Latvijā
Politika

Debatēs par militārajām nometnēm asi kritizē Izglītības ministriju 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Gatis Dieziņš/Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs

Saeima, papildinot Bērnu tiesību aizsardzības likumu, atbalstījusi deputāta Kārļa Seržanta priekšlikumus liegt bērniem piedalīties pasākumos, kas var apdraudēt valsts drošību, kā arī piedalīties militārās nometnēs lielā daļā valstu, tostarp Krievijā.

Latvijas skolēni, pārsvarā no krievvalodīgajām skolām vairākkārt piedalījušies šādās nometnēs kaimiņvalstīs, bet juridisku risinājumu, lai to novērstu, nebija izdevies rast. K. Seržanta ierosinājumi paredz, ka bērns turpmāk nedrīkstēs piedalīties dažādās aktivitātēs un pasākumos, kas apdraud valsts drošību. Turklāt bērnu aizliegts iesaistīt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta organizētās militāra rakstura aktivitātēs un pasākumos. Izņēmums ir gadījumi, kad bērns piedalās Eiropas Savienības vai tās dalībvalsts, NATO valstu, kā arī citu valstu, ar kuru Latvija noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, rīkotos pasākumos.

Saeimas debatēs K. Seržants neslēpa, ka galvenais mērķis šim priekšlikumam ir novērst skolēnu dalību militārajās nometnēs, ko rīko Krievijas bruņotie spēki. Viņš norādīja, ka Latvijā jauniešiem, kurus interesē militārā joma, ir iespēja darboties Jaunsardzē, drīzumā skolās tiks ieviesta arī aizsardzības mācība. Proti, nav nekādas nepieciešamības piedalīties militārās nometnēs ārvalstīs.

Priekšlikumus asi kritizēja frakcijas „Saskaņa” deputāts Jānis Ādamsons, kurš ironizēja par to, ka norma par liegumu piedalīties šādās nometnēs tiek iekļauta tieši bērnu tiesību aizsardzības likumā. „Kāds sakars bērnu tiesībām ar valsts drošību? Nav loģikas,” viņš sprieda. Tāpat viņš pauda neizpratni par to, kurš un kā atbildēs, ja aizliegums netiks ņemts vērā. K. Seržants atbildēja, ka atbildīgi par bērna neiesaistīšanos aizliegtās aktivitātēs, pirmkārt, ir viņa vecāki.

Jāpiebilst, ka gan pats priekšlikumu autors, gan arī citi Saeimas deputāti atzina, ka piedāvātais risinājums nav ideāls, taču ”labāk esot tāds nekā nekāds”. Pozitīvi pieņemtos grozījumus likumā vērtē Drošības policija. Tās pārstāvis apstiprināja, ka ir konstatēti gadījumus, kad bērni un jaunieši piedalījušies nometnēs vai tām līdzīgos pasākumos ārvalstīs, kam ir militāra ievirze. Taču, par to cik bieži šādi gadījumi bijuši, policijas pārstāvis neatklāja, jo informācija par šādiem gadījumiem iegūta operatīvā ceļā.

„Papildus vēršam uzmanību, ka bērnu un jauniešu līdzdalība militāras ievirzes aktivitātēs (pasākumos) ārvalstīs, it īpaši ārpus Eiropas Savienības vai NATO, ir vērtējama kā negatīva Latvijas Republikas iekšējās drošības situācijai. Tās var būt militāras nometnes, kā arī nometnes un apmācības ar militāru raksturu un ideoloģisku ievirzi. Šādi pasākumi ārvalstīs var saturēt arī ideoloģiskus elementus, kas vērsti pret Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo vienotību,” piebilda Drošības policijas pārstāvis.

Asa kritika Saeimas debatēs par liegumu piedalītās militārās nometnēs tika veltīta Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), kura trīs gadus esot solījusi sagatavot priekšlikumus, kā novērst skolēnu dalību Krievijas militārajās aktivitātēs, bet tā arī neko neesot paveikusi. Saeimas deputāts Ringolds Balodis pat apgalvoja: „Izglītības ministrijas pārstāvis, acīs skatīdamies, muldēja, ka strādā pie problēmas risināšanas jau trīs gadus un ir iesnieguši attiecīgus grozījumus Nacionālās drošības likumā, bet nekas tāds nav izdarīts.”

Kāda patiesībā bijusi IZM rīcība nepieciešamo grozījumu sagatavošanā, neizdevās noskaidrot. IZM pārstāve Inta Bērziņa vērsa uzmanību uz to, ka valsts drošība nebūt nav IZM kompetencē. Tomēr pēc IZM iniciatīvas sadarbībā ar citām ministrijām un institūcijām tiekot gatavoti grozījumi Nacionālās drošības likumā. Turklāt savus priekšlikumus IZM par izmaiņām Nacionālās drošības likumā esot jau arī iesniegusi. Kādi tie bijuši un kur pazuduši, dienas laikā tā arī neizdevās noskaidrot.

LA.lv