Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
8. janvāris, 2013
Drukāt

Čūskas līčloči vēsturē – 1905., 1917., 1929…

potjomkins1905

2013. gads, kas paies Melnās Ūdens Čūskas zīmē, sola dāvanas un pārsteigumus, taisnīgumu, nesteidzību, gudrību, taču būšot arī negaidītu pavērsienu piesātināts.

Sabiedriskā un politiskā dzīve ritēšot diezgan nemierīgi, taču pārlieku lielus sociālus izvirdumus nenesīšot. Turklāt gads solās būt īpaši labvēlīgs visiem, kuri nolēmuši profesionāli pilnveidoties.

Pagājušajā gadsimtā Čūska ar savu klātbūtni cilvēci aplaimoja deviņas reizes un, lūk, kas no tā iznāca.

“…kā trakus suņus!”

1905. gads un it sevišķi tā nogale Latvijā ir piesātināta ar vardarbību, ko vienlīdz konsekventi lieto kā vecās kārtības aizstāvji, tā revolucionāri. Vēl nav parādījušās soda ekspedīcijas, kad LSDSP Liepājas komiteja 1. oktobra uzsaukumā jau aicina: “Mūsu svētākais pienākums – izlietot visus spēkus pret patvaldības kalpiem: muižniekiem, policistiem, žandarmiem, komisāriem utt. Tos mums nebūs žēlot, bet iznīcināt!” Nedaudz vēlāk LSDSP Jelgavas komiteja aicina, “lai katrs gorodovojs, spiegs, pristavs un gubernators kļūst par mūsu ložu un akmeņu upuri. Mums jāiznīcina, jānoslauka no zemes virsas šie briesmoņi!”, bet mēnesi vēlāk: “Visus revolūcijas nodevējus sist nost kā trakus suņus!” Tikpat šausminoša ir vecās kārtības aizstāvju reakcija. Valtaiķu mācītājs fon Gavels ziņo, ka “soda ekspedīcijas nošāva pavisam 24 draudzes locekļus un nodedzināja astoņas mājas. Bez šiem 24 kādā dienā turpat baznīcai līdzās tika nošauti 32 ārnovadnieki, kuru līķi pa daļai arī vēl svētdienā bija palikuši turpat guļam”.

Zemi pārņēmušo nemieru šautras jūtamas arī garīgajā laukā, sevišķi izpaužoties Aspazijas lugas “Sidraba šķidrauts” pirmizrādē 27. janvārī Rīgā uz Jaunā latviešu teātra skatuves. Pavasarī turpat dienas gaismu ierauga arī Raiņa “Ugunī”.

Gada ieskaņā aizsaulē aiziet himnas “Dievs, svētī Latviju!” autors Baumaņu Kārlis, bet piedzimušo vidū ir nākamā “Pasaku par ziediem” autore Anna Sakse un ievērojamais latviešu inženieris, fotokameras “Minox” izgudrotājs Valters Caps.

Krievijai zaudētais karš Tālajos Austrumos beidzas ar apkaunojošajām sakāvēm Mukdenas un Cusimas kaujās, turklāt jau otrajā jaunā gada dienā japāņu rokās krīt Portartūras cietoksnis. Noslēpumainais spāņu arhitektūras ģēnijs Antonio Gaudi Barselonā sāk darbu pie saviem šedevriem “Casa Mila” un “Casa Batlo”. Aizsaulē aiziet dižais fantasts Žils Verns, Gustavs Mālers uzraksta savu Septīto simfoniju, franču gleznotājs fovists Anrī Matiss rada nemirstīgo “Sievieti cepurē”, bet Parīzē sensāciju raisa puskailās dejotājas uzstāšanās, kura vēsturē ieies ar Matas Hari vārdu.

