Putni dārzā kā pie zviedru galda 0
Jautājums. Pēdējos divus gadus ieceļotāji – pelēcīgi brūnie strazdi – noplēš pat negatavus ķiršus, izknābjot tos caur novilktajiem kokvilnas logu aizkariem. Arī lapsas nāk uz dārzu ēst nokritušos augļus. Kāds tam varētu būt skaidrojums? HARTMANE LIEPĀJĀ
Latvijas Putnu fonda valdes priekšsēdētājs Kaspars Funts stāsta, ka pelēkie strazdi Latvijā ir plaši izplatīta strazdu suga, kas pie mums ligzdo un ziemo (siltākā ziemā lielākā skaitā, bet aukstākā to ir mazāk). Kad putni izligzdo, tie pulcējas baros, lai kopīgi meklētu barību. Patlaban dabā barības ir papilnam – strazdi ēd dažādas savvaļā augošas ogas un sulīgus augļus, pie viena apmeklē arī cilvēku iekoptos dārzus, kas putniem ir kā bagātīgi servēts zviedru galds.
Jāpiebilst, ka ķirši ir tikai daļa no pelēko strazdu ēdienkartes. Tie pārtiek arī no dzīvās izcelsmes barības: sliekām, kūniņām, kāpuriem.
Tas, ka lidoņi ēd neienākušās ogas, skaidrojams ar to, ka siltā pavasarī tie agrāk sāk ligzdot, līdz ar to mazuļi ātrāk uzaug, pamet ligzdas un dodas barības meklējumos.
Arī lapsas, caunas un citi plēsēji paralēli dzīvās izcelsmes barībai ražas laikā vasarā un rudenī labprāt ieturas dārzos ar nobirušajām plūmēm, ķiršiem, āboliem, bumbieriem, jo tie ir bagātīgs minerālvielu un vit-amīnu avots.
“Ja cīņā pret strazdiem uz augļukokiem liek tīklus, vainaga apakšā tie ļoti rūpīgi jānosien pie stumbra, pretējā gadījumā putni pa caurumiem palīdīs apakšā un turpat arī nobeigsies, jo nespēs no nāvējošajām lamatām izkļūt ārā,” brīdina ornitologs.
Vēl ķiršu laikā dārzā var sakārt kaut ko vizuļojošu: kompaktdiskus, spīdīgas folijas stērbeles, ko ik pēc pāris dienām pārliek citā vietā. Tas jādara tādēļ, lai putni nepierastu pie biedēšanas līdzekļiem.
Jāpiebilst, ka uz dārza ogām pašlaik masveidā lido arī mājas strazdi, kas dzīvo būrīšos. Pa kādai ogai apēd arī melnie meža strazdi un dziedātāj-strazdi, bet tos dārza saimnieki parasti nepamana, jo šie putni nelido baros.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
