Mobilā versija
+3.1°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
8. decembris, 2016
Drukāt

“Maz neliksies” un “izrauj uzvaru”: latviešu valoda – krievu formas. Kā runājam? (18)

Foto - LETA.Foto - LETA.

Lai kā mēs lepotos, ka mums ir tikai viena valsts valoda – latviešu valoda, vienlaikus jāatzīst, ka starpnacionālajai saziņai joprojām un pat aizvien plašāk Latvijā tiek izmantota krievu valoda, un te nebūt nav vainojami krievi. Viņi pamatoti aizrāda, ka ir grūti iemācīties latviešu valodu, ja paši latvieši izvairās ar viņiem runāt latviski.

Nevienu vairs nepārsteidz, ka latvieši arī savā starpā mēdz sarunāties krieviski, ja līdzās ir kaut viens krievs. Šī prakse ir tik izplatīta, ka daļa tautiešu jau domā krieviski un savā it kā latviešu runā izmanto krievu frazeoloģiju, vārdkopas un jēdzienus, tos vienkārši sinhroni tulkojot. Ir izveidojusies situācija, kad ļoti daudziem latviešiem dzimtā valoda vairs nav patstāvīga valoda, bet tikai citas valodas atvasinājums.

Lai ilustrētu latviešu krievisko domāšanu un piekopto sinhrono tulkošanu, šoreiz neķeršos pie tādām zema intelekta ļaužu frazeoloģijas pērlēm kā: “atņēma rokas” (ruki otņaļis – pamira rokas), “pielika sev rokas” (naložil na sebja ruki – padarīja sev galu), “pieņēmu dušu” (priņal duš – iegāju dušā) utt. Kāds paziņa nesen man pavaicāja: “Kā tu to pārnesi?” (pereņos – pārcieti.) Kaut cik izglītoti un sevi cienoši latvieši no tik klajiem barbarismiem vairās. Un tomēr gluži nemanot sinhronās tulkošanas sindroms kā sērga pārņem sabiedrību un iespiežas arī tur, kur taču vajadzētu darboties valodas profesionāļiem, proti, presē, radio, televīzijā un pat literatūrā.

Es nezinu, vai vispār vairs ir latvieši, kuri kaķi kā senāk aicina pie sevis ar “Minc’, minc’, min, min!”, no latviskā apzīmējuma kaķim – minka, mincis. Šķiet, ka jau gandrīz visi tautieši šim nolūkam lieto šņācošo “Kss, kss, kis, kis!”, no krieviskā apzīmējuma kaķim – “kiska”.

Tāpat vairs tikpat kā nav latviešu, kas lietotu vārdu “samērā”. Var tikai pabrīnīties, ar kādu degsmi viņi atteicās no šī jaukā vārdiņa un pārmetās uz pilnīgi krievisko, garo un neērto “salīdzinoši” (sravņiķeļno), aizstājot ar to arī jēdzienu “nosacīti” un lietojot kā iespraustu liekvārdu pat tur, kur tas vispār nav nepieciešams.

Tāpat latvieši vairs neko nedara laikus, bet tikai “savlaicīgi” (svojevremenno). Ko te vēl runāt par tādām neizprotamām niansēm kā “laicīgi” un “laikus” atšķirīgā lietošana (lai arī atbilde ir vienkārša: laicīgās lietas jāsakārto laikus).

Mugura latviešiem aizvien biežāk nevis smeldz, bet “īd” (nojet). Ja senāk latvieši pūta pīlītes, tad tagad braši “karina uz ausīm makaronus” (lapšu na uši vešajut). Aizvien dabiskākas latviešiem šķiet frāzes “kā reiz” (kak raz – tieši), “maz neliksies” (malo ņe pokažetsja – pārpārēm), “viņam nedrīkst” (jemu ņeļzja – viņš nedrīkst), “par cik” (poskoļko – tā kā). Procesā tagad rodas nevis pārtraukumi, bet “pārrāvumi” (pererivi), hokejisti “atdod piespēli” (otdal podaču – izdarīja piespēli) un “izrauj uzvaru” (virvaļi pobedu – guva, izcīnīja uzvaru).

