Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
11. novembris, 2016
Drukāt

Godinot Brīvības cīņās kritušos Latvijas karavīrus, svin Lāčplēša dienu (1)

Foto - Valsts kancelejaFoto - Valsts kanceleja

Godinot Brīvības cīņās kritušos Latvijas karavīrus, šodien valstī tiek svinēta Lāčplēša diena.

Lāčplēša dienu Rīgā atzīmēs ar plašu pasākumu klāstu

Šodien piemiņas pasākumi sākās plkst.9 ar ekumenisko dievkalpojumu Doma baznīcā, plkst. 11 notiks vainagu nolikšanas ceremonija Rīgas Brāļu kapos un pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa.

Pieminot Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku, Rīgā, Brīvības pieminekļa laukumā, plkst.12.55 sāksies militārā parāde, kurā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas iestāžu vienības.

Parādi, kurā piedalīsies aptuveni 370 karavīri, zemessargi, robežsargi, policisti un ugunsdzēsēji, komandēs Gaisa spēku aviācijas bāzes komandieris pulkvedis Armands Saltups, bet to pieņems valsts bruņotā spēka augstākais vadonis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Parādē piedalīsies aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.

Vēlāk plkst.14 notiks svinīgā godasardzes maiņa pie Rīgas pils. Tāpat plkst.14 pie Latvijas Kara muzeja iedegs Brīvības cīnītāju piemiņas ugunskuru. Plkst.14.45 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa, godinot kritušo karavīru piemiņu, notiks svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija, kā arī jaunsargu svinīgā solījuma došana.

No plkst.16 līdz 23 notiks jau par tradīciju kļuvušais pasākums “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem”. Tajā paredzēts lāpu gājiens no Rīgas Brāļu kapiem līdz Strēlnieku laukumam, latviešu karavīru piemiņai veltīts svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa, kā arī folkloras kopu, vīru kopas “Vilki” un rokgrupas “Pērkons” koncerts Latviešu strēlnieku laukumā un uguns plosta palaišana Daugavā.

Savukārt Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā pasākumā “Daugavmalā mierīgs vakars” būs koncertprogramma “Pielūgsim mūžīgi” ar Rīgas Latviešu biedrības kamerkora “Austrums” un Latvijas Zemessardzes kora “Stars”, tautas un pasaules mūzikas grupas “Zāle”, kā arī Kristīnes Adamaites, Arta Sīmaņa un Jāņa Kurševa piedalīšanos.

Lāčplēša dienai veltīti koncerti notiks Rīgas kultūras centros un dievnamos. Kultūras centrā “Iļģuciems” uzstāsies Latgales jauniešu postfolkloras grupa “Rikši”, un kultūras centrā “Mazā ģilde” uzstāsies koklētāju ansamblis “Teiksma”. Kultūras centrā “Ritums” notiks folkloras kopu sadziedāšanās un radošās darbnīcas.

Savukārt Rīgas Latviešu biedrības namā notiks divi koncerti. Viens no tiem būs koncerts “Mosties”, kurā uzstāsies mūziķi Goran Gora, Ieva Akuratere, Haralds Sīmanis, Austra Pumpure un vairāki citi. Otrs koncerts “Mazi, silti svētki” apmeklētājus priecēs ar vairāku koru un solistes Ievas Paršas māksliniecisko sniegumu. Koru mūzika skanēs arī Rīgas Svētā Pētera baznīcā koncertā “Mūsu Tēvs debesīs”.

Turklāt kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā notiks izglītojošs Lāčplēša dienas pasākums ar Latvijas skautu un gaidu piedalīšanos, bet vakarā pils lielajā zālē koncertēs bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”.

Lāčplēša dienā 11.novembra krastmalā, kur iedzīvotāji aizdedz piemiņas svecītes, uz Rīgas pils fasādes Daugavas pusē būs skatāma slīdrāde par 1918.-1919.gada notikumiem, bet Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā būs apskatāmas šai atceres dienai veltītas izstādes un ekspozīcijas.

Savukārt Strazdumuižā, Juglas ielā 14, no plkst.14 līdz 19 notiks Lāčplēša dienai veltīts lāpu gājiens un svecīšu nolikšana, ko organizē Latvijas Neredzīgo bibliotēka, informēja “Svecīšu aizdegšanas Strazdumuižā” producente Gunta Bite. Latvijas Neredzīgo bibliotēka savā pagalmā būs izveidojusi īpašus “Uguns torņus”, kuros ikviens Brīvības cīņu varoņu godinātājs varēs novietot aizdegtu svecīti, sildīties pie ugunskura un, dzerot karstu tēju, klausīties Gunāra Meijera koncertu. Piedalīsies arī režisors un komponists Aigars Grauba un Bruņoto spēku rezerves virsseržants un Garkalnes jaunsargu vienības sabiedriskais instruktors Ziedonis Ločmelis.


Svin uzvaru pār Bermonta karaspēku

Lāčplēša dienas svinēšana tika iedibināta īsi pēc 1919.gada 11.novembra – datuma, kurā Latvijas bruņotie spēki guva uzvaru pār skaitliski lielāko un arī labāk apbruņoto Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku.

