Latvijā
Sabiedrība

Guntis Kalme: Barikādes un hibrīdkarš. Ko varam secināt no savas vēsturiskās pieredzes?1


Guntis Kalme
Guntis Kalme
Foto: Karīna Miezāja

Noslēdzas 1991. gada janvāra barikāžu aizstāvju kalendārā atcere. Mēdz sacīt, ka no vēstures jāmācās, visbiežāk gan diemžēl nepasakot, kas tieši. Ko varam secināt no šīs savas vēsturiskās pieredzes?

Toreiz, pirms 28 gadiem, mūsu stratēģiski svarīgo infrastruktūru – valdības iestādes, TV, Daugavas tiltus u. c. – izgāja sargāt daudzi tūkstoši brīvprātīgo aizstāvju kailām rokām.

Ja pieredzēto jāmēģina izteikt dažās atziņās, tās varētu būt šādas.

1. Jaunveidojamo valsti aizsargāja visa tauta. Cilvēki netika šķiroti pēc etniskā, mantiskā vai cita parametra, katrs nāca savas pārliecības dēļ. Mēs beidzot bijām pavisam tuvu mērķim! Kad, ja ne tagad, kas, ja ne mēs, pēc piecdesmit apspiestības, pazemojuma gadiem atgūs SAVU VALSTI? Tas bija laiks, kad doma vien par to radīja pacēlumu un satraukumu.

2. Barikādēs valdīja milzīga, līdz tam nepiedzīvota tautas kopības un vienotības sajūta, pienākums pret atdzimstošo valsti. Valdīja pacilātība un patriotisms. Baiļu nebija, lielā kopības sajūta un daudzie beidzot brīvo cilvēku tūkstoši visapkārt dienu un nakti tās pārmāca. Šo tautas vienotību, apņēmību aizstāvēt sevi, cīņas un pretestības garu ienaidnieks toreiz novērtēja kā militāru resursu. Baltijas kara apgabala virspavēlnieks ģenerālpulkvedis Fjodors Kuzmins sacīja: “Ko es varu izdarīt, tur atrodas desmit vai divpadsmit divīzijas. Protams, neapbruņoti, bet simt divdesmit tūkstoši. Es ar tādiem neesmu apmācīts karot.”

3. Tauta to darīja par spīti tā brīža grūtībām. PSRS bija ekonomiskajā sabrukumā, mūsu jaunajai valdībai, apstākļu spiestai, bija jāsamazina algas un jāpaceļ maizei cena trīskārt. Veikalos gandrīz nekā nebija. Bet tas neietekmēja tautas patriotismu un cīņas gribu.

4. Bez pārspīlējuma var teikt – tauta tiešām no sirds, kā mācēja un saprata, lūdza Dievu par savu valsti. Visā barikāžu laikā Doma baznīcā (un ne tikai) notika dievkalpojumi, mācītāju uzrunas TV, radio u. c. Un Dievs deva gudrību, spēku un izturību.

Tāpēc šo laiku pamatoti pieminam ar lepnumu.

To tiešām atceramies ar gandarījumu, prieku un saviļņojumu par mūsu vienprātību, iniciatīvu un izlēmību. Mūs toreiz konsultējošais pasaulē pazīstamais nevardarbīgās cīņas speciālists Džīns Šārps atzina: “Jūs, latvieši, paveicāt to, kas tika uzskatīts par neiespējamu (..) jums vajadzētu lepoties ar savas tautas varonīgo un gudro rīcību.”

Bet ko tad no šīs pieredzes smelt šodien, kad dzīvojam Krievijas izraisītā hibrīdkara apstākļos? (Hibrīdkara specifika ir tā, ka tā pirmā daļa norisinās ar nemilitāriem līdzekļiem – informatīvajiem, propagandas, kultūras, diplomātiskajiem u. c. Kad tautas pretestības griba ir salauzta, tad sākas otrā daļa – parādās neidentificējami “zaļie cilvēciņi”, kas jau militāri okupē zemi.)

1. Atkal – kaut gan pavisam citādi – valsts ir jāsargā visai tautai. Mums jāsargā ne tikai sava fiziskā, bet arī cita veida telpa – kibertelpa, informatīvā, kultūras, vērtībtelpa u. c. Šajā karā mūsu bruņoto spēku konvencionālie ieroči un ekipējums vēl netiek iesaistīti, bet visas tautas (apzināmies to vai ne) prāts un sirds gan.

2. Atkal un tikpat lielā mērā kā toreiz valsts pašaizsardzības spēju pamatā jābūt patriotismam. Patriotisms nav pārliecība par savas valsts perfektumu, bet gan pārliecība par tās nepieciešamību un gatavība to reāli aizstāvēt. Tēvzemes mīlestība vispirms ir Latvijas valsts personisks nozīmīgums.

Saistītie raksti

3. Arī šodien ir ekonomiskās grūtības. Toreiz mūs izsūca PSRS imperiālisms, bet tagad mūs izmanto globālais transnacionālais kapitālisms un vietējā korupcija. Bet šo grūtību cēloņiem nedrīkst ļaut latviešus izspiest no Dzimtenes, nedz arī izskalot mūsu vērtības, jo nekur citur pasaulē otras Latvijas – Dzimtenes un Tēvzemes – nav.

4. Tāpat kā toreiz mums jālūdz Dievs, lai mums atkal sniedz spēku un gudrību. Dievs taču nav himnas svinīgs vārds vien, bet dzīva, reāla persona, kurai neesam vienaldzīgi. “Dievs, svētī Latviju!” tika rakstīta kā lūgšana, un tā joprojām tāda arī ir. Tad dzīvosim, strādāsim, kalposim un cīnīsimies tā, lai Dievs varētu arī turpmāk svētīt Latviju un mēs savā zemē “ziedēt, dziedāt un laimē diet”.

LA.lv
LA
LA.LV
Latvijā
Dobeles novadā svinīgi atklāts moderni aprīkotais Dabaszinātņu mācību centrs
11 stundas
FG
Franks Gordons
Latvijā
Franks Gordons: Lai nākotne vēl baltāka
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Uz vakantajiem amatiem NEPLP kandidē arī Seržants, Eglītis un Šlāpins
12 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Lecis “RNP” valdes atlaišanu skaidro ar “RS” mēģinājumu iekasēt vairāk nekā 1,2 miljonus eiro
10 stundas
LL
LETA, LA.lv
Dabā
Ceturtdien gaidāms vējains laiks
23 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Aprit seši gadi kopš Zolitūdes traģēdijas “Maxima” lielveikalā
13 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Sports
FOTO, VIDEO: Rīgas “Dinamo” piedzīvo sezonas dramatiskāko zaudējumu
8 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Āgenskalnā uz ielas apvārdo vīrieti, lai nolaupītu mobilo tālruni
8 stundas