Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
8. augusts, 2013
Drukāt

Ekonomisti sezonāli izlīdzināto ceturkšņa izaugsmi lēš lēnāku nekā gada pirmajos mēnešos

Iemūrē topošās SIA "Fortum Jelgava" biomasas koģenerācijas stacijas pamatakmeni

Cementa maisītājs SIA "Fortum Jelgava" biomasas koģenerācijas stacijas būvlaukumā.

Latvijas ekonomika turpināja augt arī otrajā ceturksnī, tomēr sezonāli izlīdzinātā ceturkšņa izaugsme otrajā ceturksnī būs lēnāka nekā gada pirmajos trīs mēnešos, prognozē ekonomikas eksperti.

“DNB bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata, ka ekonomika otrajā ceturksnī piebremzējās, ir grūti iedomāties, kas varētu būt noturējis tādu kāpumu sezonāli izlīdzinātajos datos pret iepriekšējo periodu, kāds bija pirmajā ceturksnī – 1,4%. Pirmajā ceturksnī strauji kāpa mazumtirdzniecības apgrozījums, līdz ar to tirdzniecība, lielākā ekonomikas nozare, deva lielu ieguldījumu kopējā izaugsmē. Pārsteidzoši straujš kāpums bija nekustamo īpašumu nozarē, par tā atbilstību dabā notiekošajam joprojām notiek strīdi. “Katrā ziņā nevaram paļauties uz atkārtojumu,” domā Strautiņš.

Viņš atzīmē vairākas nozares, kuras šoreiz “pacentušās vairāk”. Labāks rezultāts ceturkšņa griezumā bijis apstrādes rūpniecībā. Tāpat ekonomikas eksperts sagaida labāku sniegumu no biznesa pakalpojumu puses, kritums gada sākumā bija pārsteidzošs, jo šķiet, ka notiek strauja attīstība.

“Domāju, ka izaugsme ir turpinājusies, bet ceturkšņa griezumā samazinājusies līdz apmēram 0,5%. Savukārt sezonāli neizlīdzinātais pieaugums gada griezumā būs uzlabojies līdz apmēram 4,5% no 3,6% gada sākumā, jo to vairs neietekmēs dienu skaita atšķirības,” prognozēja Strautiņš.

Bankas “Citadele” eksperti prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) otrajā ceturksnī gada izteiksmē, visticamāk, būs pieaudzis par 3,2%. Tātad izaugsme varētu būt vēl nedaudz sabremzējusies, salīdzinot ar gada pirmo ceturksni, bet joprojām ir vērtējama kā relatīvi spēcīga, ņemot vērā pašreizējo joprojām vājo ekonomisko aktivitāti gan attīstītajā Eiropā, gan arī austrumos no Latvijas, vērtē bankas “Citadele” galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.

Mājsaimniecību patēriņš joprojām ir galvenais ekonomikas pieauguma dzinējspēks un sekmējis uz iekšējo pieprasījumu orientēto sektoru izaugsmi. Mazumtirdzniecības apgrozījums jau vairāk nekā gadu saglabā nemainīgu augsmes ātrumu ap 6-7% gadā, pievienojot IKP izaugsmei vidēji vienu procentpunktu, skaidro Vaikulis.

Tai pašā laikā apstrādes rūpniecība jau otro ceturksni pēc kārtas, visticamāk, ir kavējusi IKP izaugsmi – kā liecina augstākas frekvences dati, sektora izlaide otrajā ceturksnī samazinājusies par nepilnu procentu salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Kā labo ziņu Vaikulis atzīmē to, ka kritums gada izteiksmē šajā nozarē ir kļuvis lēnāks nekā gada sākumā.

Vaikulis atzīmē, ka atsevišķu nozaru griezumā pašlaik ļoti mulsinošu uzvedību demonstrē tā saucamās “operācijas ar nekustamo īpašumu”, kam gada izaugsmes temps pirmajā ceturksnī pēkšņi paātrinājās no 2% līdz 9%. Ņemot vērā šīs nozares milzīgo īpatsvaru IKP struktūrā (11,4%), šis lēciens paātrināja IKP izaugsmi par vairāk nekā vienu procenta punktu. Ir dzirdēti dažādi statistiķu izskaidrojumi nesenajam paātrinājumam, tomēr “Citadele” galvenais ekonomists atzīst, ka nekustamā īpašuma nozares “uzvedība” IKP kontekstā bieži ir grūti izprotama, un tās lielais īpatsvars apgrūtina arī kopējo IKP ciparu prognozēšanu.

Kopumā ekonomika šogad attīstās saskaņā ar “Citadeles” pamata scenāriju – uz ārējo pieprasījumu vērstās nozares ir sabremzējušās, iekšzemes patēriņš turas spēcīgs. Tomēr dažas nozares aug negaidīti strauji, piemēram, jau minētās nekustamā īpašuma operācijas. Tāpēc pēc IKP operatīvo datu publikācijas “Citadele” visdrīzāk pārskatīs uz augšu IKP izaugsmes prognozi šim gadam, kas pašlaik ir 2,5%.

“Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna savās prognozēs ir optimistiskāka. Viņa domā, ka ekonomikas izaugsme šī gada otrajā ceturksnī saglabājās laba. Sagaidāms, ka sezonāli izlīdzinātā ceturkšņa izaugsme bijusi ap 1%, kas ir nedaudz lēnāk nekā pirmajā ceturksnī. Tajā pašā laikā gada pieaugums, visticamāk, paātrinājies, jo iepriekšējā ceturksnī to negatīvi ietekmēja mazāks dienu skaits salīdzinājumā ar 2012.gada pirmo ceturksni. Strašuna prognozē, ka gada IKP izaugsme otrajā ceturksnī varētu pat nedaudz pārsniegt 5%.

Strašuna sagaida, ka lielākais devums ekonomikas izaugsmē arī otrajā ceturksnī bija mājsaimniecību patēriņam. Tomēr arī eksports balstīja izaugsmi, lai arī eksporta kāpums ir piebremzējies, tostarp arī “Liepājas metalurga” nedienu dēļ, bet arī vāja ārējā pieprasījuma dēļ. Savukārt imports, visticamāk, saglabājies vājš, tādējādi norādot arī uz nepietiekamām investīcijām pamatkapitālā, vērtē ekonomiste.

Centrālā statistikas pārvalde ātro novērtējumu par IKP attīstību gada otrajā ceturksnī sniegs piektdien, 9.augustā.

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar atbilstošu periodu pērn auga par 3,6%.

2012.gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija 5,6%.

Gan Latvijas Banka, gan Finanšu ministrija šovasar paaugstināja Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozi šim gadam. Latvijas Banka IKP kāpumu šogad prognozē 4,1% apmērā, bet Finanšu ministrija IKP kāpumu lēš 4,2% apmērā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+