Latvieši principā zina, ka pārdodas tikai ielasmeitas un pērkami politiķi, un tomēr bāleliņiem nu jau “pārdodas” (prodajotsja) gan automašīnas, gan nekustamie īpašumi, savukārt veikali “atveras” (otkrivajetsja). It kā jau nebūtu nemaz tik sarežģīti lietot latviskās norādes “pārdod”, “tiek pārdots”, “tiks atvērts”, tomēr sinhronās tulkošanas sindroms pārņēmis sabiedrību kā vēzis, un krievu valoda var turpināt savu uzvaras gājienu, veidojot krievisku domāšanu un informatīvo vidi ārpus Krievijas robežām, proti, telpā, ko Putina piekritēji dēvē par Jaunkrieviju.

Pievienot komentāru

Komentāri (18)

  1. Vai otrā grāvī patīkamāka gulēšana būs? Karojot ar nīsto krievu valodu esam aizmirsuši pašu latviešu valodu. Vai varam būt pārliecināti, ka, aizvietojot latviskos vārdus ar angļu valodas vārdiem, izdzīvos latviešu valoda? Jā, tā nav okupantu valoda, bet mēsli nekļūst par šokolādi, lai kā arī mēs censtos.Palasiet jebkuru rakstiņu “masmēdekļos”, saskaitiet visus svešvārdus, ja iespējams, pārtulkojiet latviešu valodā. Izrādīsies, ka 99% gadijumu svešvārdiem ir atrodami atbilstoši vārdi latviešu valodā!!!

  2. Man gan neliekas, ka ir tik traki, iespējams ka tāpēc, ka esmu dzidējis runājam okupācijas laikā. Šī kalku lietošana, latviski tulkojot krievu izteicienus, ir ienākusi no Vienotības deputātiem ar “aizgūto” valodu, jo izņermot vienīgo svešvalodu, citas neprot, bet svešos teicienus bārsta kā smiltis.
    Runa salīdzinot ar “veciem laikiem”, ir daudz labāk. Jāņem vērā arī sabiedrības noslāņošanās, intelektuāļu slāņos tā ir savādāka kā RIMI un Maximas personālam vai naudu apguvušiem, bet izglītoties nepaspējušiem cilvēkiem.
    Nav nemaz tik traki, varētu būt labāk, bet gan jau. Gan jau arī latviešiem, tāpat kā angļiem, izveidosies šķiras, kas labu valodu uzskatīs par piederības zīmi savai kastai. Tas ir lēns, bet nenovēršams process.:)

  3. ” kā reiz” – ŽANETE OZOLIŅA”!!

  4. Jā , nu tas cara tētiņa atbalstīts projekts izrādijās ne pārāk veiksmīgs . . .

  5. – Kopsh es norak aiz kuucpakalj sau komjaunieshkart ( 3 l burkaa – ei, nu sazin, uz cik ilg laik ) es lepojaas – liidz pat bezsamanj – ar sav aprobezhotiib – A, AR KO TA MAN CIT LEPOTIES ???????????

    • "Iesaki šo rakstu citiem!" Atbildēt

      : DDDDDD – da pash ta nevar iekjeepaat visur citur sav shito … ““izrauj uzvaru”” rakstgabal ?

  6. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Tautai, kura nezina vai pat ignorē savu pagātni, NAV nākotnes.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.”

    =======

    ‘MOTO’ = iz R. & M. Kaudzīšu leģendārā garadarba “Mērnieku laiki”:
    “Augstā dziesma, skani, skani,
    Zilā zvaigžņu haosā!…”
    —–
    .
    “Muļķu Zemes “slava”, skani!!!…”
    ( proponējums = iz “O.M.© arChīva” )
    .
    Muļķu Zemes “slava”, skani,
    Jevrolendas kolChozā ~
    SILES “valstī” zombijfani,
    Kaifo murgu haosā…

    ZOMBĒJUMS uz “urnu talku”,
    ATKAL Muļķu Zemi klāj:
    “Atbalstīsim ‘polit-svalku’,
    Kas mūs “ilgtspējīgi” jāj!
    .
    Balsosim pēc SILES “shēmas”,
    ATKAL “urnas pie(gānot)” ~
    “Referendumiem” tak’ tēmas,
    Šajā “valstī” netrūkšot!

