz algas apmērā! Bet Biezie, 50-70% Nodokļos! Tā, ka Nograb! Par visu! Par dārgajām mašīnām, par Villām, par pilnīgi visu! Latvijā vajag 80% Vidējo iedzīvotāju līmeni! Tādia bija jābūt Neatkarīgai Latvijia! EU sastāvā protams! Jo Mēs esam gadu simteņiem Eiropas tauta! Ar Ziemeļ eiropas jūtamu piegaršu!

  9. Vēlreiz jautāju: “Kāpēc neredz / nesniedz atbildi par esošo uzkrājumu 2.pensiju līmenī individuāli katram pensiju saņēmējam – sasniedzot noteikto pensionēšanās vecumu, liekot izvēlēties apmaksas formu, neinformējot cik naudas ir uzkrāts?”. Tā jau ir daudz nezināmo, šis arī turpina pastāvēt. Ceru ka atbildīgie cilvēki uzlabos pakalpojuma sniegšanu un komunicēšanas prasmes.

  10. Kāda var būt motivācija kaut ko iemaksāt fondos, ja — kā tas ir Latvijā — ik pa pārdesmit gadiem mainās valsts iekārta un visi senākie iekrājumi iet zudumā!?

    • Neticu nevienam fondam- maksā,maksā,noliec ķelli pirms aizej pensijā un visi fondi ku- kū,radiņi tos nedabūs,aizies kam,kur…
      Krāju pa bišķim un lieku ,,zeķē” turu drošā vietā,kur- zina tikai pats tuvākais cilvēks.

      • Ja “noliksi ķelli”, fondos uzkrāto naudu saņems tie, kurus būsi norādījis uzkrājuma līgumā kā labuma guvējus. Vai tie būs Tavi radi, kaimiņš vai mīļākā, tas jau gan ir Tavā ziņā.

    • Fondiem ar valsti nav nekāda sakara.
      Pat, ja valsts bankrotē, tai naudai, kas Tev ir dzīvības apdrošināšanas sabiedrībā, ne valsts, ne bankas netiek klāt. Tā nauda ir un būs drošībā.

  11. Un kurš no “pētniekiem” būtu drošs apgalvot, ka krājējus kārtējo reizi “neuzmētīs” kāda no bankām? … pieredze taču ir?!

    • Rietumu pasaulē naudu pensijai vai arī jebkuriem citiem ilgtermiņa mērķiem krāj dzīvības apdrošināšanas sabiedrībās, nevis bankās. Bankas nāk un iet. Dzīvības apdrošinātāji strādā un strādās visos laikos.

  12. daudzi mūsu valsts cilvēki solīdā vecumā, ievērojot šo laiku veselības pakalpojumu pieejamību, secina, ka līdz pensijai neaizvilks. bet bankas, kas apkalpo pensiju līmeņus, nekad neko nezaudēs, bet gan uz tiem reāli nopelnīs.un pensionārs pirms pensijas būs krietni apdalīts no visiem šiem fondu apkalpotājiem( lasi- ieguvējiem).

  13. Mazāk valdībai vajag izgrūst naudu nejēdzīgām lietām -bruņošanās, lūžņu iepirkšana u. t. t. ,tad paliks arī nauda pensijām, veselībai un ceļu sakārtošanai.

  14. bus nabagu pabalsti 40 eiro apmērā nevis pensijas 😀

  15. Mums visu laiku draud ar drūmām vecumdienām. Vai tad Latvijai NEKAD NEBŪS LEMTS izrāpties ārā no nabadzības bedres un nodrošināt saviem iedzīvotājiem (un nodokļu maksātājiem) tādus pat dzīves apstākļus kā pārējā Eiropā? Un, ja tā, tad – KĀPĒC?

    • tāpēc ka tautai nav kolektīvās atbildības par nodokļu maksāšanu, kā piem. Skandināvijā

      • Bet, varbūt tomēr nevajadzētu dažiem izmaksāt pensijas vairāku tūkstošu apmērā? Nu nav gan tik atšķirīgs cilvēku ieguldījums valsts labā. Tas arī ir iemesls naidam pret šo sistēmu. Nolemtība.

    • LV nākamais projekts ir atvērt nabagmājas,slēgt daļu pansionātu,lai nebūtu jābūvē jaunas telpas.Tur ,kā senos laikos,vecīši par maizes riku varēs,kāmēr dzīvība kaulos, arī pastrādāt.

