Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. maijs, 2012
Drukāt

Ekonomists A. Oslunds: Krīze eirozonā beigusies

oslunds_i_busmanis_9

Pagājušonedēļ, 10. maijā, Rīgā viesojās pazīstamais ekonomists Anderss Oslunds. Pirms augsta līmeņa diskusijas ES mājā “Latvijas ekonomikas atlabšana: quo vadis?”, kurā eksperti diskutēja par Latvijas krīzes pārvarēšanu un tālākajiem attīstības scenārijiem, viņš sniedza interviju “Latvijas Avīzei”.


Kā zināms, pērn Anderss Oslunds kopā ar Valdi Dombrovski angliski izdeva grāmatu “Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” (“How Latvia Came through the Financial Crisis”), nupat tā iznākusi arī latviski, papildināta ar autoru un ekspertu komentāriem. Tajā rodama krīzes priekšvēstures, lielā ekonomikas krituma un atveseļošanās analīze ar skaitļiem un diagrammām uz 270 lappusēm. Jāņem vērā, ka tā rakstīta no premjera pozīcijām, brīžiem pirmajā personā, un pamanīju, ka daudzos gadījumos citu politikas spēlētāju loma ir nepamanīta vai noniecināta.

Grāmatā A. Oslunds atzinīgi novērtē Latvijas panākumus ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes nodrošināšanā, un uzskata, ka Baltijas valstis var kalpot kā paraugs citām Eiropas valstīm ekonomikas krīzes pārvarēšanā un izaugsmes veicināšanā.

 

Par grāmatu un liberālismu

– Kam pieder ideja rak­stīt grāmatu?

– Ideja bija kopīga, jo mēs ar Valdi Dombrovski bijām tikušies vairākkārt, mums bija kopīgi uzskati. Jau 2007. gada martā premjers izteica ideju, ka vajadzētu uzrakstīt grāmatu par valsts ekonomiku. Vēlākajās tikšanās reizēs jau runājām, kam vajadzētu būt šajā grāmatā. Esam vairākkārt tikušies Rīgā, arī Vašingtonā.

– Tātad spalva un valoda bija jūsējā, kas rakstīja?

– Tā var teikt, bet Valdis Dombrovskis man atsūtīja jau gatavu pamatīgu materiālu klāstu, ko man vajadzēja tikai apstrādāt. Esam daudz apmainījušies domām arī pa e-pastu, līdz beidzot grāmata pērn iznāca. Šodien (10. maijā) tā iznāk arī latviski.

– Jūs teicāt, ka jums ir kopīgi uzskati. Par Latvijas izeju no krīzes vai par ekonomiku kopumā?

– Par abiem.

– Jūs esat dedzīgs liberālisma aizstāvis ekonomikā. Savukārt Valdis Dombrovskis nupat nožēloja, ka Latvijā, salasījušies dažādas teorijas grāmatas par brīvo tirgu, bijām pārāk aizrāvušies ar liberālisma virzienu, kā rezultātā valsts nav izmantojusi regulējošo lomu savu uzņēmumu atbalstā un zaudējusi ražojošus uzņēmumus.

 

– Salīdzināsim, ar ko jūs mēdzat salīdzināt – ar kaimiņvalstīm. Igaunija 1996. gadā liberalizēja eksportu, t. i., izsvēpēja tās tirdzniecības kompānijas un noņēma eksporta kontroli. Latvija to neveica un tas nobremzēja ekonomikas attīstību.

 

– Nebija taču tik daudz eksportspējīgu preču…

– Jā, konkurētspēja ir cits stāsts. It īpaši par jūsu diviem lielākajiem uzņēmumiem – mikroautobusu rūpnīcu un telefonu kompāniju. Taču mans uzskats, ka ekonomikā jums problēmas radīja nepietiekama liberalizācija.

 

Par atveseļošanās scenārijiem

– Joprojām nerimst strīdi par labāko izeju no krīzes: ar lata devalvāciju vai taupības pasākumiem (iekšējo devalvāciju).

– Ja Latvija būtu iestājusies eirozonā, kā bija paredzējusi 2008. gadā, tad līdzekļus saņemtu no Eiropas Centrālās bankas. Krīzes laikā Latvijas galvenā problēma bija finanšu trūkums, un tieši Eiropas Savienības maksājums 2009. gada jūlijā izšķīra Latvijas atveseļošanās neatgriezeniskumu, neskatoties uz Starptautiskā valūtas fonda iebildēm un neapmierinātību. Beigās SVF tomēr bija spiests rēķināties ar Latvijas valdības izvēlēto ceļu – iekšējo devalvāciju, un, manuprāt, tas arī bija iespējami labākais risinājums.

