Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. janvāris, 2014
Drukāt

Dziesmu svētku noslēguma dienu vēlas noteikt par svētku dienu

Foto: LETAFoto: LETA

Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku rīkotājs Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) aicina ikvienu līdz 2014. gada 18. februārim, rakstot uz e-pasta adresi viedoklis@lnkc.gov.lv, izteikt savu viedokli par to vai Dziesmu un deju svētku Noslēguma diena nosakāma par svētku dienu, liecina informācija centra mājas lapā.

LNKC sācis grozījumu izstrādi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, ar kuriem Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Noslēguma dienas tiktu atzītas par svētku dienām. Ņemot vērā to, ka likumprojekts skar būtiskas sabiedrības intereses, LNKC vēlas iegūt visaptverošu viedokli par šo jautājumu. Bez viedokļu apkopošanas elektroniski, janvārī tiks veikta arī plaša iedzīvotāju aptauja pētījumu centrā SKDS.

Savu viedokli pērnā gada 11. decembra sēdē jau paudusi Dziesmu un deju svētku padome, atbalstot šo priekšlikumu un ierosinot, ka gadījumos, ja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, par brīvdienu tiktu noteikta nākamā darbdiena, kā tas arī šobrīd notiek ar 4. maiju un 18. novembri.

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Noslēguma dienai piešķirams svētku dienas statuss, nenosakot nākamo dienu par brīvdienu (līdzīgi 1. janvārim, Jāņiem u.c.). Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāji Valsts izglītības satura centrs norādīja, ka nākamo darba dienu pēc Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem nav nepieciešams noteikt par brīvdienu, jo Noslēguma dienas koncerts nenotiek vēlu vakarā, tajā nav tik daudzskaitlīgs iesaistīto personu loks, kā arī dalībniekiem – skolēniem ir vasaras brīvlaiks.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Inguna Rībena Dziesmu un deju svētku padomes sēdē, atbalstot svētku dienas statusa piešķiršanu, uzsvēra: “Mūsu tautai jāstiprina pašapziņa jāapzinās, ka šie svētki reizi piecos gados ir mūsu identitātes lielākais kopsaucējs, mugurkauls, kas satur mūs kopā.”

Tāpat šo ideju atbalsta kultūras ministre, Dziesmu un deju svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde, uzsverot: “Kopš tradīcijas aizsākumiem 1873. gadā Dziesmu un deju svētkiem ir bijusi būtiska loma nācijas pašapziņas veidošanā un Latvijas valstiskuma idejas uzturēšanā un atjaunošanā. 21. gadsimtā Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki ir kļuvuši par lielāko un nozīmīgāko visas pasaules latviešu kopā sanākšanas notikumu un spilgtāko latviskās identitātes apliecinājumu pasaules kultūras daudzveidībā. Svētku noslēguma dienas noteikšana par svētku dienu Latvijas sabiedrībā aktualizētu gan tradīcijas vēsturisko misiju, gan tās sociālo lomu mūsdienu Latvijā.”

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+