 

“Kārtības un miera pusē” Krievija1917

1917. gads cilvēces hronikā vispirms jau iezīmējas ar prātu un sirdi stindzinošām vēstīm no Pirmā pasaules kara frontēm. Drīz tām pievienojas ne mazāk biedējošas un neizprotamas ziņas no Krievijas, kur varu zaudē gadsimtiem ilgi valdījusī Romanovu dinastija, dodot vietu vispirms Valsts domes izveidotajai Pagaidu valdībai, bet vēlāk – asiņainajam boļševiku režīmam, kas, uzsākot vēsturē nežēlīgāko sociālo eksperimentu, varu iegūst 1917. gada oktobrī apvērsuma rezultātā.

Lielākā latviešu tautas daļa kara apstākļos šajā laikā ir iedzīta šausmīgā izmisumā. Vācu okupētās Kurzemes iedzīvotāji devušies bēgļu gaitās. Vidzemē dedzina un laupa krievu karavīri. Gandrīz desmit tūkstoši latviešu strēlnieku zaudējuši dzīvību Ziemassvētku kaujās. “Pēdējie piedzīvojumi pierādījuši, ka Krievija nav mācējusi aizsargāt ne mūs, ne mūsu zemi. Pilnīgi izskaidrot šīs nespējas cēloņus varēs tikai vēlāk,” 1917. gada pavasarī raksta latviešu sabiedrībā plaši pazīstamā advokāta, līdz matu galiem konservatīvā politiķa Fridriha Veinberga vadītā “Rīgas Latviešu Avīze” . Secinājums visai stoicisks: “Lai nāktu kādi apstākļi nākdami, mūsu pienākums ir izturēties un rīkoties tā, lai mēs vienmēr stāvētu kārtības un miera pusē.” Pirms tam daudzi latviešu inteliģenti vēl iestājas par lozungu “Brīva Latvija brīvā Krievijā”, bet tagad, it sevišķi vasarā un pēc tam, kad septembrī Rīga krīt vācu rokās, viņi jau ir par neatkarīgu Latviju, ar to saprotot apvienoto Kurzemi, Vidzemi un Latgali. “Latvieši! Lielais atlaišanas vārds ir atskanējis: pašnoteikšanās tautām! Negaidat vairs citas atlaišanas! Ņemat sev paši, ko vēsture jums dod,” izskan deklarācijā, ko gada izskaņā 2. decembrī (pēc jaunā stila) Valkā pieņem Latviešu pagaidu nacionālā padome.

Kamēr latvieši uzdrīkstas atklāti pieteikt savas ilgas pēc neatkarības, pasaules kara frontēs situācija pamazām izgrozās vairs ne tik labvēlīgi Vācijai. Karā Antantes sastāvā iesaistās ASV, Džonam Peršingam kļūstot par ASV spēku virspavēlnieku Eiropā. Tostarp britu valdošā dinastija pieņem Vindzoru vārdu, jo iepriekšējais, vēsturiski izveidojies, liekas pārāk vācisks, bet ASV par gada hitu kļūst filma “Nabaga mazā bagātniece” ar Mēriju Pikfordu galvenajā lomā.

 

Latvieši – hokeja nācija

Latvija19291929. gadā pasaulei šķiet, ka nav vairs tālu līdz mūžīgā miera idejas piepildījumam. Tāpēc ar tik lielu sajūsmu tiek uztverts, ka Nobela Miera prēmiju piešķir ASV sekretāram Frenkam Kellogam – vienam no Kelloga-Briāna pakta autoriem. Tobrīd vēl daudzus atstāj vienaldzīgus fakts, ka 400 km garā franču–vācu robežas sektorā noris intensīva nocietinājumu nostiprināšana (tā sauktajā “Mažino līnijā”), bet pāvests Pijs XI noslēdz vienošanos ar itāliešu duči Benito Musolīni.

Latvijā 29. jūnijā valsts vizītē ierodas Zviedrijas karalis Gustavs V. Bet augustā noris parakstu vākšana, lai ierosinātu tautas nobalsošanu pret landesvēristu priekšrocībām zemes iegūšanā. Rēzeknē izveido pirmo Latviešu tautas universitāti, un visā valstī strauji popularitāti iegūst skaistumkonkursi. Rīgā notiek pirmā oficiālā hokeja spēle starp Latvijas un Lietuvas komandām, kurā latvieši pārliecinoši uzvar. Pasaulē ierodas nākamās ekrāna un skatuves zvaigznes Eduards Pāvuls, Vija Artmane un Edgars Liepiņš, bet mūžībā aiziet dižais dzejnieks Rainis un rakstnieks Apsīšu Jēkabs.

