Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
5. maijs, 2015
Drukāt

Diana Jance: Grāmatas un robežlīnijas (5)

Jance

Diāna Jance

“Kad kāda valsts grib otru uzvarēt, tad, pirms to veic kaujas laukos, to atbruņo garīgi. Ienaidnieks vēl nemaz nav virzījies uz robežlīniju, bet tam labvēlīgas idejas jau sen ir ieņēmušas visus garīgos cietokšņus. Šai uzvarai agri vai vēlu seko karaspēku uzvara.” Tā 1930. gadā teicis dzejnieks Edvarts Virza uzrunā “Domas Latvijas 12 gadu pastāvēšanas svētkos”.

Ir 2015. gada maijs. Staigāju pa Eiropas Savienības prezidējošās valsts Latvijas piektās lielākās pilsētas Jūrmalas galveno gājēju ielu – Jomas ielu. Liekas, ka šogad mūsu kūrortpilsētai tūristu netrūks, jo jau tagad, pavasarī, iela pilna dažādās valodās runājošu gājēju. Atceros vēl nesenos laikus, kad dominējošā sarunvaloda Jūrmalas vasarās bija lielās kaimiņzemes valoda. Cerams, ka šovasar Jūrmala kļūs eiropeiskāka.

Jūrmalas centrālajā daļā, Jomas ielā, 1914. gadā būvētā ēkā jau kopš 1952. gada ir atvērts grāmatveikals. Izskatās, ka pat izkārtne “Grāmatas” varētu būt palikusi kopš tiem tālajiem un baismīgajiem Staļina laikiem. Tik vien kā noņemts uzraksts krievu valodā. Šobrīd Jūrmalā nav daudz grāmatveikalu – zināmākie ir Jāņa Rozes apgāda veikali tirdzniecības centros Lielupē un Kauguros un šis kompānijas “Janus” veikals Majoros. “Janus” savā mājas lapā sola – grāmatas krievu un latviešu valodā, grāmatas bērniem, liela izvēle karšu, ceļveži un dabas pastkartes ceļotājiem un tūristiem…

Ieeju veikalā. Un pēkšņi esmu pārgājusi kādu neredzamu robežlīniju. Te vairs nav Eiropas valsts. Veikalā tik tiešām ir grāmatas un preses izdevumi. Tikai tie nav izdoti kādā Eiropas valstī. Saskaitu divpadsmit grāmatplauktus, no kuriem tikai viens ir latviešu valodā. Nav arī nevienas grāmatas angliski runājošiem tūristiem.

Grāmatu vidū īpaši izstādīta Nikolaja Starikova “Staļin – vspomņem vmestķe” (latviski būtu “Staļins – atcerēsimies kopā”), kurā, piemēram, ir “mūsdienās aktuālās” Staļina runas par ģeopolitiskajiem jautājumiem. Turpat – franču politiķes Marī Lepēnas “Ravņatsja na Putina!” (“Līdzināsimies Putinam”). Arī joprojām krieviski – “Krievija pret Rietumiem”, “Krievijas valsts, kā bija patiesībā”. Vēl pamanu Ļubovas Orlovas sarakstīto “Ar mīlestību par Staļinu”.

Pārējos plauktos visdažādākās grāmatas krievu valodā – sākot no krievu literatūras klasikas darbiem līdz Haruki Murakami tulkojumiem, kā arī padomiem kulinārijā un mājokļa labiekārtošanā.

Vienīgajā latviešu valodai atvēlētajā grāmatu plauktā saliktas pirmsskolas un sākumskolas vecumam atbilstošas bērnu grāmatas un tikai viena nopietna un bieza “Krievu – latviešu vārdnīca”. Laikam, lai nejauši ieklīdušie latvieši varētu pārtulkot latviski svešās domas, Eiropai naidīgo politiku. Nekur neredzēju uzrakstu, ka šis būtu kāds īpašs, Krievijas impēriju slavinošs grāmatveikals.

