Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
11. oktobris, 2013
Drukāt

Deputāts Judins: Prezidenta iniciatīvas MK darba pilnveidei – pārāk radikālas

Foto: LETAFoto: LETA

Saeimas deputāts Andrejs Judins piedalās seminārā–diskusijā "Nācija un valsts. Vai Latvijā ir iespējama vienota nācija?".

Saeimas Juridiskās komisijas paplašinātajā sēdē piektdien deputātiem bija daudz neskaidrību par Valsts prezidenta Andra Bērziņa likumdošanas iniciatīvu par Ministru kabineta (MK) darba pilnveidošanu, kas turpmāk noteiktu lielāku premjera atbildību pār valdības veidošanu, aģentūra BNS uzzināja komisijas sēdē.

Tai pat laikā deputāti vienojās, ka prezidenta likumdošanas iniciatīva tiks skatīta arī nākamajās komisijas sēdēs. Tiesa, cik ilgi šī prezidenta iniciatīva tiks skatīta, līdz pārtaps konkrētos likuma grozījumos, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (“Vienotība”) neprognozēja.

Aģentūra BNS novēroja, ka sēdē visvairāk deputātu jautājumu un neskaidrību izsauca Valsts prezidenta darba grupas ierosinātā kārtība, kā tiek izvēlēts premjers un apstiprināti ministri valdībā.

“Vienotības” pārstāvis Andrejs Judins ekspertiem norādīja, ka saņemtie priekšlikumi ir pārāk radikāli un to dēļ varētu būt nepieciešama jauna Satversme.  “Kas notiks ja nav laba sadarbība starp prezidentu, premjeru un parlamentu? Vai jūs nedomājat par to, ka ir jāraksta jauna Satversme? Vai tā nav pārāk radikāla metode?” viņš vaicāja prezidenta darba grupas ekspertiem.

Savukārt Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājam Eināram Cilinskim nebija skaidrs, ko plānots darīt situācijā, ja prezidents sāks bloķēt Saeimas izvirzīto izvirzīto kandidatūru. Arī Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis Kārlis Seržants pauda bažas, ja Saeimā esošajiem politiskajiem spēkiem pirms premjera nominēšanas nebūs notikušas sarunas, kandidātam varētu nebūt vairākuma atbalsta. Turklāt nav noteikti arī kritēriji ministru kandidātu izvēlei pēc tam, kad Saeima būs apstiprinājusi premjeru un viņa izstrādāto programmu. “Notiks pagrīdes sarunas,” uzskata Seržants.

Reformu partijas deputāte Inese Lībiņa – Egnere norādīja, ka izstrādātajos priekšlikumos nav minēts, kā varēs novērst parlamentārās krīzes. “Lielākā baža ir, kā risinām parlamentārās krīzes, jo no tām izriet daudzas jaunas krīzes. Tur ir ļoti nozīmīgs pēc iespējas ātrāks risinājums, kas jūsu priekšlikumos netiek skarts,” viņa sacīja un piebilda, ka turpmāk nepieciešama padziļināta politiskā diskusija.

Sēdē uz deputātu jautājumiem atbildēja arī prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Reinis Bērziņš un prezidenta izveidotā ekspertu grupa, kurā ir Latvijas Universitātes docētāji – Daina Bāra, Valts Kalniņš, Jānis Pleps un Inga Vilka.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, vai ir nepieciešama prezidenta pilnvaru paplašināšanu, tostarp iejaukšanās premjera darbā, Bērziņš uzsvēra, ka prezidents to darīs tikai izņēmuma gadījumos. “Ministru prezidentam būs pietiekami brīvas rokas. Prezidentam tiesības būtu tikai kā kontroles funkcija. Viņš ministru prezidentam piedāvās savu redzējumu un tikai ārkārtas gadījumos var atsaukt kandidātus. Valsts prezidents politisko atbildību nenes, bet tomēr viņam ir tiesības atlaist Saeimu un izvirzīt premjera amata kandidātu. Iespējamo kandidātu atsaukšana būtu trešais izņēmums,” viņš teica.

Tāpat Bērziņš noraidīja deputātu bažas par to, ka premjeram turpmāk vairs nebūtu jākomunicē ar parlamentu. “Ministru prezidentam tāpat būs konstanti jāuztur attiecības ar Saeimu, arī ar diskusiju paņēmieniem. Turklāt Saeimai saglabājas tiesības atsevišķu ministru atcelšanai,” viņš teica.

Bāra sēdē uzsvēra, ka ekspertu grupa priekšlikumus veidoja, koncentrējoties uz to, ka nepieciešams stiprs parlaments. “Mūsu grupa viennozīmīgi skatījās uz to, ka mums ir nepieciešama stipra izpildvara, bet tā nevar funkcionēt bez stipra parlamenta,” viņa teica.

Ekspertu grupa īpašu uzmanību pievērsa Ministru kabineta (MK) veidošanai, valdības darba pilnveidošanai un atbildībai par darbu. Tādēļ ekspertu grupa iesaka mainīt valdības veidošanas procesu un ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu kā instrumentu, ar kuru Saeima var mainīt MK. Ņemot vērā Ministru prezidenta lomu Latvijas konstitucionālajā sistēmā, ekspertu grupa iesaka pievērst lielāku uzmanību to kritēriju formulēšanai, saskaņā ar kuriem būtu izraugāms premjers amata kandidāts.

Ekspertu grupa uzskata par saglabāšanas vērtu parlamentārisma principu, kas nosaka, ka par premjeru var būt tikai tāda persona, kura saņēmusi Saeimas uzticību. Bez tam ekspertu grupa iesaka paredzēt, ka Saeima apstiprina vispirms Ministru prezidentu un viņa izstrādāto kabineta stratēģisko plānu valsts attīstībai. Attiecībā uz balsojumu premjera apstiprināšanai amatā tiek rosināts uzticības izteikšanai valdības vadītājam par nepieciešamu noteikt kvalificētu balsu vairākumu parlamentā.

Pēc tam premjers jau kā apstiprināts valdības vadītājs aicinātu ministrus, kuri atbalstītu viņa nospraustos darbības virzienus un būtu spējīgi politiski īstenot kabineta stratēģisko plānu. Šāds jaunievedums veicinātu valdības kā vienotas komandas darbspēju, stiprinātu premjera atbildību par viņa aicinātajiem ministriem un valdības stratēģiskā plāna izpildi.

Ekspertu grupa iesaka noteikt, ka pēc premjera priekšlikuma citus MK locekļus ieceļ prezidents.

Ekspertu grupa uzskata, ka mērķis nodrošināt valdības stabilitāti un tās darba efektivitāti tomēr nedrīkst prevalēt pār parlamentārisma principiem, tāpēc svarīgi nodrošināt Saeimas noteicošo lomu MK darbības kontrolē. Eksperti rosina ieviest konstruktīvā neuzticības balsojuma procedūru, nosakot Saeimas iespējas mainīt MK gadījumā, kad parlamenta vairākums nav apmierināts ar tā darbu. Šajā gadījumā Saeimai pašai būtu tiesības izraudzīties sev vēlamu premjera amata kandidātu. Šāda kārtība paplašinātu Saeimas pilnvaras.

Attiecībā uz valdības krišanas iespējām, eksperti rosina izslēgt no likumdošanas normas, saskaņā ar kurām ir uzskatāms, ka MK ir atkāpies, ja Saeima, balsojot par ministru kabineta iesniegto valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida. Šāda balsojuma būtība ir destruktīvā neuzticības izteikšana MK, kas ir pretēja konstruktīvas neuzticības balsojumam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+