Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. janvāris, 2014
Drukāt

Liāna Langa: Gadumijā drīkst sapņot (4)

Langa_2

Gadumijā drīkstot sapņot ar acīm vaļā, tādēļ publiski atļaušos pasapņot arī es.

Tuvākajā nākotnē Latvijas politiķi pa īstam sapratīs kultūras izšķirīgi nozīmīgo lomu valsts identitātes, ekonomikas, intelektuālās kapacitātes, pilsoņu saliedētības, publiskā tēla un ilgtspējas veidošanā un stiprināšanā, tādēļ, plānojot nākamo gadu budžetus, finansējums Latvijas kultūrai tiks ievērojami palielināts, pietuvojoties līmenim citās Eiropas valstīs. Beidzot piepildīsies politiķu solījums, un VKKF atkal uzturēs radošos procesus valstī no akcīzes nodoklī alkoholam, tabakai un azartspēlēm iekasētiem līdzekļiem. Latvijā taps ne viena vien tematiski daudzkrāsaina filma. Valsts novērtēs un uzticēsies saviem talantiem, atbalstot patiesu radošu brīvību filmu tapšanā. Beidzot apklusīs nepietiekamo naudas līdzekļu izraisītās muļķīgās un seklās diskusijas par to, kas ir valstiski nozīmīgāks – strēlnieku brīvības cīņas vai mūsdienu Latvijas jauniešu eksistenciālās ciešanas. Deputāti izglītosies mākslās, apmeklējot tiem īpaši noorganizētos kultūrizglītības kursus Saeimā, un pēc šā lekciju cikla sapratīs, ka valsts patriotisma centrā, ja par to domā mākslas un politikas valodā, vispirms un vienmēr ir cilvēks. Sastopoties ar patiesu valsts interesi, pilsoņu vēlēšanās dzīvot un strādāt Latvijā un Latvijai palielināsies dabiski un viegli. Taps filmas gan par valsts izveidošanos un vēsturi, gan mūsdienām un nākotni. Ik gadu Rīgā un reģionos norisināsies saturiski vērtīgi kinofestivāli. Latvijas literatūras gada balvai nominētie darbi uzreiz tiks tulkoti vismaz angļu valodā, savukārt Kultūras ministrijai būs plāns un finanses, kā mūsu literatūru un mākslas darbus popularizēt un izplatīt ārvalstīs. “Air Baltic” lidmašīnu sēdekļu kabatās būs pieejams skaists un biezs žurnāls, kurā būs lasāmi ne vien mūsu prozaiķu un dzejnieku sacerējumu tulkojumi, bet arī informācija par aktuāliem, izciliem notikumiem, savukārt labākajās grāmatnīcās būs plaukti ar mūsu romāniem, dramaturģiju un dzejām svešvalodās. Viens no ārvalstu tūristu galamērķiem Rīgā būs Laikmetīgās mākslas muzejs, bet par jaunās Rīgas akustiskās koncertzāles spožajām kvalitātēm ziņa pasaulē izplatīsies ar gaismas ātrumu. Ierēdņi sapratīs, ka uztiept radošām personām mikrouzņēmuma vai citus tamlīdzīgus statusus ir muļķīgi un nepareizi, un beidzot sāks naski veidot Radošās personas statusa likumu līdz ar sociālās aizsardzības programmu sociāli neaizsargātiem māksliniekiem, smeļoties pieredzi no līdzīgiem likumiem citās Eiropas valstīs. Radošām personām būs savas arodbiedrības, kurās tiks definēti honorāru minimālie standarti par profesionālo darbu. Izglītības un zinātnes ministrija aktīvi iesaistīsies Lasīšanas veicināšanas programmā, to atbalstot morāli un materiāli. Katrā ministrijas ierēdņa kabinetā pie sienas būs piestiprināts plakāts “Lasīšana padziļina domāšanu”. Līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, Latvijā iznāks vismaz pieci ikmēneša intelektuālie žurnāli. Raiņa 150 gadu jubilejā 2015. gadā Latvijā norisināsies ne vien zinātniskas konferences un citi šim notikumam veltīti pasākumi, bet arī grandioza reklāmas kampaņa, kurā mūsu ģēnija dzejoļus un aforismus varēs lasīt transporta līdzekļos un vides reklāmās, savukārt pēc ziņu izlaidumiem sabiedriskajā radio un televīzijā dzirdēsim vienu Raiņa dzejoli katru dienu. Latvijas teātri mums piedāvās avangardiskus Raiņa lugu uzvedumus, pievēršot dižgara idejām jauniešu auditoriju. Deputāti izrādīs cieņu valsts valodai un iekšzemē publiski komunicēs tikai latviski, ar savu paraugu vienojot Latvijas pilsoņus. Tiks pieņemta Satversmes preambula, kurā uzsvērta nacionālās kultūras loma Latvijas valsts identitātē un pastāvēšanā. Ārvalstu mediji vēstīs par Latvijas kultūras renesansi, un par iespēju translēt mūsu Dziesmu svētku koncertus tiešraidē cīnīsies pasaules televīzijas, viena otru pārsolot. Tautasdziesmu pantiņi atgriezīsies uz visiem konfekšu “Gotiņa” ietinamajiem papīriem. Vientulīgi sastopoties uz lauku vai ciemu ceļiem, cilvēki sasveicināsies, bet teātros, kino un koncertzālēs, dodoties uz savu vietu, sēdošajiem neviens vairs neuzgriezīs pēcpusi. Pusaudži sirmgalvjiem sabiedriskā transportā piedāvās apsēsties.

“Latvijas Avīzes” lasītājiem no sirds vēlu laimīgu, veselīgu un kultūras notikumiem bagātu Jauno gadu!

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Ceru, ka visas kultūras nozares vārdā nākotnē vairs nerunās “sociāli pār-aktīvs” advokāts, kurš Facebook aizņēmies nozares Laiks kultūrai nosaukumu triju personu aktivitāšu daudzināšanai – sabiedrības maldināšanas nolūkos.

  2. Ja visi būtu humanitārie inteliģenti, tad pasaulei būtu gals.

  3. mans sapņojums – stulbas “dzejnieces” vairs nepublicēsies

  4. “Maldu Mildas sapņojums”… Liekas, ka tā saucas kāda rakstnieces Elīnas Zālītes luga, vai ne?

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+