Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
18. marts, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: “Latvijas Avīze” par skandalozā brita plāniem brīdināja jau decembrī (9)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

No pieredzējuša drošības eksperta savulaik dzirdēju atziņu, ka viņa jomā galvenais ir informācija. Tieši tās iegūšanai ir jāvelta lielākās pūles. Latvijas drošības dienestiem nesenā pagātnē ir gadījušās vairākas “lažas”, ko var skaidrot tieši ar informācijas trūkumu. Piemēram, pagājušā gada jūnijā, kad NATO militāro mācību “Saber Strike 2015” laikā Ādažu militārajā bāzē nelikumīgi iekļuva divi Krievijas pilsoņi, kuri, kā vēlāk izrādījās, ir nacionālboļševiku organizācijas aktīvisti. Drošības policijai tas izrādījās pārsteigums.

Taču šoreiz ir cits stāsts. Informācijas bija ļoti daudz. “Latvijas Avīze” jau 2015. gada decembrī (!) rakstīja par to, ka uz Latviju pošas skandalozs britu “blogeris” Greiems Filipss (“”Jaunkrievijas” apdziedātāja viesizrādes Latvijā”, “LA” 15.12.2015.). Plašāk šis cilvēks gan pazīstams nevis savā etniskajā dzimtenē, bet gan Ukrainā, kur bija atradis savas dzīves jēgu kā maza, bet pietiekami spilgta skrūvīte Krievijas propagandas mašīnā. Viņa pašizrādīšanās centība mijās ar slimīgu vēlmi izraisīt pret sevi negatīvas emocijas no ukraiņu puses. Šķiet, G. Filipss no tā guva kādu vien psihiatrijas speciālistiem saprotamu baudījumu. Taču to labprāt izmantoja arī zināmais Krievijas propagandas kanāls “Russia Today”, kurā brits kādu laiku bija piestrādājis kā ārštata korespondents. Decembrī G. Filipss savās interneta dienasgrāmatās, kurās viņš detalizēti apraksta savas darbības un nodomus, paziņoja, ka plāno doties uz Baltijas valstīm. Tobrīd daudzi ieteica Latvijas medijiem nepievērst uzmanību un lieki nereklamēt šo personāžu. Iespējams, ka tā arī būtu bijusi pareizā rīcība, ja vien drošības dienesti būtu savu uzdevumu augstumos. No decembra līdz martam bija daudz iespēju pārbaudīt pieejamo informāciju un spert atbilstošus soļus, lai britu provokators, kas izliekas par žurnālistu, Latvijā nenonāktu. Jo vairāk tāpēc, ka ir reāls precedents tādam lēmumam. 2014. gada novembrī Latvijas “melnajā sarakstā” tika iekļauts Krievijas aktieris Mihails Porečenkovs. Kā toreiz interneta sociālajā tīklā “Twitter” paziņoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, Porečenkovs “ar savu rīcību grauj starptautisko tiesību principus”, bet šī rīcība bija tāda, ka aktieris, apmeklējot prokrieviskos Donbasa separātistus, nebija atteicies no iespējas nedaudz pašaudīties ar ložmetēju pa Ukrainas spēku pozīcijām. Tāds pats video internetā ir pieejams arī G. Filipsa izpildījumā – viņš šauj ar automātu un saka: “Ukrop…” (Viens no vārdiem, ar kuru krievi nicinoši apsaukā ukraiņus.) Žurnālists?

Marta sākumā G. Filipss publicēja jaunu vēstījumu par saviem plāniem – viņš jau esot ceļā uz Latviju. Viņš īpaši neslēpa, ka atrodas Krievijas pilsētā Sanktpēterburgā, tātad bija viegli paredzēt, ka viņa ceļš, visticamāk, vedīs caur Igauniju. Un atkal jau drošības iestādes, kurām informācija tika pienesta uz paplātes, neko nedarīja. (Kas īpaši dīvaini, ja var ticēt, ka dažu pensionētu ārvalstu “antifašistu” ierašanās gan it kā esot veiksmīgi aizkavēta.) To, kas 16. martā notika Vecrīgā un pie Brīvības pieminekļa, nepārstāstīšu, jo par to jau tāpat ir pietiekami daudz ziņojuši visi Latvijas plašsaziņas līdzekļi. 16. marta vakarā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis un Drošības policija steigā metās labot savu kļūdu – steidzīgi iekļāva viņu “melnajā sarakstā” un izraidīja no valsts. Par vēlu, viņš savu teātri jau bija nospēlējis.

Apzīmējums “britu tūristi” savulaik Latvijā bija ieguvis nelāgu slavu, jo šīs valsts pavalstnieki regulāri centās nokārtot savas dabiskās vajadzības pie Brīvības pieminekļa. Radās pat aizdomas, ka tā ir apzināta provokācija, piemēram, derību rezultāts. G. Filipss, kurš, starp citu, savulaik Ukrainā ieradās kā sekstūrists, ir tāds pats “čurātājs”, tikai ideoloģisks.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. Vienmēr esmu teikusi, ka mūsējie ir akli, gļēvi, kurli un bailīgi. Ko darīt, ka tādas ir mūsu visas valdības?
    Bet kad attopas, tad ir tā lielā pļekstēšana.

  2. ................... Atbildēt

    vajag cirku, lai imitētu darbību

  3. Nevienu tas pamuļķis neinteresē, ko var ņemties, apspriest un brīdināt…

    • Nu nav tā krievijas TV tā ir pirmā ziņa – žurnālists un cinītājs pret fašistisko Latviju un tiek apcietināts, izsūtīts…
      Kozlovski – veiksmīgs darbs – ielaists valstī, izsniegta žurnālista akreditācija, ļauts demonstrēt un tad tikai izsūtīts… Negribās domāt to ļaunāko, bet tas ministra darbs nav Latvijas interesēs…
      Neielaist to Dombasa karotāju ar automātu un viss un nebūtu visa pārēja, bet tā niez un tā gribas, lai būtu šeit problēmas…

  4. Pat tadai “tantei”, kā es, jau sen bija skaidrs, ka šim Filipam mūsu valstī nav ko meklēt, par ko vairākkārt izteicos. Taču 100 gudrajiem vieglāk izolēties no nabaga “mūziķiem”, iekļaujot tos melnajā sarakstā, nekā no provokātora. Pofigisms neizzudīs!

  5. kada demokratija latvija angli terorize policija augstakais demokratijas sasniegums latvija sucmanu diena no volkavas purviem…

  6. Tikai jautājums un netaktisks – Tas policistu ministrs ir patiesi dumjš vai par naudu? Te neredz Maidana izstādes postīšanu pie MK logiem – nu neredz un viss, te būvēs žogu ar caurumiem uz robežas, kuram sen jau vajadzēja būt un bez korupcijas caurumiem, te pie visām ziņām par Kremļa stabulnieku- tas iebrauc Latvijā un stabulē, tad huļigāno ( ierindas latvietim tas jau būtu 15 diennaktis, bet te nekā). Tik pat labi iebrauks arī zaļie vīriņi – es jau nekā – tie ekskursanti… Jau pāris gadus atpakaļ kādi 70 dažādās grupiņās jau bija…

    • Kāds tur brīnums. Kā zināms Latvijas Drošības 80% darbinieku , ir uzticams Saskaņas centra elektorāts. Tā ir vieta brīvā Latvijā, kur “Padomju mantojums” joprojām darbojas un lemj.

  7. Štirlici ” v ģeistviji ” …

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (57)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+