Gada galvenais notikums pasaulē ar seismisku viļņu efektu ir “melnā piektdiena” 29. oktobrī, kad Ņujorkas biržā dažu stundu laikā savus īpašniekus maina 13 miljoni akciju. Tikmēr zinātnē apvērsumu izraisa penicilīna atklāšana, kurā lauri pienākas britu biologam Aleksandram Flemingam. Dižais vācu rakstnieks Tomass Manns iegūst Nobela prēmiju literatūrā, bet PSRS sākas masveida kolektivizācijas laikmets, kura šausmīgās sekas drīz izvērtīsies šausmīgā badā. Toties Apvienotajā Karalistē par ministri pirmo reizi kļūst sieviete. Bet ASV pirmo reizi pasniedz Kinoakadēmijas balvas, un uz ekrāniem iznāk Alfrēda Hičkoka pirmā ievērojamā filma “Šantāža”. Tomēr par asinis stindzinošāko gada notikumu ASV kļūst Ala Kapones bandas izraisītais Valentīna dienas slaktiņš Čikāgā.

 

Dvēseles mijkrēslī Velss1941

1941. gads Latvijas vēsturē ierakstīts gan ar kara sākšanos, gan ar padomju okupācijas režīma represiju kulmināciju, kas izpaudās 14. jūnijā, kad 15 424 cilvēki, viņu vidū mazgadīgi bērni un zīdaiņi, lopu vagonos tika izvesti uz Sibīriju. Daudzi Latvijas civiliedzīvotāji dzīvību zaudēja pēc Vācijas un PSRS kara sākuma 1941. gada 22. jūnijā, sarkanajai armijai atkāpjoties. Jau martā kā simbols brīvās Latvijas nonāvēšanai no apgrozības tika izņemts viens no tās valstiskuma simboliem – nacionālā valūta lati, pilnībā ieviešot PSRS rubļus. Vienlaikus turpinājās Latvijas armijas iznīcināšana, kas apogeju sasniedza 14. jūnijā, kad karavīrus vasaras nometnēs Litenē, Ostroviešos un citur nošāva vai arī apcietināja un izveda uz ieslodzījuma vietām Krievijā.

Vācu–padomju kara sākums iezīmējās ar Hitlera armiju uzvaras gājienu. Pēc tam, kad ievērojami padomju spēki tika ielenkti Baltkrievijā, sākās Ļeņingradas blokāde. Vācu rokās krita Smoļenska, Harkova, Kijeva un Odesa. Vērmahtam pavērās taisns ceļš uz Maskavu. Pēc Japānas uzbrukuma Pērlharboras bāzei Havaju salās, nonāvējot vairāk nekā 8000 amerikāņu karavīru un iznīcinot 19 karakuģus un 130 lidmašīnas, pasaules karā iesaistījās ASV…

Par gada sensāciju kļūst Hitlera vietnieka Rūdolfa Hesa dīvainais lidojums uz Skotiju. Toties otrā okeāna krastā amerikāņi uzsāk Manhetenas projektu ar mērķi radīt pasaulē pirmo atombumbu. Lēmumu pārtraukt filmēties pieņem izcilā aktrise Grēta Garbo un ASV uz ekrāniem iznāk Orsona Velsa šedevrs “Pilsonis Keins”, kā arī milzu popularitāti iemanto skaistā filma “Saules ielejas serenāde” ar Glena Millera mūziku.

