Mobilā versija
Brīdinājums +12.9°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
20. augusts, 2013
Drukāt

Desmit skaistākās un savdabīgākās strūklakas Latvijā (Foto)

rundale_struklaka4

Līdzīgi kā uguns liesmas arī ūdens šalkoņa piesaista skatienu, liek aizdomāties par laika plūsmu, par mūža veikumu. Rīgas centrā vien acis priecē vairākas izteiksmīgas strūklakas, piemēram, divas strūklakas Esplanādē, divas peldošās strūklakas pilsētas kanālā, kā arī Bastejkalna strūklaku kaskāde, kas pilsētās balsij pievieno kalnu upīšu burbuļošanas skaņas.

1. No mūsdienu Rīgas strūklakām senākā vēsture ir “Gadalaikiem” Vērmanes dārzā. Bronzētā cinka lējumā Berlīnē izgatavoto strūklaku (autori Buholcs un Hāns) atklāja 1869. gadā. Strūklakas pamatnē novietotas četru gadalaiku skulptūras, bet vāzes kausā divi kaili bērneļi draiskojas ar jūras dieva Neptūna trijzari. Strūklaka nostāvēja līdz 1972. gadam, kad tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju bronzas lējumā, to 1978. gadā uzstādīja no jauna.

2. Latvijā vismodernākā (vada ar datoru), Baltijā vienīgā matricas veida strūklaka šogad izveidota Ventspilī Piedzīvojumu parkā. Strūklaku zonā uzstādītas 36 izgaismotas strūklu sprauslas, no tām 10 – lamināras, kas nozīmē, ka apmeklētāji, piespiežot ar pēdu sensora podziņu, var mainīt strūklas darbības režīmu. Strūklaku projektējusi firma “Akvedukts”, būvniecību un montēšanu nodrošinājuši uzņēmumi “Ostas celtnieks” un “Venttermo”.

3. Ventspilī darbojas arī strūklaka “Saules laiviņas” Jaunpilsētas laukumā, no dzirnakmeņiem veidota strūklaka Dzirnavu laukumā, strūklaka “Lāses” pie Ventspils Augstskolas, strūklaka “Kuģu vērotājs” Ostas ielas promenādē, strūklaka “Kāpu priede” Pārventas centrā un divas peldošās strūklakas – Vidumupītē pie Lielā prospekta un Reņķa dārza dīķī.

4. 2008. gadā Saldus pilsētas Līgo skvērā atklāja novadnieka tēlnieka Kārļa Īles veidoto strūklaku “Medus piliens”. Tā veidota kā divas horizontālas medus kāres, ko savieno liels medus piliens. Augšējās kāres simbolizē debesis, apakšējās – zemi, un lielais medus piliens no debesu kārēm iepil tieši Kurzemē. Kā papildu elements strūklaku rotā smalkas ūdens strūklas, kuru daudzums izvēlēts atbilstoši medus kāres maģiskajam skaitlim 6 – sešas strūklas tek uz augšu, 36 strūklas plūst uz leju.

5. 2009. gadā Jūrmalā pie Dzintaru koncertzāles atklāja gliemežvāka formas strūklaku. Laukumā izvietotas sešas “pērles” – dažāda diametra gredzenos izkārtotas strūklu grupas, kuru centros jautri lēkā ar plūsmas slēdzi kontrolēta lielāka diametra strūkla. Visu strūklu saimi kontrolē un vada ar sešiem sūkņiem un speciāli izstrādātu vadības programmu.

6. 2009. gadā Cēsīs Rožu laukumā atklāja strūklaku, kāda Latvijā līdz šim nav bijusi – sauso strūklaku. Šādai strūklakai nav redzams atklāts ūdens rezervuārs, jo strūklas izplūst no zemes apakšas un arī prom aizplūst, saplūstot zem zemes izvietotā drenāžas sistēmā. Cēsu Rožu laukuma strūklaka veidota ar vienu centrālo strūklu un divpadsmit stara formas līnijām, katrā pa trīs dažāda augstuma strūklām.

7. 2010. gadā Krāslavā atklāja strūklaku – pilsētas simbola atveidā – burinieku ar airiem (mākslinieks Gunārs Platpīrs). Strūklaku veido ūdens strūklas šķeltu viļņu formā, ūdens plūsma no airiem un kuģa sāniem, piecas kuplas ūdens strūklas no zemes.

8. 2011. gadā Kuldīgā iedarbināja peldošo strūklaku “Mākonis”. Uz plosta izvietots strūklaku sūknis ar jaudu 5,5 kW, 48 strūklaku sprauslas un 12 prožektori. Kopējais iekārtas svars – aptuveni 380 kg. Strūklakā cirkulējošais ūdens daudzums – 1000 l/min, rada 2,5 m augstu miglas mākoni piecu metru diametrā.

9. 2011. gadā Rundāles pils parkā atklāja pils dārza strūklaku. Pils ansamblī to ieprojektēja jau 18. gs., taču tehnisko risinājumu atrada tikai mūsdienās.

10. Balvos priecē “Plaukstošā ūdensroze” – strūklaka, ko veidojis mākslinieks Ivars Vecāns. Tehnoloģiskais risinājums idejas īstenošanai un strūklakas projekts izstrādāts kompānijā “Akvedukts”.

 

{gallery id=”2037″}

Pievienot komentāru

Padomi ceļotājiem uz Āziju; mācies kaulēties, bet nebaro pērtiķus!Pēdējos gados arvien vairāk ceļotāju vēlas doties iepazīt Taizemi, Vjetnamu, Šrilanku, Indiju, kā arī citas Āzijas reģiona valstis. Kad Latvijā jau valda rudens vai ziema, šīs valstis lutina ar lieliskiem, saulainiem un īsteni vasarīgiem laika apstākļiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+