Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
12. janvāris, 2012
Drukāt

Jaunie “Silmači” Liepājā un Valmierā

Foto - Ziedonis Safronovs un Matīss MarkovskisFoto - Ziedonis Safronovs un Matīss Markovskis

13. janvāris nejauši kļuvis intriģējoši zīmīgs latviešu teātra mīļotājam. Divos teātros ārpus Rīgas – Liepājā un Valmierā – notiks divas atšķirīgas dramaturga Laura Gundara lugas “Advents Silmačos” pirmizrādes.

 

Kā jauniestudējuma režisors Liepājas teātrī debitēs Ģirts Ēcis, bet Valmierā izrāde tapusi vecmeistara Fēliksa Deiča rokrakstā, katram no režisoriem savā veidā risinot autora uzstādīto jautājumu – kas notiek pēc stāsta beigām?

 

Laura Gundara lugas notikumi risinās pusgadu pēc Jāņiem, Ziemassvētkos. Autors rāda situāciju, kas notiek ar Silmaču mājas ļaudīm, kad nosvinētas kāzas, Aleksis “dabūjies” ar Elīnu, Zāra ar Joski un Antonija – ar Dūdaru. Lugas pieteikumā ir tās autora jautājums – kas notiek pēc tam, kad beidzas stāsts? Seko atbilde – dzīve turpinās. “Stāsts bez paškomplementārisma. Bet ar patiesu cieņu pret Blaumaņa tekstu,” raksta Lauris Gundars.

 

Turpina sižetu un būtību

Evita Sniedze, Valmieras teātra direktore, teic – Laura Gundara rakstītais materiāls esot tik grods un interesants, ka skatītājam būs interesanti to skatīties dažādās interpretācijās. “Blaumaņa radītie tēli ir attīstīti tālāk, sižets ir interesants, vēstot par to, kas notika pēc “dzīvoja ilgi un laimīgi”. Turklāt jaunajos “Silmačos” nemitīgi ir auksts, snieg. Lai arī darbība notiek pusgadu pēc Blaumaņa aprakstītajiem notikumiem, darbība, problēmas, kas jārisina tēliem stāsta turpinājumā, ir ļoti mūsdienīgas. Un šis tas pašā ziemas spelgonī notiks arī ar krāsni,” stāsta E. Sniedze.

“Skroderdienu” varoņi ir kļuvuši vecāki, sasnieguši to, pēc kā reiz ilgojās, taču viņu dzīvē joprojām ir vieta šaubām un greizsirdībai, pagātnes maldi rada aizvien jaunus pārpratumus un nemieru. Tāpēc Silmaču saimniece Antonija izlemj, ka, gatavojoties Ziemassvētku vakaram, visiem kopā jāiedzīvina Betlēmes brīnuma – Kristus bērniņa piedzimšanas – notikums. Kas spēlēs Mariju, kas – Jāzepu? Kam tiks Austrumu gudro ķēniņu lomas? Katrs ir spiests pārdomāt savu dzīvi, lai saprastu, kas viņam kopīgs ar spēlējamo tēlu.

Valmieras teātra iestudējuma režisors Fēlikss Deičs
teic: “Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos” ir vasaras saulgriežu pasaka, kurā visi, kas mīl, saņem iecerēto pāri un apprecas. Taču tas, kas notiek ātri un steigā, reti kad ir noturīgs un patiess. “Skroderdienas” ir svētki. Laura Gundara luga ir mēģinājums pēc svētkiem sākt dzīvot, uzcelt īstu, nevis iluzoru pasauli, piemēroties cilvēkam, ar kuru katrs no galvenajiem varoņiem ir saistījies, mirkļa impulsa vadīts.”

Valmierieši sola, ka jaunajā izrādē, tieši tāpat kā “Skroderdienās”, skumjas mīšoties ar smiekliem, bet rūgtas pārdomas – ar svētku gaidīšanas prieku. No jauna skatītāju gaida sastapšanās gan ar skrodermeistaru Rūdi (Ingus Kniploks), gan Tomulīšu (Baiba Valante) un Bebeni (Dace Eversa), gan citiem iemīļotiem tēliem. Izrādes veidošanā piedalījušies arī scenogrāfs Reinis Suhanovs un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa.

 

Silmači ulmaņlaika apokalipsē
VDT_Advents_Silmacos_Matiiss_Markovskis_4

“Lauris Gundars radījis diezgan universālu stāstu par ikdienu, precēšanos, jaunā vīra šaubām – es teiktu, teju tipisks seriāls, melodrāma, taču ļoti labi uzrakstīta. Psiholoģisks stāsts par cilvēkiem, kas meklē sevi jaunos apstākļos,” stāsta Liepājas teātra izrādes režisors Ģirts Ēcis.

Blaumaņa varoņi klasiķa stāstā mīt cara laikā, taču režisors notikumus pārcēlis uz ulmaņlaiku, 1939. gadu, mirkli pirms Otrā pasaules kara sākuma.

“Mēģinu iekārtot apstākļus tā, it kā šī būtu Latvijas pēdējā brīvā ziema, pēdējie Ziemassvētki. Tā ir ideāla lauku sēta, kas kādu laiciņu pastāvēja, pirms karš visu sagrāva. Gribu tikai teikt to, ka tas, kas ar mums notiek tagad, ir sīkums, salīdzinot ar to laiku, kad tika šauts uz cilvēkiem, kad ļaudis aizsūtīja tālu prom no mājām, ar to, ka ir bijuši apstākļi un vara, pret ko nav pretspēka. Droši vien arī no šīs ideālās sētas nepaliktu pāri nekas. Visticamāk, Silmaču saimniekus izsūtīja, ebrejus nošāva kaut kur Salaspilī, bet Rūdis karoja vienā pusē, Karlēns – otrā. Tā ir traģēdija, ko nevaram apzināties, šī pieredze ir tik briesmīga. Manuprāt, ir jānovērtē tas mirklis, kas mums dots, – brīvība, mīlestība. Man ir svarīgi izstāstīt to sajūtu par ziemu, par latviešu “pēdējo motociklistu vasaru”.

Režisors sola – blaumanisko dzīvesprieku gan centies saglabāt. “Gribas paturēt to dzīvīgumu un jestrumu, kas caurvij “Skroderdienas Silmačos”,” uzsver režisors. Tālab izrādē neiztiks bez mūzikas un dziesmām, galu galā, tas taču ir teātris! Silmaču ļaužu lomās iejutīsies Liepājas teātra jaunie un peredzējušie aktieri – Armands Kaušelis, Signe Ruicēna, Laura Jeruma, Mārtiņš Kalita, Viktors Ellers, Kaspars Gods, Ilze Būde, Inese Jurjāne, Agnese Jēkabsone, Sandis Pēcis, Edgars Ozoliņš, Rolands Beķeris, Everita Pjata un Anete Berķe.

Jauniestudējuma scenogrāfs ir Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece – Kristīne Abika, kustību konsultante – Inga Raudinga, muzikālās partitūras konsultants ir Ilmārs Šlāpins.

 

UZZIŅA

Izrādes Valmieras teātrī – 13., 14. un 26. I 18.30; 15. I 13.00

Izrādes Liepājas teātrī – 13., 27. I 19.00; 14. I 18.00

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+