– Vai tas ir pietiekams pamats to pasniegt kā veiksmes stāstu? Mēs te, pārējie, tik veiksmīgi nejūtamies kā Dombrovskis.

– Tas ir veiksmīgs krīzes risinājums, labākais no iespējamajiem.

 

Ja salīdzinām Latviju ar Grieķiju, jums ekonomikas kritums bija divus gadus, Grieķijā – nu jau piecus gadus un vēl turpinās. Latvijā ir atgūta gan starptautisko finanšu tirgus, gan uzņēmēju, gan sabiedrības uzticība. Pamanījāt svaigāko ziņu, ka ekonomikas pieaugums pirmajā ceturksnī ir 6,8%?!

 

– Vai no krīzes varējām izvairīties?

– Kredītu ekspansija bija pārmērīga un 2005. un 2006. gadā jau sasniedza 60% ikgadējo pieaugumu. To vajadzēja ierobežot ar likmēm. Kapitāla pieauguma nodokli vajadzēja ieviest ātrāk.

– Kā vērtējat Latvijas turpmākos soļus, piemēram, gatavoto nodokļu samazinājumu?

– Tas ir jāskata kontekstā ar valdības interesi ieviest eiro 2014. gadā, gatavību kam novērtēs nākamā gada martā, jūnijā.

 

Par eiro nepieciešamību

– Vai eiro ieviešana ir svarīgāks mērķis par uzņēmējdarbības attīstību? Mūsu sabiedrība arvien vairāk šaubās par eiro.

– Eiro viennozīmīgi būs ieguvums tādai mazai atvērtai ekonomikai kā jūsējā. Pirmkārt, tas dos stabilitāti. Otrkārt, kredītu likmes kritīsies.

– Mūsu sabiedrība arvien vairāk šaubās par eiro nākotni.

 

– Eirozonas krīze faktiski ir beigusies. Jautājums ir tikai par Grieķiju: vai nu tā spēs izpildīt nepieciešamos taupības pasākumus, vai pati izstāsies no eirozonas. Otrajā gadījumā tā būs pamatīgs sabrukums Grieķijā, bet eirozona kļūs vēl stiprāka. Tikai gadījumā, ja eirozonu atstās vairāk par vienu valsti, paredzu, ka tā izjuks.

 

Par savienībām

– Un Eiropas Savienības nākotne bez eiro?

– Eiropā ir bijušas trīs savienības ar vienotu valūtu: Austroungārija, Dienvidslāvija un PSRS. Tās visas, izzūdot kopīgai valūtai, ir sabrukušas. Jāsaprot, ka eiro ir pamats brīvajai tirdzniecībai, kas ir ES pamats. Ja izjūk eirozona, tad sabrūk arī maksājumu sistēma. Tās atjaunošana ir vairāku gadu jautājums.

– Savukārt NVS, ko labi pārzināt, arī taču iet uz brīvu tirdzniecību.

– Tā nav savienība tādā veidā kā ES, jo tajā nepastāv domstarpību un konfliktu atrisināšanas institūcijas. Ja kāds pārkāpj brīvā tirgus noteikumus… nekas nenotiek. Tā nav līdztiesīga un nesniedz labumu visām iesaistītām pusēm. Tā vairāk ir politiska konstrukcija nekā brīvās tirdzniecības savienība.

 

Uzziņa

Anderss Oslunds Olsund_gramata_9

* Zviedrijas izcelsmes ekonomists, dzīvo Vašingtonā, ASV;

* Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta vecākais pētnieks, specializējies postkomunisma ekonomiskās pārejas jautājumos,

* 10 dienas mēnesī uzturas komandējumos Eiropā;

* doktora grādu ieguvis Oksfordas universitātē;

* sarakstījis 11 grāmatas, divas iepriekšējās – par Ukrainu un Krieviju;

* pasniedzējs Džordžtaunas universitātē (ASV);

* iepriekš bijis Zviedrijas diplomāts, kā arī Krievijas, Ukrainas un Kirgizstānas valdību padomnieks.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+