Dombrovskis: ja nepievienosimies eirozonai 2014.gadā, tā nebūs katastrofa 0
Ja Latvija nepievienosies eirozonai 2014.gadā, tā nebūs katastrofa, 10.maijā diskusijā “Latvijas ekonomikas atlabšana: quo vadis?” atzina premjers Valdis Dombrovskis (V).
Politiķis teica, ka ir iespējams dzīvot arī bez eiro, tomēr šāda scenārija gadījumā gaidāma negatīva ietekme, piemēram, attiecībā uz finanšu izmaksām, izejas stratēģiju no krīzes. Turpretī eiro pieņemšana palīdzēs ekonomikai, ārvalstu investīcijām un būs kā signāls par finanšu stabilitāti. Lai gan eiro ieviešanas laiks vairākkārt pārcelts, premjers pauda cerību, ka to izdosies paveikt 2014.gadā.
“Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks arī uzsvēra, ka Latvijai ir vajadzīgs eiro. Viņš piekrita, ka ir riski un izmaksas, bet kopumā, ja būsim gana gudri, varam būt ieguvēji.
Kazāks uzskata, ka arī gadījumā, ja eirozona vēlāk sabrūk, ir labāk būt tās daļai. Viņaprāt, eirozona nepazudīs, bet no tās varētu “izkrist” vājās valstis, savukārt palikušās līdzīgās valstis būs stabilitātes avots. “Ja esam iekšā istabā, varat teikt, ka vājie aiziet, bet mēs paliekam. Ja esam ārpus istabas, nāksies prasīt, lai mūs paņem,” skaidroja bankas ekonomists.
Kazāks arī uzsvēra, ka patlaban ir labs laiks pievienoties eirozonai, jo brīdī, kad ekonomika straujāk atgūsies, arī inflācija strauji pieaugs. Turklāt Eiropas Savienībā vienmēr būs valstis ar zemu inflāciju, un, ja tās izmantos par references līmeni, to būs grūti sasniegt. Tad nāksies vai nu gaidīt nākamo recesiju, vai mākslīgi palēnināt ekonomikas izaugsmi.
Vērtējot scenāriju, ja Latvijai neizdodas pievienoties eirozonai, viņš norādīja, ka valsts turpinās dzīvot tāpat, kā pirms tam, un tad būs svarīgi veidot spēcīgu ekonomiku. Tiesa, šādā gadījumā Latvija nevarēs saņemt eirozonas labumus.
Eiropas Komisijas finanšu palīdzības misijas Latvijai vadītājs Gabriele Džudiče savukārt teica, ka Latvijai ir jāiestājas eirozonā, turklāt jābūt gatavai tur arī izdzīvot, jo tas nebūs viegli. Viņš arī uzsvēra, ka valstij jāturpina līdzšinējie pūliņi nevis eiro, bet valsts dēļ.
Džudiče arī norādīja, ka pasākumiem jābūt ilgtermiņa un tiem nevajadzētu būt tādiem, kas tiek veikti, tikai lai izpildītu Māstrihtas kritērijus.