 

Dzīve pēc Staļina

Latvija19531953. gadā cilvēce sajūsminās par jaunzēlandiešu alpīnista sera Edmunda Hillarija drosmi, kopā ar šerpu Norgeju Tencingu kļūstot par pirmajiem cilvēkiem, kas pievārējuši pasaules augstāko virsotni Everestu. Turklāt britu zinātnieki paziņo par DNS struktūras atklāšanu. Un filmā “Romas brīvdienas” kopā ar Gregoriju Peku pirmo reizi uzmirdz jauna zvaigzne Odrija Hepberna.

Gada sākumā ASV prezidents Harijs Trumens paziņo, ka viņa rīcībā ir pasaulē spēcīgākais ierocis – ūdeņraža bumba. PSRS dzīvē centrālais notikums neapšaubāmi ir asiņainā “tautu tēva” Josifa Staļina nāve, par kuras apstākļiem vēl šobrīd izsaka visdažādākos minējumus. Pēc jaunākā pieņēmuma, kuru paudis slovēņu vēsturnieks Jože Pirževecs, Staļina insults varēja būt saistīts ar indi, ko viņam piegādājis slepkava, kas darbojies pēc viņa dienvidslāvu kolēģa Josifa Broza Tito pavēles.

Lai vai kā, Staļina nāve padomijas dzīvē iezīmē pagriezienu, kad masveida represijas tiek aizstātas ar izlases veida represijām. Likuma “Par amnestiju” rezultātā no cietuma atbrīvo gandrīz miljonu ieslodzīto – visvairāk gan kriminālnoziedzniekus, tomēr viņu vidū ir arī daži politieslodzītie. Un – Latvijā kaut kas līdz tam grūti iedomājams – vadošajos amatos sāk iecelt vietējos latviešus, turklāt tiek arī pieņemts lēmums, ka lietvedībā nacionālajās republikās jālieto vietējās valodas. Dzīve itin kā kļūst drošāka un prognozējamāka. Dažviet Latvijā pat sāk spriest, ka, iespējams, sīkīpašnieki atgūs savas tiesības uz zemi. Bet citi apgalvo, ka dzimtenē atgriezīsies 40. gados izsūtītie.

Okeāna otrā pusē spilgtākais gada nepolitiskais notikums ir Ņujorkas 300 gadu jubilejas svinības. Beidzot ir noslēdzies asiņainais Korejas karš. Bet Austrumberlīnē it kā parasts streiks izvēršas vērienīgā dumpī pret komunistiskās VDR valdību, kas, protams, tiek nežēlīgi apspiests.

 

No “Mikrofona” līdz Mao

1965. gads Latvijā iezīmējas ar tautas pulcēšanos pirmajās Dzejas dienās Esplanādē jaunatklātā Raiņa pieminekļa pakājē. “Padomju Latvija, tevi mēs slavinām,” dzied apvienotais koris padomju Latvijas 25. gadadienai veltītajos XIV Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos. VEF kultūras pilī 16 dienas noris publiska paraugprāva Audriņu lietā. Bulduros atklāj restorānu “Jūras pērle”, Rīgā ekspluatācijā nodod Sporta manēžu Maskavas ielā, bet 1. aprīlī tolaik Latvijas vienīgās oficiālās radiostacijas “Latvijas Radio” viļņos darbu uzsāk raidījums “Mikrofons” .

Par galveno “karsto” ziņu epicentru pasaulē kļūst Āzija. Tālajā Ķīnā “lielais Mao” pēc “lielā lēciena” izgāšanās sāk gatavoties jaunai kampaņai – “dižajai proletāriskajai kultūras revolūcijai”. Turpinās Vjetnamas karš, Kašmiras štata dēļ karo arī Indija un Pakistāna. ASV un PSRS turpina spēkoties kosmiskajā sāncensībā. Un uz Zemes tiek nogādāti pirmie “sarkanās” planētas Marsa attēli. Uz otro termiņu izvēlētais ASV prezidents Lindons Džonsons paziņo, ka viņa mērķis ir radīt sabiedrību bez nabadzības, un uzsāk īstenot plašas federālās medicīniskās apdrošināšanas programmas. Par amerikāņu elku kļūst rokeris Bobs Dilans, bet par gada bestselleru – Hārvarda universitātes profesora Timotija Līrija grāmata par paša pieredzi narkotisko vielu lietošanā.