  16. Reklāmraksts,lai kāds varētu uz nabadzīgo cilvēku rēķina iedzīvoties naudā, jo pati krāju 3.pensiju līmeni un redzu, ka aiziet mīnusos no maniem ieguldījumiem. Par kādiem vecumdienu nodrošinājumiem te ir runa?

    • Tiešām reklāmraksts. Bankas komisijās noēd visu, ko valsts atmaksā un tava peļņa paliek tikkai fondu ienesīgums, ja tāds vispār ir ….

  17. Ieteiktu nekrāt pensijai,bet dzīvot,saudzēt veselību,jo pati krāju: ieviešot latus cietu lielus zaudējumus,vēlāk viss aizgāja bērnu izglītošanai,bet tagad no pensijas nevaru atļauties iziet visus izmeklējumus,analīzes,jo valsts atbalsts ar katru gadu samazinās,labi ka bērni atraujot no sevis palīdz…..Skumji,ka neviens nedzīvo blakus,jo vairs tuvumā nav darba vietu.Neredzu Latvijas augšupeju,redzu ka valdības,pašvaldības darbinieki un ierēdņi dzīvo zaļi,bet tauta pusbadā un slimi.

  18. Par vecumdienām, protams, ir jāparūpējas, taču pārspīlēt arī neko nevajag. Pat es, kuram pensijas vecums pienāks pēc dažiem gadiem, neesmu drošs par to, ka viss sanāks tā, kā plānots. ES šķobās un ļogās,… pasaule pašlaik ļoti nedroša. Kas zin, vai tie daži tūkstoši, ko esmu iekrājis, pēc gada vai diviem neizkūpēs gaisā?! Var sanākt tā, kā daudziem PSRS laikos – cilvēks iekrāja naudiņu vecumdienām,…nāca pārmaiņu laiki (paldies Dievam, bet…) un visi bieži vien sūrā darba augļi vējā! Turklāt pensionēšanās vecums noteikti vēl palielināsies. Kādi tur vairs ceļojumi un hobiji, ja cilvēks knapi kājas velk?! Tā ka, jādzīvo šodienai!

  19. dakšas, pūderis un makaroni! Atbildēt

    Daļa, iespējams, pensijai nekrāj, jo intuitīvi apzinās, ka ar šodienas sačakarēto medicīnu iespēja nodzīvot līdz arvien pieaugošajam pensijas vecumam ir katastrofāli maza …

    • Tikai kāpēc vidējais mūža ilgums ar katru gadu palielinās? Man jau nav pretenziju, katrs pats savas laimes kalējs, tikai nākotnē nevaig gar ministru kabineta durvīm slaistīties ar pastieptu roku.

      • Krāt nav vērts, jo tāpat visu nozags. Vai kādreiz ir bijis citādi?

      • Ja tev ir lieka nauda, kas paliek pāri pēc visu rēķinu un pašu nepieciešamāko vajadzību tēriņiem, tad tērē to šodien, nevis krāj nākotnei, kuru nav iespējams paredzēt. NEVIENS NEVAR GARANTĒT, KA PAŠREIZĒJĀ PENSIJU SISTĒMA DARBOSIES ARĪ PĒC 10, 30 UN VAIRĀK GADIEM UN VISI JŪSU IEKRĀJUMU FONDI NEPAZUDĪS. Tāpēc, ja tev patīk ceļot, patīk iegādāties labas mantas, patīk izklaidēties utt. – dari to šodien. Jo neviens nevar garantēt, ka tāda iespēja būs vienmēr. NEKRĀJ NAUDU UN NELIEC TO NEKĀDOS FONDOS VAI DEPOZĪTOS! Jo tad to izmantos un tērēs citi, nevis tu pats.

      • jautājums deputātam, kurš negrib redzēt lūdzējus pie Ministru kabineta – VAI TAD MINISTRS NAV TAUTAS KALPS? KĀPĒC TAD VIŅŠ BAROJAS UZ MŪSU NODOKĻU RĒĶINA, JA NESTRĀDĀ MŪSU LABĀ?

        • Tur jau tā lieta,ka par vazāšanos bezdarbībā ,viņš teica par sevi,jo alga nāk labu labā,kādēļ nestutēt bāra leti ar viskija glāzi rokā.

      • deputāts - savas laimes kalējs Atbildēt

        Tikai kāpēc vidējais deputāta mūža ilgums ar katru gadu palielinās? A? Un tur, kur kaut kas izstiepjas, kaut kam citam jāsaraujas!
        Un nevaig gar ministru kabineta durvīm slaistīties ar pastieptu roku – tāpat neviens nedabūs, bet ja kāds tomēr dabūs, vienalga visiem nepietiks …

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+