Pētot grāmatas, pēkšņi atpazīstu sajūtu sevī. Manas bērnības grāmatveikals arī bija Jūrmalā, tikai Mellužos. Arī tur bija gaužām maz latviešu grāmatu un visos pārējos plauktos putēja grāmatas krievu valodā. Komunistiskās partijas kongresu materiāli, propagandas romāni par pionieriem, traktoristēm, pseidozinātniski murgi par mūžīgo ienaidnieku kapitālismu, īpaši Ameriku zākājoši materiāli. Tieši jau šo pazemoto iezemieša sajūtu vēlējās uzsvērt padomju grāmatveikalos. Bet kā ir iespējams tieši uzsvērt Staļina laikus, viņa personības kultu slavējošas grāmatas neatkarīgā valstī?

Seno romiešu dievs Jānuss ir tēlots ar divām sejām, lai varētu skatīties gan pagātnē, gan nākotnē. Kas ir tā pagātne un kas ir tā nākotne, kurā skatās šā grāmatveikala pārstāvji? Es ceru, ka citos firmas grāmatveikalos piedāvājums pircējiem ir plašāks un skatienus iespējams vērst arī Eiropas virzienā. Var jau būt, ka Jūrmalā ir tāds dīvains grāmatmīļu loks. Taču, runājot ar krievvalodīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, sastapu vien neviltotu izbrīnu un sašutumu. To pašu teica arī vairāki tūristi no Krievijas. Kas īsti ir tie, kam interesē šāda griezuma falsificētas Krievijas vēstures slavināšana? Vai viņi ko vēlas teikt latviešiem un citiem Eiropai lojāliem vietējiem iedzīvotājiem?

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Tirgus visu sakārtos, neatkarība visas problēmas atrisinās, valsts ir vērtība, demokrātija nav anarhija utt.,utml. ūjināja janči un jances vairāk nekā 20 gadus. Tagadiņ’ nu neo-liberālisma ideoloģijas nesēji sākuši dziedāt citas dziesmas – galu galā pareģotās “vēstures beigas” nav iestājušās, tikai Latvijas lauki sagrauti.

  2. Vai tad tas ārprāts sakās šodien? Vēl nebija atjaunojusies mūsu valsts, kad kioskos velti bija meklēt pat latviešu periodiku. Autoostā, stacijās – tikai krievu valodā izdotas grāmatas un periodika. Pati pirmā bija Hitlera main kampf arī krieviski. Demokrātija.

  3. Pilnīgi redzu, kā Krievijas “neredzamās frontes kareivji” apkrāvušies ar Staļinu slavinošu grāmatu saiņiem nakts tumsiņā slepus šķērso Latvijas robežu, lai rīta gaismā piedraudot grāmatu veikala īpašniekiem ar “kalašņikovu” piespiestu savā veikalā tirgot tikai šīs konkrētās grāmatas un pircējus piespiestu vērt šī veikala durvis un šīs grāmatas pirkt. Nu tad tiešām, lai taču drošības policija vienreiz sāk regulārus reidus pa grāmatnīcām , avīžu kioskiem( varbūt arī personīgām bibliotēkām?)un paseko Latvijas valstij nelabvēlīgās literatūras izplatībai Latvijas teritorijā, lai pavazā uz pratināšanām šādu veikalu īpašniekus. Ja jau reiz brīvajā un demokrātiskajā ES un NATO dalībvalstī 25 gadu laiku cilvēki joprojām nav spējuši pastāvīgi saprast kāda literatūra viņiem ir kaitīga, tad taču vajag viņiem to iemācīt piespiedu kārtā. Kāpēc ne? Un tas taču nekas, ka tiek veikti vispārinājumi, balstoties tikai uz vienu piemēru.

  4. Jau sen zinu, ka Janus man nav ko meklēt.

  5. Te ir darbs Drošības policijai.Kādam taču jābūt atbildīgam par šo ārprātu.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+