Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
20. jūlijs, 2015
Drukāt

Elpo 3/4 no mazajiem uzņēmumiem: mazāk darbinieku, lielāka peļņa

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segments, lai arī daudzskaitlīgs, vienlaikus ir arī samērā trausls. To vistiešāk ietekmē jebkuras nodokļu izmaiņas, saspīlējumi vietējos un eksporta tirgos. 2014. gadā ir nedaudz – par 2,6% – samazinājies to uzņēmumu skaits, kuru apgrozījums nepārsniedz 3,4 miljonus eiro, liecina “Creditreform Latvija” pētījums. Tie pamatā ir uzņēmumi, kuriem gada pārskats bija jāiesniedz līdz 30. aprīlim. Diemžēl atlase parāda, ka šajos uzņēmumos ir samazinājies arī darbinieku skaits, aktīvu apjoms, tomēr pozitīvi, ka ir uzlabojusies peļņas bilance. Atbilde uz redzamajām izmaiņām nav viennozīmīga, bet gan daudzu ietekmju komplekss.

Krīze uzņēmējdarbībā nav beigusies

Mazie un vidējie uzņēmumi vairāk orientējas uz vietējo tirgu, līdz ar to viņu dzīvotspēja un attīstības iespējas ir ļoti atkarīgas gan no iekšējā patēriņa, gan no valsts ekonomikas izaugsmes, atzīmē SEB bankas MVU apkalpošanas pārvaldes vadītājs Aigars Gamuls. Lielāko ietekmi uz MVU biznesu pagājušajā gadā atstāja ļoti saspīlētā ģeopolitiskā situācija mūsu reģionā. Transporta kompānijas to izjuta jau otrajā ceturksnī, bet pārtikas nozares pārstāvji – augustā, kad Krievija ieviesa sankcijas. Savukārt visi uz Krieviju eksportējošie uzņēmumi izjūt negatīvas sekas no rubļa vērtības straujā krituma.

No visiem reģistrētajiem apmēram 220 tūkstošiem uzņēmumu tikai puse (103 tūkstoši) iesniedz gada finanšu pārskatus, no kuriem savukārt 3/4 uzrāda apgrozījumu virs nulles jeb saimnieciskās darbības pazīmes. Piemēram, jaundibināto uzņēmumu dinamika (primāri MVU segments) pēdējo divu gadu laikā palielinās, tomēr ir pieaudzis likvidējamo uzņēmumu skaits. “Tas gan vairāk liecina par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta mērķtiecīgo rīcību, izslēdzot no reģistriem uzņēmumus, kuri jau ilgstoši neveic saimniecisko darbību,” uzskata “Swedbank” uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs Lauris Mencis.

Tomēr ne tikai objektīvi ekonomiskie un finanšu faktori ietekmē mazo biznesu. Ņemot vērā to, ka mūsu valstī krīze ir oficiāli paziņota par beigušos, iedzīvotāji vairs nesteidz dibināt savus uzņēmumus, kas krīzes laikā bieži vien bija vienīgā izeja. Turklāt pēckrīzes fāze nav pārgājusi optimistiskā izaugsmes vilnī. Statistiski mazo un vidējo uzņēmumu Latvijā ir maz, jo daudzi cilvēki baidās pazaudēt savu komforta zonu un no darba ņēmējiem kļūt par darba devējiem, norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Reizēm uzņēmumiem un cilvēkiem trūkst ambīciju, viņi nodrošina savas vajadzības un nevēlas uzņemties lielāku atbildību, algojot darbiniekus. Tas ir tā saucamais dzīves stila bizness, bieži vien ģimeņu ietvaros, kad cilvēki dara to, kas viņiem patīk, uzskata Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa papildina, ka uzņēmumiem ar diviem trim darbiniekiem būtu vēlams ātrāk pāraugt tādos, kuros ir 5 – 10 darbinieki.

Grūti augt

Redzot, ka lielākā daļa uzņēmumu atrodas apgrozījuma grupā līdz 100 tūkstošiem eiro, aktuāls ir jautājums, cik viegli ir Latvijas uzņēmumiem pārvarēt šīs robežas un augt kā biznesam, palielinot apgrozījumus, aktīvus, peļņu, maksājot vairāk nodokļos utt. MVU segmentā ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, cik veiksmīga ir biznesa ideja un cik zinoši ir īpašnieki. Piemēram, ir ļoti daudz tiešām labu “start-up” ideju, bet to iesniedzēji ne vienmēr apzinās, cik daudz darba un resursu jāiegulda idejas attīstībā, lai tā kļūtu dzīvotspējīga. Un, jo saspringtāka ir situācija ekonomikā, jo vairāk ir jāiegulda, skaidro A. Gamuls.

