Jauns pieteikums festivālu lauciņā 0
No 10. līdz 12. septembrim kinoteātrī “K Suns” startē jauns festivāls. “FF Riga” ir veltījums “Arsenālam”, kas šī gada pavasarī pārtrauca savu eksistenci, bet, vai tas kļūs par ikgadēju rudens tradīciju, rādīs laiks.
Sadarbojoties ar vairākiem Eiropas kinofestivāliem, vēstniecībām un filmu fondiem, “FF Riga” programma katru dienu piedāvā trīs filmas, kas tapušas Austrijā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Krievijā, Latvijā, Polijā, Rumānijā un Somijā, turklāt katru filmu izrādīs tikai vienā seansā. Programma nav plaša – tajā iekļauti septiņi kinodarbi, un Latviju pārstāv Jevgēņija Paškēviča “Golfa straume zem ledus kalna”, kas pavasarī saņēma “Lielo Kristapu” kā labākā pilnmetrāžas spēlfilma, kā arī ieguva balvas par režiju, operatora un mākslinieka darbu.
Maikla Glavogera filma “Mauku spožums” ir noslēdzošā daļa triloģijā, kuru savulaik iepazina “Arsenāla” skatītājs. Nominēts britu Kinoinstitūta balvai, režisors atklāj vairākus prostitūcijas stāstus, kas aptver visu pasauli. No Helsinkiem Rīgā ieradīsies drāma “Labais dēls”, kas bijusi iekļauta Toronto programmā, bet no Igaunijas – “Tallin Black Nights” sarūpētā melnā komēdija “Sēņošana”, kas panākumus plūca Karlovi Varos. Čehu drāma “Pumpuri” triumfēja Čehijas nacionālās kinobalvas pasniegšanas ceremonijā, kur tā atzīta gan par labāko filmu, gan arī saņēma balvas par režiju, operatora darbu un labāko aktieri. Bulgārijas jauno kino pārstāv filma “Jūlijs”, kuras režisors Kirils Stankovs dzīvo Kanādā, un Rumānijas – komiskā drāma “Iedomātais tēvs”, ko atzinīgi novērtējuši Monreālas kinofestivālu prasīgie skatītāji. Politiskas iezīmes pavada Marinas Razbežkinas izskolotās dokumentālistu paaudzes kopdarbu “Ej prom, ziema!”, kas atklāj pirmsvēlēšanu gaisotni Krievijā un ieskicē arī “Pussy Riot” skandalozo uzstāšanos.
Otrā pasaules kara drāma “Roze” saņēmusi septiņas Polijas nacionālā kino balvas, kā arī nedalītas skatītāju simpātijas. Mazūru tautas vajāšana.
Otrā pasaules kara laikā nav plašāk apspriestā tēma pasaules kinematogrāfā, jo tās portretēšana automātiski nozīmētu neērtas epizodes gan Krievijai, gan Vācijai, gan arī pašai Polijai, taču šīs drāmas autori nemaz necenšas būt politkorekti, un, izstāstot Rozas un Tadeuša stāstus, ir skaidrs, ka šiem kinovaroņiem bijis ne viens vien prototips, kas zaudējis dzīvību koncentrācijas nometnēs, bēgļu gaitās, Sibīrijas salā vai nevienlīdzīgajā cīņā ar vācu un krievu apbruņotajām varmākām.
Roza dzīvo palielā saimniecībā – viņas vīrs ir kritis karā, kaimiņi novērsušies, bet pašas meita slēpjas bēniņos. Tadeušs pamostas starp līķiem – viņš redz, kādas zvērības pret viņa sievu pastrādā kareivji, un tūlīt sievieti nogalina un iegrimst miegā. Vientulīgs vīrieša stāvs dodas piepildīt mirušam cīņu biedram dotu solījumu, un tas viņu aizved uz Rozas mājām. Pamazām, mācoties atkal uzticēties, viņi ļauj vaļu arī simpātijām, taču šajā traģēdijā nav vietas laimei, jo karš apdullinājis visas maņas un sagrāvis pilnīgi visu, bet tas, kas vēl palicis neskarts, paliks pēckara birokrātisko slepkavu rokās.
Galvenās lomas atveido poļu teātra, kino un televīzijas aktieris Marcins Dorocinskis, kuru slavē par saplosītu personību atveidošanu un kurš par savu darbu saņēmis ne vienu vien balvu, un Agate Kuļesa, kurai Rozas loma sagādāja labākās aktrises balvu Polijas Kino festivālā.
Filma bijusi iekļauta gan festivālā “goEast”, gan Edinburgā un Toronto, un labākā aktiera laurus Marcins Dorocinskis saņēma Fantasporo.
12. septembrī plkst. 16.30, pēc filmas – tikšanās ar režisoru.
Varbūt noder!! Vairāk informācijas, seansu laiki un filmu apraksti – www.kinogalerija.lv. |
