Čingishans izmantoja labvēlīga klimata periodu 1
Mongoļu valdnieka, leģendārā iekarotāja Čingishana (ap 1155 – 1227) karagājienus un viņa valsts uzplaukumu, iespējams, veicināja silta un mitra laika periods, kāds 13. gadsimta sākumā bija vērojams Mongolijas vidienē, uzskata Taizemes Nacionālās zinātņu akadēmijas speciālisti sadarbībā ar amerikāņu zinātnieku grupu.
Eksperti seno gigantisko koku izpētē pie šāda secinājuma nonākuši, analizējot senu Sibīrijas priežu stumbru gadskārtu riņķus, kas atspoguļo klimata svārstības 11 gadsimtu laikā. Meža ugunsgrēkā cietušās milzu koku stumbru daļas bija saglabājušās lavas lauku plaisās Hangaju kalnos Mongolijas vidienē. Dažas no priedēm bojāejas brīdī bijušas vairāk nekā 1100 gadu vecas. Zinātnieki iegūtos gadskārtu riņķu analīzes rezultātus salīdzināja ar mongoļu valsts attīstības dinamiku.
Periods, kad Čingishans sāka mongoļu cilšu apvienošanu un valsts veidošanu, attiecas uz 1180. – 1190. gadu un sakrīt ar laika sprīdi, kad klimatiski valdīja sausums. Savukārt brīdis, kad mongoļi devās iekarošanas karagājienos un izpleta savu impēriju plašās Āzijas teritorijās, sakrīt ar Mongolijai neierastiem ilgstošu lietavu un labvēlīgas, mērenas temperatūras laiku. Tas ir periods no 1211. līdz 1225. gadam. “Tieši šajā laikā vērojamā pāreja no izteikti sausa uz izteikti mitru klimatu, apliecina, ka klimatam bija sava loma cilvēku rīcībā. Tas nebija vienīgais noteicošais, taču radīja ideālus apstākļus, lai no haosa rastos harizmātisks līderis, attīstītu armiju un koncentrētu varu,” aģentūrai AFP norāda viena no pētījuma autorēm, amerikāņu zinātniece Eimija Hesla. Mongoļiem kā klejotājiem lopkopjiem bija ļoti svarīgs ganību stāvoklis, bet tās šajā laikā zēla. Mitrums un siltums tāpat pozitīvi ietekmēja zemkopību.
Čingishans pēc savas nāves atstāja pēcnācējiem pasaules vēsturē lielāko impēriju, kura pletās mūsdienu Korejas, Ķīnas, Krievijas, Austrumeiropas, Azijas dienvidrietumu, Indijas un Tuvo Austrumu teritorijā.
