×
Mobilā versija
Brīdinājums +22.4°C
Jautrīte, Kamila, Digna, Sāra
Ceturtdiena, 19. jūlijs, 2018
15. aprīlis, 2018
Drukāt

VIDEO.”Getliņi” pildās ātri: vieta atkritumiem būs vēl vismaz piecus gadus

Foto - LETA/Evija TrifanovaFoto - LETA/Evija Trifanova

Atkritumu poligons "Getliņi" 2018.gadā.

Atkritumu poligons “Getliņi”, uz kuru tiek vesti visi Rīgas un liela daļa Pierīgas atkritumu, tos spēs pieņemt vēl tikai piecus līdz septiņus gadus, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņu TOP 10”.

“Faktiski tie ir pelni, ko mēs pēc 2030. gada varēsim noglabāt. „Getliņi” bija paredzēti, ka tie 2016. gadā ir pilni un ir ciet. Pašlaik varu teikt, ka piecus līdz septiņus gadi mēs vēl strādājam, pēc tam rodas problēmas, kur likt atkritumus,” raidījumam neslēpj atkritumu poligona apsaimniekotāja SIA “Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

“Getliņos” gadā tiek atvesti 300 000 tonnas atkritumu. Šobrīd izgāztuve ir pilna. Kamēr vienā galā ber ārā pievestās kravas, otrā galā jau atrok pirms 10 gadiem noglabātos atkritumus, tos pāršķiro un pārstrādā, lai atbrīvotu vietu jauniem. Taču pie šā brīža atkritumu apjomiem drīz „Geltiņi” jaunus atkritumus vairs nevarēs pieņemt.

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, bet radīto atkritumu daudzums palielinās. Ja pirms pieciem gadiem viens Latvijas iedzīvotājs gadā radīja 312 kilogramus atkritumu, pērn aiz viņa palika jau 412 kilogrami atkritumu. Tikmēr uz citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona Latvija ir salīdzinoši labā pozīcijā. Vidēji ES ir par 54% vairāk atkritumu uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā, bet tendence rāda, ka mēs tuvojamies Eiropas vidējam līmenim.

„Getliņi EKO” valdes priekšsēdētājs Stirāns izeju saskata atkritumu dedzināšanas rūpnīcā, kuras būvniecība izmaksātu 100 miljonus eiro. Citi uzstāj, ka lētāk būtu sākt samazināt noglabājamo atkritumu daudzumu. “Attīstītajās valstīs ir daudz attīstītāka šī pārstrāde un šķirošana. Tas ir tas, uz ko ir jāiet Latvijai. Mēs nošķirojam tikai ļoti nelielu daļu no kopējām atkritumiem – 25%. Mēs jau gadus desmit esam runājuši, stāstījuši, taču aptaujas rāda, ka 60% cilvēki atzīst, ka nešķiro,” saka biedrības „Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā skaidro, ka šobrīd darbs notiekot pie tā, lai samazinātu atkritumu daudzumu un veicinātu atkārtotu atkritumu izmantošanu un reģenerāciju citos veidos, piemēram, iegūstot enerģiju.

Vides aktīvisti notiekošo atkritumu apsaimniekošanas jomā sauc par haosu, pie kā vainīgi esot politiķi. Viņiem būtu jāpieņem stingri likumi, kas paredz atkritumu šķirošanu. Tiem, kas to nedara, pienāktos sods vai ievērojami dārgāka maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Tāpat ar nodokļiem būtu jāvēršas pret ražotājiem, kas preces iesaiņo lielos iepakojumos. “Ir kausētais siers, kur ir viens liels iepakojums un tad vēl katrs siera gabaliņš ietīts. Tiem, kam liels iepakojuma daudzums, būtu jāveicina lielāks nodoklis. Galu galā piesārņotājs maksā,” uzskata Vides aizsardzības kluba pārstāve Elita Kalniņa.

Bijušais Saeimas deputāts, Rīgas zooloģiskā dārza direktors Ingmārs Līdaka tomēr ir pārliecināts, ka valsts jau tagad esot radījusi nosacījumus, lai samazinātu atkritumu ražošanu, Proti, ir noteikts dabas resursu nodoklis, maksa par plastmasas maisiņiem un tagad arī depozīta sistēmas ieviešana tarai. “Mēs nevaram pieņemt likumu un pateikt, kā jāiesaiņo, jo tas ir brīvais tirgus, šeit nāk arī ārzemju produkti,” vērtē Līdaka. Šogad sadzīves atkritumiem un ražošanas atkritumiem nodokļa likme par tonnas apglabāšanu ir 35 eiro, 2019. gadā tie būs 43 eiro, bet 2020. gadā jau 50 eiro. Grozījumi Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumos, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, šobrīd ir iesniegti izskatīšanai valdībā. Tiesa, vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir Zemkopības ministrija. Tā uzskata, ka nav veikts pietiekams ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju.

Paralēli milzīgajam atkritumu daudzumam, kas poligonos nonāk oficiāli, ik pavasari talkās tiek savākti nelegālo atkritumu kalni. “Es ļoti cerēju, ka 2018. gadā es varēšu pateikt: „Vairs nav ko vākt!” Man jāsaka, es esmu pievīlusies, ir ko vākt,” atzīst projekta “Pēdas” vadītāja Vita Jaunzeme.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+