foto: LETA

Dainis Dukurs: Korejieši ar slikto attieksmi pārspēj pat krievus 4

Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē kopš pirmdienas sportisti aizvada treniņus. Kompleksa direktors un Latvijas skeletona izlases galvenais treneris Dainis Dukurs stāsta, ka gatavošanās Phjončhanas olimpiskajām spēlēm norit pilnā sparā, bet netrūkst arī problēmu.

Reklāma
Reklāma

Kā aizritējusi vasara?

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Ļoti nopietnā darbā – cītīgi fiziskie treniņi, bet slikti, ka ir traumas. Tehniskajā programmā viss paveikts – uzbūvēti jauni skeletoni, šis tas pārbūvēts vecajos, vēl taisām slidas. 20. oktobrī lidojam uz Phjončhanu, tāpēc līdz tam būs intensīvi testi Siguldā, lai saprastu, ko esam uzbūvējuši. Izskatās, ka uz to laiku arī Rodžers Lodziņš būs pabeidzis divus skeletonus, kurus taisa pats – ar skatu no malas.

Vecā tehnika būs kaujasspējīga?

Mēs vienmēr labāko atstājam, Martina skeletons ir tikai pārkrāsots. Trīs gadus vecs, bet līmenī, viņam patīk. Es strādāju tā – pussolīti pa labi vai pa kreisi, bet nekur tālu no bāzes modeļa. Rodža iemauca riktīgi, pilnīga revolūcija. Vizuāli ir interesanti, bet īsto atskaites punktu redzēsim trasē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Veselības problēmas ir dēlam Tomasam un Leldei Priedulēnai?

Jā, viņiem ir smagākās. Tomasam jūnijā bija ceļgala operācija, bet viņš trenējas, skrien pa estakādi un izskatās labi. Lelde estakādē nav bijusi, izpilda vingrinājumus, kurus atļauj fizioterapeiti, skrien pa celiņu, bet viņai viss vēl priekšā. Traumu guva absolūti nevainīgā situācijā – izsoļojot barjeru atstarpes, kājai vēziena brīdī satrūka ceļgala krusteniskā saite, visi brīnījās. Tam nav izskaidrojuma, iespējams, ka bija kaut kādas problēmas jau pirms tam. Ceram, ka viņa spēs fiziskā ziņā sagatavoties olimpiskajām spēlēm, lielu darbu ieguldījusi visā olimpiskajā ciklā un šo to sasniegusi, lai domātu par labu rezultātu, bet tagad visiem kopā ar ārstiem jāstrādā.

Kas Tomasam notika?

Viņam pagājušā gada pavasarī uztaisīja meniska operāciju, bet palika sliktāk, bija bojāts kauls un šeit ārsti netika galā. Operāciju veica Insbrukā austriešu speciālists, un prieks, ka šajā procesā palīdzēja austriešu skeletonists Matiass Gugenbergers. Pārliecinājāmies, ka ir cilvēki, kas stāv pāri konkurencei un šādos brīžos var palīdzēt. Mēs to ļoti augstu novērtējam, uzaicinājām viņu un Žanīnu Floku Siguldā patrenēties estakādē un jaunajā sporta centrā.

Kā viņš uzzināja par jūsu problēmu?

Zinājām, ka Insbrukā ir ļoti laba sporta medicīna, tur ārstējas kalnu slēpotāji un arī citu sporta veidu pārstāvji. Sazinājāmies ar Matiasu, kuram bijusi līdzīga problēma, un dažu dienu laikā viņš palīdzēja sazināties ar konkrēto speciālistu, arī tur uz vietas atbalstīja Tomasu ar transportu, pirmais apciemoja viņu pēc operācijas.

Kā Martinam veselība?

Arī treniņprocesā sajuta, ka nav 18 gadi, arī celi, bet jāsaka paldies Latvijas Olimpiskās vienības speciālistiem, kas ar procedūrām tika skaidrībā, tāpēc Martins ir uz ledus, skrien. Problēma kļuvusi mazāka, lielais fiziskais darbs ir paveikts un nekas netraucēs normāli trenēties. Martins ar visām domām ir ļoti spēcīgi iekšā procesā, viņam viss galvā ir salikts.

Reklāma
Reklāma

Uz treniņnedēļu Phjončhanā brauks visi trīs?

Jā. No vienas puses skaidrs, ka ledu mums iedos tik sliktu, cik vien var, un nebrīnīšos, ja tas vispār nebūs. Bet, ja mēs neaizbrauktu un konkurenti vēlāk smaidītu, ka lieliskos apstākļos trenējušies – tad elkonī iekost būtu par maz. Cerēsim uz organizatoru un starptautiskās federācijas godaprātu.

Kāpēc esi tik skeptisks?