Protams, jāņem vērā, ka ir jomas, kurās strauja izaugsme nav iespējama, piemēram, ražošana, tradicionālā saimniekošana u.tml. Savukārt IKT sektors reizēm ir tāda “sprinta disciplīna”, kas meklē starptautiskos tirgus utt., tomēr bieži vien rīkojas pēc principa – “get money, get out”, jo vieglāk ir pārdot uzņēmumu nekā darboties ilgtermiņā. “Tas ir aktuāls jautājums visā Eiropā, ka IKT uzņēmumi finansējumu meklē ASV, kur tas ir lētāks un pieejamāks, it īpaši jauniem un maziem uzņēmumiem,” norāda E. Egle.

Pietiekami liels akmens tiek iemests arī politiķu, valdības un valsts iestāžu lauciņā, it īpaši vēlēšanu gados, kad populisma skaļums pārspēj kluso ilgtermiņa domāšanu. “Pašreiz mazajiem uzņēmumiem ir ierobežotas iespējas augt, jo amatpersonas mēdz pieņemt ļoti ātrus un negaidītus lēmumus, paaugstinot nodokļus, neturoties pie iepriekš noteiktajiem mērķiem, piemēram, samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas uzņēmējdarbības vidi dara daudz neprognozējamāku. Tas arī ir iemesls, kāpēc biznesa vide tā vietā, lai augtu un attīstītos, bieži vien ieņem nogaidošas pozīcijas,” uzskata J. Endziņš. Viņš arī atgādina, ka mikrouzņēmumu ideja bija ļoti laba, līdz tika pieņemts lēmums paaugstināt mikronodokli no 9 līdz 11%, kas daudziem bija šoks. Pašreiz esam atgriezušies pie 9% mikronodokļa, bet vēl arvien daudzi potenciālie uzņēmēji ir nogaidoši, jo nezina, kuras būs tās nozares, kas nevarēs izmantot mikrouzņēmuma režīmu.

Ja ņem vērā šos aspektus, mazajiem uzņēmējiem ir pietiekami trausls pamats zem kājām, lai pašreiz, piemēram, no mikrouzņēmuma kļūtu par standarta SIA. To traucē arī tas, ka standarta SIA nodokļu slogs ir ievērojami lielāks. Tie, kuri būtu spējīgi augt un attīstīties, var saņemt milzīgu triecienu tad, ja esošās algas ir jāmaksā, piemērojot visus darba nodokļus, kas Latvijā ir augsti.

Uzņēmums var veiksmīgi augt, eksportējot, paplašinot produktu un pakalpojumu klāstu, kā arī atrodot savu nišu vietējā tirgū. MVU ierobežojošais faktors noteikti ir finansiālā kapacitāte, kas nepieciešama, lai attīstu jaunus produktus, ražošanas inovācijas vai apgūstot jaunus tirgus (var prasīt līdz pat diviem trim gadiem), norāda L. Mencis. Lai to risinātu, svarīgas ir paša uzņēmuma zināšanas par finansējuma pieejamību (banku finansējums, “biznesa eņģeļi”, riska kapitāla fondi, parāda investori). Nozīmīgs faktors ir tiesiskā vide (piemēram, strīdu risināšanas ātrums, kreditoru aizsardzība). Tāpat izaicinājums nākotnē MVU būs pieaugošais kvalificēta darbaspēka deficīts ekonomikā kopumā. E. Egle arī norāda uz problēmu, ka Latvijā mazie uzņēmumi tiek atgrūsti no valsts iepirkumiem, tas ir pretstats Eiropai, kurā aktīvi domā, kā nodrošināt mazajiem uzņēmumiem tādas pašas iespējas kā lielajiem.

Neskaidrība saglabājas

Mazie un vidējie uzņēmumi 2015. gadā nesagaida lielāku skaidrību, jo vēl aizvien pastāv ģeopolitiskā spriedze un ekonomiskie izaicinājumi, liecina SEB bankas aptaujas rezultāti. Ja skatās uz pesimistiski noskaņotajiem, kuri pro­gnozē sava uzņēmuma apgrozījuma samazinājumu, tad tie izteikti ir mazie uzņēmumi. To veicinājušas gan izmaiņas mikrouzņēmumu nodoklī, gan tas, ka gaidas par ekonomisko izaugsmi samazinājušās. Tomēr Latvijā 73% MVU 2015. gadā sagaida nelielu apgrozījuma pieaugumu. Bet optimistu, kas 2015. gadā sagaida apgrozījuma pieaugumu par vairāk nekā 15%, ir tikai 10 procenti.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+