 

Terors un Brežņeva konstitūcija StarWar1977a

1977. gadā pasaule atgūstas pēc ekonomiskās krīzes, dolāra vērtības krišanās, benzīna deficīta un citām saimnieciskām likstām. Apvienotajā Karalistē, kas bijusi spiesta vērsties pēc palīdzības pie Starptautiskā valūtas fonda, turpinās masveida nacionalizācija. Čehoslovākijā cilvēktiesību aizstāvji (arī vēlākais prezidents Vāclavs Havels) publicē manifestu “Harta-77”. Pēc “četru bandas” aresta Ķīnā pie varas stūres stājas nākamais liberālo reformu arhitekts Dens Sjaopins. Ķīnieši beidzot var sākt uzelpot brīvāk, piemēram, klausīties līdz tam aizliegto Bēthovena mūziku. Tikmēr planētu satricina vairāki terora akti. Pat pašā Eiropas centrā Vācijā, kur Bādera-Maihofa grupas teroristi nogalina VFR ģenerālgubernatoru Zigfrīdu Bubaku. Gada traģiskākais notikums ir divu “Boeing” lidmašīnu sadursme Tenerifes (Kanāriju salas) lidostas pacelšanās joslā, bojā aizejot 582 cilvēkiem. Par ASV prezidentu kļūst demokrāts Džeimss Džimijs Kārters, bet PSRS stājas spēkā jaunā – tā sauktā Brežņeva – konstitūcija. Padomju ļaudīm par to ne silts, ne auksts, tomēr vēl viena brīva diena klāt. Latvijā tiek atklāta Martas Staņas projektētā jaunā Dailes teātra ēka. Laikā, kad okeāna viņā krastā par gada kino sensāciju kļūst Džordža Lūkasa “Zvaigžņu kari”, arī Latvijā uz ekrāniem iznāk vairākas labas filmas, kas iegājušas latviešu kinovēsturē – to vidū Aivara Freimaņa “Puika”.

 

Atkarotās brīvības priekšvakarā

Cehija19891989. izrādās brīnumu gads – gan Latvijā, gan visā Eiropā. Berlīnes mūra krišana 9. novembrī kļūst par acīmredzamāko komunisma sagrāves simbolu. Uz aukstā kara drupām dzimst vienotā Vācija un visa Eiropa. Gads iezīmējas ar vairāk vai mazāk vētrainām politiskām pārmaiņām bijušajās Varšavas līguma valstīs – Polijā, Ungārijā, Čehoslovākijā, Rumānijā, Bulgārijā, VDR, Dienvidslāvijā. Franči ar milzu pompu svin savas asinīm slacītās revolūcijas 200. gadadienu, padomju karaspēks pilnīgi pamet Afganistānu, bet Mihails Gorbačovs dodas vizītē uz Ķīnu.

Rīgā ceturtdaļmiljons cilvēku 12. martā pulcējas Latvijas Tautas frontes rīkotajā manifestācijā Daugavmalā. Lietaini sniegotajā 25. martā, pieminot 1949. gadā deportētos, daudzi tūkstoši cilvēku cauri visai Rīgai dodas no Brīvības pieminekļa līdz Mātes Latvijas tēlam Brāļu kapos. 26. martā iedzīvotāji ievēl PSRS Tautas padomes deputātus. Maijā Latvijas Augstākā padome pieņem Latvijas PSR valodu likumu. Jūnijā Kārļa Ulmaņa bijušajā kabinetā Rīgas pilī notiek Raimonda Staprāna lugas “Četras dienas jūnijā” izrāde. Un kā Jāņu nakts aizskrien “Čikāgas piecīšu” koncertturneja Latvijā pašā vasaras vidū. 23. augustā, apliecinot neatkarības centienus, tūkstošiem cilvēku sadodas rokās, veidojot cauri Latvijai, Igaunijai un Lietuvai dzīvu ķēdi – Baltijas ceļu. 18. novembrī pusmiljons cilvēku pulcējas Daugavmalā, svinot Latvijas neatkarības svētkus un pieņemot atklātu vēstuli Mihailam Gorbačovam un Džordžam Bušam…