    ŠOREIZ “shēmā” uzdzīs štīmi,
    “PatrEJotu balsojums” ~
    “Divvalodību” grūž ģīmī,
    “Polittehnologi” mums:
    .
    “Savu Valodu MĒS, PAŠI,
    Kropļot “protam”, lopiski ~
    Atbildību prasīt, “braši”,
    Var no CITIEM, dabiski.
    .
    “Latv(IJ)iešu” slenga plūdos,
    SEN jau Dzimtā Valoda,
    ŠAJĀ “valstī” slīkst kā sū#os ~
    Tas, bļin POFIG, nekrata!
    .
    Štrunts par to, ka Dzimto “mēli”,
    Nejēdz VAIRS kā pieklājas,
    Latv(ĀN)ijas “meitas & dēli”,
    Kas “pie urnām” izpildās:
    .
    “Referendumā” tak’ tikai,
    Krustiņš “listēs” jāķeksē ~
    Vairāk šīs “valsts” “politikai”,
    NEKAS “lomu nespēlē”!
    .
    Tāpēc – nafig gruzīt fišku,
    Ja MIRST Dzimtā Valoda ~
    Mož, šo “reanimēs” (bišku),
    “valsts” pēc “referenduma”…

    Mauksim “urnu talkā” visi,
    ZOMBIJFANU trulumā ~
    “Cittautiešiem” kompromisi,
    Nespīd šajā “kampaņā”!!!
    .
    Diebsim, augstu palēkdamies,
    ATKAL “urnām balsis dot” ~
    Lai var ATKAL, apņirgdamies,
    SILES “valsts” mūs iz(spēkot)!
    .
    Muļķi bijām, muļķi esam,
    Muļķi allaž (?…) paliksim ~
    Nefiltrējot “kas par desām”,
    Kaut vai “ķelli noliksim”…”

    Muļķu Zemes SILES “valstij”,
    ZOMBIJFANI “slavu” ķērc ~
    Varas SISTĒMU šiem balstīt,
    “Referendums” ir to “vērts”:
    .
    Kamēr “urnu FARSS” vēl tālu,
    Kurā “tautas kalpos” līst ~
    “Pelnot politkapitālu”,
    “Referendumos” var (sv)īst!…

    =====

    ‘ANNO’ ~ 2012. gada februāris ( kārtējās “urnu talkas” kontekstā )

    =====

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, necilvēcīgi trulu analfabētu, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  7. Par ko CEPIENS? Par honorāru ... Atbildēt

    Vai jābrīnās par aizguvumiem no krievu valodas, ja tā ir tepat līdzās un bieži tiek lietota ikdienā? Un ar ko labāks vācu vai angļu valodās sagrābstītais? Valoda saglabāsies nemainīga un netiks PIESĀRŅOTA vien tad, ja to iegrāmatos un noglabās seifā …

  8. Būtu labi, ja autors, rakstīdams par valodas kultūru, pats rūpīgāk pieskatītu, ko un kā raksta, lai negadītos darvas karote medus mucā. Pirmkārt, autoram derētu noskaidrot, ko nozīmē “sinhronā tulkošana”, bet parādību, ko viņš apraksta, valodniecības terminoloģijā sauc par kalkēšanu un iegūtos darinājumus par kalkiem. Pēdējā laikā diemžēl izplatījies nepareizs konstrukcijas “ja – tad” lietojums pretstata izteikšanai, no kā nav izvairījies arī šā raksta autors. Pareizi būtu: “Agrāk pūta pīlītes, bet tagad karina makaronus.” Pirms rakstīt par latviešu vārdu cilmi, derētu iepazīties vismaz ar K. Karuļa “Latviešu etimoloģijas vārdnīcu”. Pret “božņicu”- “baznīcu” gan nebūtu nekas iebilstams, bet apgalvot, ka “miesa” ir krievu cilmes, nav nopietni. Gan latviešu, gan krievu valoda, tāpat kā citas indoeiropiešu valodas, ir cēlušās no kopīgas pirmvalodas, tāpēc ne visas līdzības būtu skaidrojamas ar aizgūšanas procesu, un nekas te nav pa krūmiem sagrābstīts. Savukārt aizguvumi ir visās valodās, un pat diženajā krievu valodā nevar iztikt bez vācu “buterbroda” un “bjustgaltera”, tāpat kā bez franču “pljaža” un “etaža”. Nenoniecināsim paši savu valodu ar aplamiem apgalvojumiem un aplamu rakstību!