Latvijas armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9.novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11.novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Tiek uzskatīts, ka tieši šajās dienās izšķīrās 1918.gada 18.novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis – lai gan Latvijas neatkarība bija pasludināta, valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tikai 1919.gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.

Ar 1919.gada 11.novembri simboliski tiek datēta arī Latvijas valsts apbalvojuma – Lāčplēša Kara ordeņa – izveide. Lāčplēša Kara ordeni, kura devīze ir “Par Latviju”, piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu.

Latvijas Brīvības cīņas ilga no 1918.gada 18.novembra, kad tika proklamēta Latvijas Republika, līdz 1920.gada 11.augustam, kad tika noslēgts Latvijas-Krievijas miera līgums.

Savukārt Bermontiādes cīņas, kurās Latvijas armija ar sabiedrotajiem cīnījās pret Rietumkrievijas brīvprātīgo armiju, norisinājās no 1919.gada oktobra līdz decembrim. Cīņas ir ievērojamas ar to, ka sākotnēji nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēta latviešu karavīru drosme un varonīgums, sabiedroto valstu sniegtais atbalsts Latvijai, pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija.

Padomju okupācijas gados Lāčplēša dienas svinības bija aizliegtas. Lāčplēša dienu atsāka svinēt 1988.gadā, kad 11.novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī atkal tika pacelts Latvijas valsts karogs. Kopš 1990.gada Lāčplēša diena ir noteikta par atceres dienu, kurā piemin Latvijas Brīvības cīņās kritušos.

Lāčplēša dienā Latvijā ir tradīcija ēku logos ielikt svecītes, tā godinot kritušo brīvības cīnītāju piemiņu. Rīgā cilvēki svecītes aizdedz Daugavmalā pie Rīgas pils mūra. Par tradīciju kļuvis arī daudzviet Latvijā šajā dienā rīkot lāpu gājienus. Tāpat, simboliski pieminot izšķirošo uzvaru pār Bermonta karaspēku, ļaudis novembrī pie apģērba mēdz piespraust sarkanbaltsarkanas lentītes, kas nēsājamas ar stūriem uz augšu, veidojot burtu “V”.

Tāpat liela nozīme Bermontiādes laikā bija ziņu aģentūrai LETA jeb tajā laikā tā dēvētā “Latopress” biroja darbam, jo laikā, kad vairākus mēnešus ilga uzbrukumi Rīgai, “Latopress” darbinieki ne tikai sniedza informāciju vietējai presei, bet arī paši aktīvi iesaistījās pilsētas aizstāvēšanas kaujās.

Bermontiāde preses birojā sākās ar 1919.gada 9.oktobra rītā saņemto valdības rīkojumu gatavoties darba turpināšanai ārpus Rīgas un pārcelties uz Cēsīm, uz kurieni tika aizsūtīta lielākā daļa darbinieku. Rīgā palika darboties Edmunds Freivalds un Rihards Bērziņš, jo viņu uzdevums bija saņemt ziņas no Latvijas armijas galvenā štāba un telefoniski nodot tās tālāk uz Cēsīm, lai ziņas caur Tallinu varētu izplatīt tālāk. Bermontiādes laikā Rīgā “Latopress” piecu līdz sešu cilvēku sastāvā nodrošināja visas ziņu aģentūras funkcijas, informējot vietējo presi par vietējiem un ārzemju notikumiem un ārzemes – par situāciju Latvijā.

Tā kā telefonsakari bija traucēti, preses birojs ziņas sniedza vietējiem medijiem, kuri savās slejās nepārtraukti atgādināja: “Latvijas preses birojs turpina darboties un informē!” Biroja atrašanās vieta līdz Bermontiādei bija Vaļņu ielā 20 (uz Kaļķu un Vaļņu ielas stūra), pēc tam – “Brīvās Zemes” redakcijā Elizabetes ielā 14, vēlāk apšaudēm mazāk pakļauta vieta izrādījās 8.pamatskolas telpas. Tomēr no apšaudēm nebija pasargāti visi “Latopress” darbinieki, jo kritušo vidū bija arī angļu valodas referente Elza Žiglēvica, kura tika nāvīgi ievainota 1919.gada 10.oktobrī, kad karavīriem piegādāja ēdienu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kāpēc šajā dienā negodina visus karavīrus, kā te sākot ar VVF rosināja augstākās amatpersonas? Kad pienāk 16. marts, tad visi augstākie ierēdņi saka: priekš tam mums ir Lāčplēša diena. Bet kad pienāk Lāčplēša diena, tad atceramies vienīgi Brīvības cīņās kritušos. Bet 2. pasaules karā krita ap 100 tūkst.
    mūsu tautiešu, kamēr Brīvības cīņās tie bija tikai daži tūkstoši. Ir jāgodina visi kritušie, jo lai arī kur viņi nebūtu dienējuši, viņi visi savā sirdī bija par Latviju un tāpēc ir pelnījuši mūsu piemiņu.

Draugiem Facebook Twitter Google+