 

Jauni atskaites punkti

2001. gada 11. septembrī, skatoties telekompānijas CNN filmētos kadrus, visa pasaule teleekrānos kļūst par lieciniekiem, kā teroristu pašnāvnieku grupu sagrābtie ASV pasažieru aviolaineri ietriecas Pasaules tirdzniecības centra torņos Ņujorkā, bet trešais – Pentagona ēkā Vašingtonas piepilsētā. Dzīvību zaudē gandrīz trīs tūkstoši cilvēku; vidējais bojā gājušo vecums – 40 gadi. 9/11 lemts kļūt par atskaites punktu pasaules politikā.

Latvijas ekonomikai 2001. izrādās izaugsmes gads – pat neraugoties uz lejupslīdi pasaulē. Iedzīvotāju rocības pieaugumu raksturo patēriņa kāpums. Īpaši straujš ir arī hipotekāro kredītu, kā arī jauno automašīnu īpašnieku skaita pieaugums. Kļūst skaidrs, ka Latvijai ir visas iespējas tikt uzņemtai NATO.

Beidzot tiek oficiāli notiesāts bankas “Baltija” nogremdētājs Aleksandrs Lavents. Bijušais Latvijas Bankas prezidents Einars Repše ar jaundibināto partiju “Jaunais laiks” droši iestūrē politikā, bet ekspremjers Māris Gailis ar jahtu “Milda” devies pa dižā jūrasbraucēja Fernāna Magelāna taku. 24. jūlijā pēc restaurācijas Rīgā atkal uzmirdz Brīvības pieminekļa zvaigznes. Ar krāšņām svinībām Latvijas galvaspilsēta svin 800 gadu jubileju, salūtā gaisā izšaujot pusmiljonu dolāru. Latvijā aizsāk arī tradīciju, ik gadu piešķirot balvas, izvērtēt literāro veikumu.

Rudenī Latviju ar savas karaliskās personas ierašanos pagodina Velsas princis Čārlzs, viesošanās laikā Rīgā gan tiekot iepļaukāts ar neļķi. Gada izskaņā notiek traģiska katastrofa uz dzelzceļa pārbrauktuves Ogres rajona Jumpravā – pasažieru vilciena un kravas automašīnas sadursmē bojā iet divi cilvēki.

Jaunās tūkstošgades aizsākums Latvijā izskan uz pacilātas nots. Aizvien vairāk ir to, kuri tā gaitā vērojamās tendences – iedzīvotāju ekonomiskā optimisma pieaugumu un ticību kopējai nākotnei – vērtē kā drošu pamatu stabilai attīstībai.

 

FAKTI

1905 – Dienvidāfrikā atrod pašu lielāko dimantu pasaulē “Kulinanu” (3106 karātu).

1917 – Vācijā dibina kompāniju “BMW”, kas ražo kā aviācijas tehniku, tā automobiļus un motociklus.

1929 – Ņujorkā sākas Rokfellera centra būve.

1941 – Konrāds Cūze Berlīnē prezentē Z3, pasaulē pirmo programmējamu un pilnībā automātisku datoru.

1953 – bijušais britu diplomāts, žurnālists un izlūks Jans Flemings sacer pirmo romānu, kura galvenais varonis ir aģents 007 Džeimss Bonds.

1965 – uz ekrāniem iznāk mūzikls “Mūzikas skaņas” ar Džūliju Endrjūsu galvenajā lomā.

1977 – Parīzē durvis ver Žorža Pompidū Nacionālais mākslas un kultūras centrs.

1989 – Luvras priekšā tiek uzcelta arhitekta Jomina Peja projektētā stikla piramīda.

2001 – kompānija “Apple Computer” izlaiž iPod.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+