  9. Jā, nu par šo tēmu var spriest ilgi… Es domāju, ka tas ir neizbēgams process, īpaši, ņemot vērā, ka dzīvojam tik cieši līdzās. Manuprāt, valodniekiem šo procesu vajadzētu saprātīgi kontrolēt, pielabojot tieši gramatisko pusi. Jo, ja jau tā ņem, tad kāda 1/4 daļa latviešu valodas, ja vēl ne vairāk, ir aizgūta no citām valodām, galvenokārt, no vācu valodas. Taču jāpiezīmē, ka aizgūtie vārdi ir tiktāl’ pārveidojušies, ka arī valodā, no kuras tie aizgūti, vairs nav saprotami. Tas ir dabisks process, un tur,neko dadaudz iespaidot nevar-ja tauta to pieņem tad pieņem un lieto, var mēģināt tikai piekoriģēt. Mani daudz vairāk, no valodas piesārņošanas viedokļa, uztrauc pēdējā laika tendences-salikteņu izgudrošana, kas kļuvusi populāra gan politiķu, gan citu, sabiedrībā redzamu cilvēku vidū-dzīvildze, ilgtspēja utt. … Tad jau, labāk, lai runā krieviski, tas mazāk “griež” ausīs.
    Bet pats trģiskākais ir mūsdienu žurnālistu gramatikas zināšanu līmenis! Manā jaunībā par tādu latviešu valodas skolotāja A. Laure teiktu-AVĀRIJA!

  10. А мне фотка нравится. Такая многозначимая. Вы все, часом не те, про которых на ней написано? Боже мой, вот нашли тоже проблему.

  11. Un tie kas parakstās ar cieņu – s uvaženijam. Latviešu gramatīkā pastaāv tāds vārda veids kā apstākļa vārds, kā jautājums ir kā, kāds, kādā veidā, nevis instrumentāla locījums ar ko. Cieņā vai cienot. Bet valsts iestādes klerki tik cep cedeles ar cieņu.Tā viņi ir ‘lietas kursā’…

  12. Domāju,ka ļoooti daudz grēko žurnālisti un viņiem latviešu valoda netiek mācīta.Un tad “KĀ REIZE PA LIELAM” var pabrīnīties par viņu sac’to vai rakstīto. Varbūt,ka es pati kļūdos,bet līdz vakardienai nebiju dzidējusi vārdu” viskuriene””‘(LV radio).Deputātu valodu vispār grūti komentēt.

  13. ‘Pasākuma ietvaros’ ‘da jebko’, ‘gada garumā’, ‘pa lielam’, ‘uzstādīsim jautājumu’…

  14. Normunds
    Ši indeve, lietot no krievu valodas burtiski tulkotus vārdus latvisko terminu vietā bieži vien padara Latvijas plašsaziņas līdzekļos (Latvijā lietoja no franču valodas aizgūto ,presē’) nesaprotamu tiem, kas vēl ikdienā mēģina rakstīt un runāt pareizu latviešu valodu. Nelaimīgā kārtā Latvijā nav arī valodnieku, kas par savu valodu rūpētos. Vai kāds redz iespēju šo sērgu novērst?

  15. Tak normaali,arii krievu valoda vairs nav taa,kas agraak.viss mainaas varbuut kadreiz visa planeta runaas lidzigaa valodaa.

    • Un tās pamatā noteikti būs krievu valoda, jo kā sludina attiecīgie Krievijas masu mediji visa cilvēce ir attīstījusies no Krievijas un pat senie ēģiptieši ir krievu pēcteči

Draugiem Facebook Twitter Google+