Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. septembris, 2013
Drukāt

Dzīvoklis ar iemītniekiem

reekins_8201

Pašlaik dzīvoju laukos pie brāļa, taču man pieder dzīvoklis Rīgā. To nopirku no brāļa dēla, bet pirkšanas–pārdošanas līgumā ierakstīts tāds punkts, ka iepriekšējais saimnieks un viņa ģimenes locekļi šajā dzīvoklī var dzīvot visu mūžu. Dzīvoklis ir uz mana vārda. Ko tas nozīmē – ģimenes locekļi?

Viņam ir māte, sieva un kopīgi bērni. Vai vispār šis pirkšanas līgums ir noslēgts juridiski pareizi, vai arī es esmu apmānīts? Man ir meita, kura mācās vidusskolas 10. klasē. Kā man tikt vaļā no šī lielā apgrūtinājuma? Vai šo ierakstu notārs var apstrīdēt? Ko man darīt ar šo ģimeni, jo viņi visi dzīvo man piederošā dzīvoklī? Lai nebūtu jāmaksā lieli komunālie rēķini, es deklarēju dzīvesvietu pie brāļa laukos, Rīgā neesmu deklarēts jau trīs gadus. Kad ārstējos, tad gan pa mēnesim dzīvoju kopā ar viņiem savā istabā. Meita to vairs negrib tā atstāt, jo pēc skolas domā pati šeit dzīvot. Kā man pareizi rīkoties? Šajā dzīvoklī deklarēti māte, dēls un trīsgadīgs bērns. 
Alfons Rīgā

 

 

Patiešām, pērkot nekustamo īpašumu, pirkuma līgumā var paredzēt, ka bijušajam īpašniekam saglabājas tiesības tajā dzīvot. Šajā gadījumā cena mēdz būt zemāka, nekā pērkot bez iemītniekiem. Šādus līgumus parasti slēdz tad, ja, piemēram, pilsētnieki pērk lauku māju, kurā dzīvo vecs, vientuļš cilvēks. Tas ir izdevīgi abām pusēm, jo vecais īpašnieks tiek pie naudas, bet jaunais par mērenu cenu iegūst vietu, kur vasarā atpūsties.

Taču, tiklīdz jaunais saimnieks grib šajā īpašumā dzīvot pastāvīgi, var rasties problēmas. Īpaši tad, ja tas ir dzīvoklis, kā šajā gadījumā, kurš tagad faktiski pārvērties par komunālo.

Jāskatās, kas rakstīts līgumā – vai dzīvoklī ir tiesības dzīvot bijušajam īpašniekam kopā ar ģimenes locekļiem līdz viņa (!) mūža galam? Tas nozīmē, ka pēc viņa nāves pārējiem ģimenes locekļiem tas būs jāatbrīvo.

Civillikuma šaurākā izpratnē ģimenes locekļi ir laulātais un bērni, kamēr viņi vēl dzīvo nedalītā saimniecībā. Tam, vai viņi šeit dekla­rējuši pastāvīgo dzīvesvietu, nav nozīmes, jo dzīvesvietas deklarēšana vien nedod tiesības dzīvot konkrētajā īpašumā, tam vajadzīgs cits, likumīgs pamats (šajā gadījumā tie ir pirkuma līguma nosacījumi).

Protams, jums ir tiesības šo īpašumu pārdot. Taču, ja pirkuma līguma nosacījumi ierakstīti zemesgrāmatā, tie būs saistoši arī nākamajam īpašniekam, un arī viņam vajadzēs samierināties ar dzīvošanu komunālajā miteklī.

Saprotams, ka mitināties komunālajā dzīvoklī laikam nepatīk nevienam. Situāciju var atrisināt, savstarpēji vienojoties. Piemēram, piedāvājiet bijušajam īpašniekam zināmu naudas summu un norunājat, ka pie notāra noslēgsiet vienošanos par šī apgrūtinājuma dzēšanu un ierakstīsiet to zemesgrāmatā. Paredziet, līdz kuram datumam bijušā īpašnieka ģimenei dzīvoklis jāatbrīvo un jāanulē sava un visu ģimenes locekļu deklarētā dzīvesvieta šajā adresē. Kad dzīvoklis būs brīvs un tajā neviens nebūs deklarēts, bijušais īpašnieks saņems naudas summu, ko paredz vienošanās.

Ja nākotnē domājat dzīvokli pārdot, ieteicams jau tagad deklarēties Rīgā. Lieta tāda, ka likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, jāmaksā ienākuma nodoklis 15 % apmērā no peļņas (starpības starp iegādes vērtību un pārdošanas cenu). Taču šis nodoklis nav jāmaksā, ja īpašums kopš reģistrēšanas zemesgrāmatā jums pieder ilgāk par 60 mēnešiem (5 gadiem) un šajā laikā vismaz 12 mēnešus (1 gadu) ir bijusi jūsu deklarētā pastāvīgā dzīvesvieta.

Tas nozīmē, ka nodoklis nav jāmaksā arī tad, ja īpašums kalpojis kā jūsu deklarētā dzīvesvieta vienu gadu no tiem pieciem gadiem, kopš ierakstīts zemesgrāmatā uz jūsu vārda. Ja tagad esat deklarējies citur, Rīgas dzīvoklī jūs varējāt būt deklarēts, piemēram, kaut vai pirms pirms trim vai četriem gadiem.

Deklarējot dzīvesvietu citur, komunālo maksājumu ietaupījums ir neliels. Ja uzlikti ūdens skaitītāji, pašlaik Rīgā pēc iedzīvotāju skaita jāmaksā tikai par atkritumu izvešanu un lifta apkalpošanu. Taču jau no šā gada 1. oktobra maksas aprēķināšanu par atkritumu izvešanu vienkāršos un to rēķinās nevis pēc dzīvoklī deklarēto cilvēku skaita, bet gan pēc dzīvokļu skaita.

 

Konsultēja Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+