Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. marts, 2013
Drukāt

Islandē mainās attieksme pret iestāšanos ES 


Foto no J. Jaunbelzera personīgā arhīvaFoto no J. Jaunbelzera personīgā arhīva

ES kandidātvalstī Islandē, kas 2010. gada jūlijā sāka sarunas par pievienošanos ES un patlaban jau slēgusi 11 no 27 iestāšanās sarunu sadaļām, lēmumu par pievienošanos 27 valstu savienībai atbalsta vien 24% iedzīvotāju, liecina pēdējā aptauja.

Pirms četriem gadiem, kad valstī plosījās banku un tautsaimniecības krīze, atbalsts dalībai ES bija 61,2%. Kas daudziem islandiešiem rosināja mainīt attieksmi pret ES?

 

Tiek galā ar krīzi

Eiropas Parlamenta (EP) Tautas partiju grupas deputāte Inese Vaidere par vissvarīgāko iemeslu islandiešu attieksmes maiņai nosauc tautsaimniecības atveseļošanos un strukturālo reformu īstenošanu šajā iedzīvotāju skaita ziņā mazajā valstī. “Islandē ir pabeigta banku restrukturizācija un rekapitalizācija. Pirms termiņa sākta starptautiskā aizdevuma atmaksa. Ir sakārtota ES strukturālo fondu pārbaudes sistēma. Jaunais likums par pašvaldībām ir būtiski uzlabojis situāciju šajā lauciņā,” tā deputāte. Viņa vērš uzmanību, ka iestāšanās ES Islandē nav tik populāra kā agrāk arī vairākās ES valstīs vērojamo ekonomisko problēmu dēļ. Ietekmi uz cilvēku noskaņojumu atstāj arī tas, ka Islandes pozitīvo ārējās tirdzniecības bilanci pēdējos gados samazina preču imports no ES.

Šā gada 27. aprīlī Islandē notiekošās parlamenta vēlēšanas ir iemesls iestāšanās sarunu pārtraukšanai uz laiku, paziņojusi Islandes valdība. Ietekmīgā Neatkarības partija pasaules otrajā lielākajā salā sola rīkot referendumu arī par šo sarunu turpināšanu.

I. Vaidere atgādina – tiesiski sakārtotā valsts, kas sasniegusi aptuvenu ES valstu vidējo dzīves līmeni, patlaban diezgan nopietni strīdas ar ES par skumbriju nozveju. “Tā saucamais skumbriju karš aizvien nav beidzies. Tas sākās 2010. gadā, kad Islande vienpusēji palielināja skumbriju nozvejas kvotu, bet ES bloķēja Islandes zvejas kuģus. Strīdā ir iesaistīta arī Norvēģija un Fēru salas.”

Lai gan šā gada februārī Islande samazināja savu zvejas kvotu par 15%, tomēr tā sev aizvien ir piešķīrusi 23% no Atlantijas okeāna ziemeļdaļā atļautās skumbriju nozvejas kvotas.

I. Vaidere uzskata – mazā Islande ar savu attīstīto tautsaimniecību pēc iestāšanās ES to stiprinātu. Kā maza valsts tā, visticamāk, balsojumos Eiropas Parlamentā arī atrastu kopīgu valodu ar Latviju. Atgādināsim, ka Islande pirmā atzina Latviju pēc tās neatkarības atjaunošanas 1991. gadā. Piebildīšu, ka Islande jau patlaban ir lielā mērā integrējusies ES – tā ir Eiropas ekonomiskās zonas valsts un Šengenas līguma valsts.

 

Dzīvesvieta 
simtiem latviešu

Divdesmit sešus gadus vecais Jānis Jaunbelzers Dalvikas pilsētā “Samherji” zivju pārstrādes rūpnīcā strādā jau desmito mēnesi. Darbs pie konveijera, no kura zivis tālāk jāved uz žāvētavu, neesot grūts, turklāt arī atbildības nekādas. Jānis teic, ka darba diena sākas pulksten septiņos no rīta un beidzas pulksten 15 dienā. Darba laikā ir 20 minūšu pārtraukums brokastīm, 30 minūšu pārtraukums pusdienām (maltītes apmaksā darba devējs) un vēl desmit minūšu pārtraukums.

Jānis uzsver sava darba vadītāja labvēlīgo attieksmi un pastāsta par kādu īpatnību. Proti, bez attaisnojoša dokumenta, vien iepriekš brīdinot savu darba devēju, ik mēnesi var divas dienas neierasties darbā. “Es vēl šo iespēju neesmu izmantojis, bet daudzi kolēģi tā rīkojas,” tā J. Jaunbelzers. Viņš izmanto iespēju bez maksas apmeklēt islandiešu valodas kursus.

Jānis ievērojis, ka Dalvikā ar tās 3000 iedzīvotāju krītot acīs, ja tā var teikt, islandiešu mierīgums un “amerikānisms” – viņi visur cenšas doties ar automašīnu. “Man radies iespaids, ka vietējie cilvēki šeit salīdzinājumā ar Latvijas ļaudīm ir nedaudz paslinki, viņi vakaros nemēdz atstāt savus mājokļus. Lielākajās pilsētās gan tā neesot,” piebilst Jānis. Viņš atklāj, ka mēnesī “uz rokas” saņem vairāk nekā Ls 800, tostarp vairāk nekā Ls 80 maksājot īres naudu par divistabu dzīvokli, kur dzīvo kopā ar māsu un viņas draugu. Pārtikas produktiem tēriņi mēnesī esot vidēji Ls 60, jo naudu ēdiena gatavošanai latvieši liekot kopā.

Vaicāts par produktu cenām, Jānis teic, ka, piemēram, vistas fileja maksā Ls 10 kilogramā, maizes klaips – no Ls 1 līdz Ls 1,50, olas pārdodot uz svara, 12 olas maksā Ls 2. Esot jūtams, ka tiek aizsargāts vietējo pārtikas produktu tirgus. Islandē dārgākas nekā Latvijā esot elektropreces, automašīnas un to rezerves daļas. Degvielas cena ir aptuveni Ls 1,10 par litru.

Pēc “Tepat, Eiropā” lūguma Jānis viedokli par attieksmi pret Īslandes iestāšanos Eiropas Savienībā vaicāja arī sava ceha vadītājam un saņēma atbildi, ka islandiešus biedējot ES zivsaimniecības politika, kas, visticamāk, radīšot zivju cenu kritumu un padarīšot neaizsargātus vietējos zvejniekus un zivju pārstrādātājus.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+