Francija atteiksies no naturalizācijas eksāmeniem 0
Parīze nolēmusi atteikties no ieceres ieviest valsts kultūras un vēstures eksāmenus, kas ārvalstniekiem būtu jānokārto pirms Francijas pilsonības iegūšanas, paziņoja iekšlietu ministrs Manuels Valss (attēlā).
Viņš piebilda, ka atmesta tikšot arī prasība, lai personai, kas vēlas naturalizēties, būtu pastāvīgs darbs, taču tikšot saglabātas relatīvi augstās franču valodas prasmes prasības. Ārvalstniekiem, kas pretendēs uz Francijas pilsonību, būs jāspēj franču valodā teikto saprast un tajā runāt vismaz tādā pašā līmenī, kā to spēj dzimuši francūži 15 gadu vecumā. Valodas prasmes prasības gan netiks piemērotas tām personām, kas vecākas par 65 gadiem. “Jūs nekļūstat par francūzi, atbildot uz testa jautājumiem, un es noraidu ideju, ka tikai tie, kam ir darba līgums, var kļūt par francūžiem,” norādīja Valss, kas pats ir naturalizējies spāņu izcelsmes Francijas pilsonis.
Saskaņā ar iepriekšējās valdības laikā pieņemto likumu bija plānots, ka jaunie naturalizācijas eksāmeni tiks ieviesti, sākot ar šī gada 1. jūliju, taču, jūnijā nākot pie varas sociālistu valdībai, likuma norma tā arī netika īstenota. Tomēr Valss uzsvēra, ka jaunajiem pilsoņiem jāatbalsta Francijas Republikas vērtības, kas ietver sekulārismu un solidaritāti, kā arī klasisko trijotni – “brīvību, vienlīdzību un brālību” (“Liberté, égalité, fraternité”). “Naturalizācijai jāpaliek par veiksmīgas integrācijas noslēgumu,” norādīja ministrs.
Kandidātu franču valodas prasmi un uzticību republikāniskajām vērtībām novērtēs tās municipalitāšu amatpersonas, kas izskatīs iesniegumus. Valss norādīja, ka, pateicoties iepriekšējās labējās administrācijas īstenotajai politikai, kopš 2010. gada, kad Francijas pilsonībā tika uzņemti nepilni 120 tūkstoši ieceļotāju, naturalizēto skaits samazinājies par vairāk nekā 30 procentiem.
Opozīcijā esošā konservatīvā partija Tautas kustības savienība (UMP) jau nosodījusi Valsa ieceri. “Francijas pilsonība ir jānopelna, nevis vienkārši jāizdāļā,” norādījis UMP pārstāvis Ēriks Čotti. Viņam piebalsojusi galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, apsūdzot iekšlietu ministru, ka tas “pilsonību izsniedz kā metro biļetes”.
