foto: LETA

Gagarins aizlidojis. Ko iesākt Rīgas “Dinamo”? 5

Lai arī KHL vienības Rīgas “Dinamo” sekmes jau kopš sezonas sākuma ir nekādas, joprojām satieku gana daudz optimistu – vēl jau var saņemties, vēl jau play off ir iespējams.

Reklāma
Reklāma
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Vakar pret Maskavas “Spartak” (1:2 bullīšos) tika aizvadīta sezonas 21. spēle un piedzīvots 17. zaudējums. Kopā ir 60 mači. Stabila pēdējā vieta konferencē, no astoņnieka jau 19 punktu deficīts.

Visās iepriekšējās KHL sezonās, lai iekļūtu Rietumu konferences astoņniekā, vajadzēja vākt aptuveni 50 procentus no iespējamajiem punktiem – pagājušajā sezonā tie bija 49 procenti, gadu iepriekš 48, vēl pirms tam – 51. Rīgas “Dinamo” šobrīd paņēmuši 12 no 63 iespējamiem punktiem jeb 15 procentus. Lai iekļūtu Gagarina kausā, atlikušajos 39 mačos jāsavāc apmēram 75 punktus jeb 64 procentus iespējamo. Tas nozīmē, ka jāsāk spēlēt apmēram kā Ņižņijnovgorodas “Torpedo”, kas 22 mačos izcīnījusi 15 uzvaras. Daudz ciparu, bet maza jēga – skaidrs, ka tas nenotiks pat tad, ja Rīgas “Dinamo” sāks trenēt Maiks Bebkoks, Vjačeslavs Bikovs vai Jūliuss Šuplers. Ja nu vienīgi viņi atved līdzi Sidniju Krosbiju, Jevgeņiju Malkinu un Jaroslavu Hallāku – ar visiem kopā varētu sanākt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Faktiski Rīgas “Dinamo” nokļuvusi neordinārā situācijā – jau pēc sezonas trešās daļas ir skaidrs, ka sportiski lielus mērķus izvirzīt nevar. Kā tādā situācijā rīkoties vadībai? Teorija un reālās iespējas Rīgas situācijā. Hokeja vārtsarga un eksperta Edgara Lūsiņa pārdomas: “Pasaules prakse rāda – ja ir bezcerīga situācija (kaut matemātiski Rīgai tāda vēl nav), tad vienmēr dod iespēju jaunajiem spēlētājiem un gatavojas nākamajai sezonai. Tā ir pieņemts NHL. Rīgas “Dinamo” vīziju un mērķus ir grūti saprast – te viņiem ir budžets, te atkal nav. Tālāk par vienu gadu nevar saplānot. Jauno spēlētāju resursi ir izsmelti. Gribēšana vadībai ir, spēlētājiem ir, taču iespējas – limitētas. HK “Rīga” ir Frenks Razgals, vārtsargs Gustavs Grigals – bet tas arī viss. Domāju, ka “Dinamo” turpinās spēlēt kā līdz šim. Kad vairs vispār nebūs iespēju tikt play off, atlaidīs kādu no dārgākajiem spēlētājiem. Kādu tagad strostēt vai aizsūtīt uz Liepāju – tas neko nedos.

Tāpat kā trenera maiņa. Jaunas vēsmas ienāktu, taču cilvēki paliks tie paši, Normunds Sējējs tāpat būs ģenerālmenedžeris vai konsultants. Tas būtu darbības veids, bet ne risinājums. Vairāk ir jādod iespēja perspektīvajiem latviešu spēlētājiem. Piemēram, Edgaram Kuldam ir trauma, taču principā viņam jāspēlē. Es viņu redzu kā stabilu trešās, ceturtās maiņas spēlētāju – racēju, dragātāju. Problēma tā, ka no viņa gaida rezultāta veidošanu. Bet nespēlējot viņš par tādu noteikti nekļūs. Nav tā, ka komandā paņemti nepareizie spēlētāji. Var pamainīt uzsvaru – vairāk dot spēlēt vietējam spēlētājam, nevis ārzemniekam.”