Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. janvāris, 2016
Drukāt

Cik apmeklēti šosezon ir slēpošanas kalni?

Foto - LETAFoto - LETA

Slēpošanas komplekss "Žagarkalns".

Juris Žagars, Žagarkalna vadītājs: “Cilvēku interese ir ļoti liela. Daudz jauno slēpotāju iesācēju, tādēļ arī mūsu slēpošanas skola ir noslogota. Ziema sākās vēlu, bet labi. Mūsu nozarē viss balstās uz mākslīgo sniegu. Dabiskais ir tikai dekorācija, kas mudina cilvēkus braukt slēpot. Jau kopš 2000. gada, kad sākām šo biznesu, izmantojam sniega pūtējus. Tie ir galvenais darba instruments kalnu slēpošanas kūrortos visā pasaulē. Uz dabisko sniegu vairs neviens nepaļaujas. Šobrīd sniega segas biezums kalna trasēs ir vidēji no 80 centimetriem līdz metram. Starp Žagarkalna klientiem ir daudz igauņu, ir arī krievu tūristi. Lietuvieši gan vairāk dodas uz Riekstu kalnu. Latvieši pamazām kļūst skandināviskāki, kur ir gandrīz neiespējami atrast ģimeni, kas neslēpotu. Tagad arī Latvijā cilvēki savus bērnus aktīvi māca slēpot. Mūsu slēpošanas skolā vienlaikus strādā vairāk nekā 20 instruktoru. Mums ir arī vislielākā slēpošanas un snovošanas apmācības zona. Kopumā industrija ir peļņu nesoša, tomēr milzīgas investīcijas nebūtu jēgas ieguldīt. Ja ir divas sliktas ziemas un viena laba, tad strādājam ar peļņu. Šī ziema jau ļāvusi atgūt iepriekšējā ziemā zaudēto.”

 

Ervīns Kišuro, Riekstu kalna vadītājs: “Šī sezona ir vairāk nekā laba. Mūsu kalna apmeklētāji ir visdažādākie, no divgadīgiem līdz astoņdesmit gadus veciem. Sevišķi priecīgi pie mums ierodas pensijas vecuma cilvēki, kuriem kalns ir bez maksas. Daudz slēpotāju ierodas no Lietuvas. Apmeklētāju skaits jau ir uz robežas ar maksimālo uzņemšanas kapacitāti. Mūsu biznesā nav svarīgi, lai ziema sāktos ar sniegu. Svarīgi ir – lai tā sāktos ar aukstumu. Pēdējo divpadsmit gadu laikā vissliktākā bija iepriekšpēdējā ziema, kad strādājām vien 40 dienas. Visus pārējos gadus esam bijuši aktīvi apmēram 60 dienas. Nopelnīto naudu investējām infrastruktūras attīstībā un šobrīd esam lielākais komplekss Baltijā ar 13 trasēm un 16 pacēlājiem.”

 

Almants Kalniņš, Kamparkalna līdzīpašnieks: “Pašlaik laika apstākļi ir lieliski, lai cilvēkos radītu ziemas sajūtas un vēlmi doties uz kalnu. Ir novērots – kad atkušņa dēļ pilsēta kļuvusi pelēka un drūma, apmeklētāju skaits samazinās uz pusi, pat ja pašā kalnā sniegs ir ideālā stāvoklī. Tā kā ar dabisko sniega segu, kas varbūt ir kādi 40 centimetri, nepietiek, tad pūšam mākslīgo, bez kura nekas notikt nevar. Lielu uzmanību pievēršam sniega kvalitātei – kad ražojam sniegu, cenšamies to uzpūst sausu, lai tikko atvērta trase būtu uzreiz ar labu kvalitāti. Daži kalni pūš mitru sniegu, kas rada lielāku apjomu, bet pirmās trīs četras dienas tam ir sliktāka kvalitāte. Gandrīz katru dienu sniegu arī frēzējam – klientiem ļoti patīk no rīta svaigi frēzēts sniegs. Viņi pastāsta par to saviem draugiem, un pie mums brauc aizvien vairāk slēpotāju.”

 

Ingars Garbovskis, Gaiziņkalna valdes loceklis: “Salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem esam jauni. Sākām darboties vien pirms diviem gadiem, un darba kārtībā pašlaik ir tikai viena trase – “Dāmu paradīze”. Vēl divas citas tiek gatavotas. Uz šo sezonu esam atjaunojuši kameru trasi. Šai ziemai vēl neesam sagādājuši sniega pūtējus – Gaiziņkalnā ir tikai dabiskais sniegs, un cilvēkiem tas patīk. Pirms sākām šeit saimniekot, vairākus gadus Gaiziņkalnā nekādas darbības nebija. Tāpēc tikai tagad cilvēki pamazām atgriežas šeit – visu iemīļotajā Gaiziņā. Darbadienās vairāk brauc individuāli, savukārt brīvdienās – ģimenes un jauniešu kompānijas. Klientu piesaistei izmantojam sociālos tīklus. Šogad darbojas arī tīkla kameru tiešraide. Pats esmu uzaudzis šajā apkaimē, no bērna gadiem šeit slēpoju, un bija patiesi liela vēlme atkal atdzīvināt šo vietu. Ar vienu prāta stūrīti jau gatavojamies vasarai: plānojam atjaunot Gaiziņkalna dabas taku. Siltajā laikā rīkosim dažādas sportiskās aktivitātes, kā arī latvisku Saulgriežu sagaidīšanu.”

Pievienot komentāru

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+