Cēsīs atklāts 17. gadsimta aizsargmūra fragments 0
Pagājušajā nedēļā Lielās Kalēju ielas pārbūves laikā, veicot arheoloģisko uzraudzību, atsegts Cēsu pilsētas aizsargmūra fragments, LA.lv uzzināja Cēsu novada domē.
Atsegtā pilsētas aizsargmūra fragmenta precīzs laikposms nav nosakāms, jo tas atsegts tikai daļēji. Atsegtā mūra posma garums ir astoņi metri, platums – līdz 1,5 metriem; augstums – līdz 0,6 m. Virs tā uzcelta ēka (Lielā Katrīnas iela 27), un mūris turpinās dziļumā, tādēļ grūti spriest arī par tā oriģinālo augstumu.
Pēc arheologu teiktā, zināms, ka jau 13. gadsimta beigās pilsētai mūris ir bijis. Tas pēdējo reizi pildījis savu aizsargfunkciju 17. gadsimtā, un kopš 18. gadsimta otrās puses to jau mērķtiecīgi sākts nojaukt.
Kā skaidro arheoloģiskās uzraudzības veicēji, lai noskaidrotu šī konkrēta fragmenta celšanas laiku, būtu jāizpēta tā apakšējā daļa un būvbedre, kas šajos darbos netika sasniegta. Hipotētiski atsegto fragmentu varot attiecināt uz 17. gs., kad vairākās pilsētās daļās tas vēl labots vai papildināts un redzams vairākos pilsētas plānos.
Atsegtais mūra fragments pēc atsegšanas fotografēts, aprakstīts un iemērīts. Tas saglabāts atrastajā apjomā, virs kura uzklāts ģeotekstils un veidots uzbērums, lai izbūvētu jauno ielas trotuāra segumu.
Aizsargmūra atrašanās vieta bijusi zināma. Vēsturiskajos pilsētas 17. gs. plānos tas pieslēdzas Katrīnas vārtiem, kuru fragmenti vēl mūsdienās saglabājušies zem Lielās Katrīnas ielas. Katrīnas vārti daļēji atsegti jau 2011.gadā un 2014.gadā. Kopā ar šī gada atklājumiem to novietojumu varot labāk precizēt dabā un iezīmēt aktuālajā pilsētas plānā., skaidro Cēsu novada domes komunikācijas nodaļas vadītājs Kārlis Pots.