Tāpēc, ka pirmā homologācija neizdevās un tas vispār bija ārprāts, arī otrajā nebija tā, kā vajadzēja. Tur strādāja Siguldas ledus meistari, kuri centās pēc labākās sirdsapziņas, bet šobrīd viņi un arī vāciešu speciālisti ir atstumti. Zinot, kas strādās – vietējie un francūži – nav labākās sajūtas. Man par lielu pārsteigumu korejieši ar savu attieksmi pret konkurentiem pārspēj pat krievus. Sliktā nozīmē. Dienvidkoreja ir stipra šorttrekā, ātrslidošanā, bet pārējos sporta veidos ir pa vienam, diviem labiem sportistiem. Salicies tā, ka ir labs bobslejists un skeletonists, līdz ar to sākas aizkulišu spēles, kas neiederas olimpiskajā kustībā. To redzējām jau pirmajā homologācijā, cenšas noraut treniņbraucienu, pārstāj darīt savu darbu dienas vidū un treniņu sesija paliek pusceļā. Pilnīgi nesaprotamas lietas.

Normunds Kotāns darbojas olimpisko spēļu organizēšanas komandā un teica, ka viss būšot kārtībā.

Viņam tā jāsaka, lai varētu saņemt algu. Būšu ļoti priecīgs, ja kļūdīšos – būs kvalitatīvs ledus un attieksme. Iepriekšējā reizē bija arī tā, ka atgriežot mūsu inventāru tas tika aizvests līdz Seulai, tad atpakaļ uz Phjončhanu, tad atkal uz Seulu, dubļainā pļavā stāvēja. Ļoti slikts līmenis. Tagad grafiks saspiests, cerams, ka kompānija, kas uzņēmusies transportēšanu, tehniku no Korejas laicīgi nogādās Ziemeļamerikā, kur sāksies Pasaules kausa sezona.

Cik ārzemnieki Siguldā jau trenējas un cik vēl atbrauks?

Bija norvēģu, zviedru kamaniņnieki, austriešu, šveiciešu skeletonisti, poļu, beļģu bobslejs. Šodien (vakar) atbrauca sportisti no Ukrainas un Kazahstānas. Starta estakādē ledus ir no septembra sākuma, te trenējas arī Latvijas bobslejisti un noslogojums ir liels. Baigais pluss, ka Siguldā uzcelts sporta centrs – svaru zona, 100 metru skrejceļš iekšā. Mēs tur trenējamies, visi ārzemnieki atzinīgi novērtē un saka, ka Sigulda varētu veidoties par kārtīgu treniņu centru šiem ziemas sporta veidiem, visas bāzes viena otru papildina. Trase ir tikai mazliet vairāk kā 50 kilometrus no lidostas, pakalpojumu sfēra pilsētā labā līmenī.

Starptautiskā federācija vasarā paziņoja, ka septiņi Latvijas sportisti būs zem īpašas dopinga pārbaužu lupas. Ir jau bijušas vizītes?

Neesmu manījis, bet tā ir normāla lieta, lai gan pirmajā brīdī to uztvērām asi. Jāapzinās, ka Antidopinga nodaļa mums ir vāja. Piekrītu, ir jocīgi, ka Krievijā antidopinga situācija ir krietni traģiskāka, bet tajā sarakstā bija tikai divi krievu sportisti. Citā valstī jau, pirmkārt, no iekšas ripotu galvas, bet Krievija ir atsevišķs stāsts – viņu karavīri nav Donbasā, viņi nav okupējuši Krimu, krievi Sīrijā dara labus darbus un, protams, arī dopingu nav lietojuši. Otra lieta – ko nevar nopirkt par naudu, to var nopirkt par lielu naudu. Kad ir kaut kas šaubīgs, tad visaugstākajā politiskajā līmenī “Gazprom” nostartē ar lielu pienesumu Starptautiskajai olimpiskajai komitejai vai kādai federācijai un tas tiek atrisināts. Man ir sajūta, ka šis mehānisms attiecībā uz Starptautisko bobsleja un skeletona federāciju strādā ļoti labi. Prezidents Ivo Feriani sarīko noklausīšanos, kurā sportistam uzjautā: dopingu lietoji? Nē. Es tev ticu. Un ar to viss beidzas.

Kādas ir cerības olimpiskajām spēlēm kvalificēties Latvijas vīru trešajam numuram Ivo Šteinbergam?

Tas ir mūsu mazais sapnis, Ivo ir pielicis fiziski, tehnika uzlabota. Starp valstu trešajiem numuriem jāiekļūst labāko trijniekā. Viņš startēs Interkontinentālajā kausā, žēl, ka Latvijas federācija neuzņēmās organizēt divus posmus sezonas sākumā, tas Šteinbergam būtu liels pluss, bet tagad ar konkurentiem būs jācīnās Ziemeļamerikas trasēs, kur brauks pirmo reizi.