Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. novembris, 2012
Drukāt

“Finanšu caurules” nav bīstamas

Foto - LETAFoto - LETA

Šā gada septembra nogalē gandrīz puse Latvijas bankās noguldītās naudas 5,9 miljardu latu kopsummā piederēja ārzemniekiem jeb, baņķieru valodā sakot, nerezidentiem. 


Kopš pagājušā gada septembra noguldījumu apjoms turklāt pieaudzis aptuveni par piektdaļu. 2010. gadā banku noguldījumos nerezidentu īpatsvars bija 41,6 procenti. Pērn – jau 47,2 procenti. FKTK paredz, ka arī turpmāk ārzemnieku noguldījumu apjomi pieaugšot.

Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas ziņām, šā gada jūnija beigās valstī darbojās 29 bankas, tostarp deviņas ārzemju banku filiāles. Gandrīz puse – 14 bankas – pievērsušās galvenokārt nerezidentu noguldījumiem. Nerezidentu noguldījumi tajās veido vairāk nekā 80 procentus no visiem noguldījumiem. Daži ekonomikas speciālisti jau pauž bažas, ka tik nomācošs ārzemnieku noguldījumu īpatsvars var novest pie jauniem satricinājumiem, kādus piedzīvojām “Parex” un citās bankās. Kā viņi domā, viens no iemesliem, kāpēc sabruka “Parex”, bija tas, ka ārzemju noguldītāji izrāva no bankas tur noguldīto naudu. I. Godmaņa vadītās valdības lēmums ieguldīt valsts naudu bankas glābšanā būtībā nozīmēja to, ka vislielākie cietēji bija Latvijas iedzīvotāji – nodokļu maksātāji.

Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamenta direktores vietniece Daina Ispodkina uzskata, ka Latvijas nodokļu maksātājiem vairs nebūtu jāatbild par kādas komercbankas finanšu problēmām, ja tādas pēkšņi rastos, – par to atbildīgie ir tikai bankas akcionāri un noguldītāji.

FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis gan uzskata, ka pašlaik stāvoklis banku sistēmā ir stabils, tāpēc neesot iemesla satraukumam par pārlieku aizraušanos ar nerezidentu noguldījumiem, kas varētu apdraudēt banku sistēmas drošību.

“Kā aizvadītajos divdesmit valstiskās neatkarības gados esam apkalpojuši preču tranzīta plūsmu rietumu un austrumu virzienā, tā apkalpojam finanšu plūsmu. Tas nav nekas peļams vai slikts,” spriež FKTK priekšsēdētājs.

Atšķirībā no Šveices, Luksemburgas un citu valstu bankām, kurās ieplūst ārzemnieku nauda, noguldījumus tajās piesaista ar garākiem termiņiem, Latvijas bankās šiem noguldījumiem ir īsāki termiņi.

Viņaprāt, Latvijas galvenie ieguvumi no nerezidentu noguldījumiem ir raitāka naudas aprite, nodokļu ieņēmumi un jaunas darba vietas speciālistiem. Revīzijas, nodokļu, juridiskos un konsultāciju pakalpojumu uzņēmumā “KPMG” izpētījuši, ka 2011. gadā nerezidentu noguldījumu apkalpošana ienesusi valstij apmēram 220 miljonus latu jeb aptuveni 1,7 procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Bažām par ārzemnieku naudas noguldījumu strauju kāpumu neesot iemesla arī tāpēc, ka aizvadītajos gados nerezidentu noguldījumu daļā neesot novērojamas kādas lielas svārstības, izņemot saimnieciskās krīzes sākumu. Bet kopš 2009. gada vidus nerezidentu noguldījumu plūsma atjaunojās.

Pašlaik aptuveni puse noguldījumu plūst no Eiropas Savienības (ES) un NVS dalībvalstīm. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad pieaudzis noguldījumu apjoms no ES dalībvalstīm, tostarp no Lielbritānijas – 48 procentu, no Kipras – 21 procenta apmērā no visiem ES noguldījumiem. Naudas plūsma no Kipras pieaugusi kopš pagājušā gada vidus, samilstot banku krīzei Grieķijā, Spānijā un citās Eiropas dienvidu zemēs.

Banku nerezidentu biznesa straujai attīstībai, pēc FKTK vadītāja domām, ir vairāki iemesli: Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums; piederība ES; precīzi un samērā lēti Latvijas komercbanku pakalpojumi.

Bankās nodrošina klientiem gan internetbanku, gan telefonbanku, ko dažās citās ES dalībvalstu bankās vienmēr nespējot piedāvāt. Liela mūsu banku priekšrocība esot arī tā, ka darbinieki prot atbildēt krieviski, kas pievilinot klientus no Krievijas un citām Austrumu valstīm.

FKTK finanšu integritātes daļas vadītāja Daina Vasermane gan atzīst, ka nerezidentu noguldījumi ir saistīti ar lielāku risku, proti, banku var ievilkt noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā. Novērst šo risku pilnīgi neesot iespējams. Bet to varot ierobežot ar stingrāku uzraudzību un starptautiskajiem standartiem atbilstošiem likumiem, kādi, pēc Starptautiskā valūtas fonda (SVF) un Eiropas Padomes “Moneyval” komitejas atzinuma, tagad Latvijā esot pieņemti. Šogad FKTK pārbaudījusi 11 bankas, kuru klientu sarakstos ir liels ārzemju noguldītāju īpatsvars un kuras tādējādi pakļautas noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskam. Viena banka esot pieķerta pārkāpumos, par ko tai uzlikts 
75 000 latu naudas sods, pieprasot novērst trūkumus darbā ar ārzemnieku naudas noguldījumiem.

 

noguldijumu_9

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+