Jaunumi zemesgrāmatu nodaļu darbā 0
Stājoties spēkā pēdējiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā tagad kļuvusi gan lētāka, gan ērtāka. Veikti arī citi pilnveidojumi, tādējādi atvieglojot līdzšinējo kārtību pakalpojumu saņemšanā.
Paplašināta zemesgrāmatu kompetence
Pirms skaidrot jauninājumus Zemesgrāmatu likumā, Tieslietu ministrijas speciālisti atgādina, ka atbilstoši likuma “Par tiesu varu” izmaiņām, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī, zemesgrāmatu nodaļas ir iekļautas rajona (pilsētu) tiesu sastāvā un to kompetencē nodotas lietas par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Minētās lietas zemesgrāmatu tiesneši skata tādā pašā procesā (tostarp rakstveida procesā) kā līdz šim. Vienīgās izmaiņas procesuālajā regulējumā attiecināmas tikai uz pieteikumu piekritību. Tas nozīmē, ka ar pieteikumiem par saistību bezstrīdus piespiedu izpildi un piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā vairs nav jādodas uz tiesu, bet gan uz parādnieka dzīvesvietai (Civilprocesa likumā noteiktajos izņēmuma gadījumos – mantas atrašanās vietai vai hipotēkas reģistrācijas vietai) atbilstīgo zemesgrāmatu nodaļu.
Te vietā atgādināt, ka zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorijas ir noteiktas atbilstoši attiecīgās tiesas darbības teritorijai. Tomēr ne katras tiesas sastāvā ir zemesgrāmatu nodaļa, tāpēc atsevišķu zemesgrāmatu nodaļu darbības teritorija aptver vairāku rajona (pilsētu) tiesu darbības teritorijas:
• Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas darbības teritorija aptver visu sešu Rīgas pilsētas tiesu darbības teritoriju;
• Rīgas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa – Rīgas rajona tiesas un Siguldas tiesas;
• Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļa – Daugavpils tiesas un Krāslavas rajona tiesas darbības teritoriju.
Izmaiņas attiecībā uz nostiprinājuma lūgumu
Zemesgrāmatu likuma 60. pantā ir noteikts, ka privātpersonu parakstiem uz iesniedzamiem nostiprinājuma lūgumiem jābūt notāra vai bāriņtiesas apliecinātiem un, apliecinot parakstu, pārbauda šo personu rīcībspēju un pilnvarnieka vai pārstāvja pilnvaru apjomu. Šādi noteikumi paredzēti, pirmkārt, lai novērstu jebkādas šaubas par tiesiskā darījuma dalībnieku piekrišanu attiecīgā akta noteikumiem, otrkārt, lai zemesgrāmatu nodaļas amatpersonām būtu pārliecība par nostiprinājuma lūguma iesniedzēja (privātpersonas) identitāti.
Tiesa, šajā vispārējā kārtībā pastāv izņēmums: atbilstoši likumdevēja prasībām notariāls apliecinājums uz nostiprinājuma lūguma nav nepieciešams, ja tā pamatā ir Zemesgrāmatu likumā noteikts publiskas personas izsniegts dokuments. Jo katras valsts iestādes un amatpersonas dokuments, kas izdots tās kompetences ietvaros, ir publisks akts un pats par sevi kalpo kā pierādījums tajā apliecinātajiem faktiem.
Ņemot vērā minēto un nolūkā mazināt administratīvo slogu privātpersonām, Zemesgrāmatu likums ir papildināts ar izsmeļošu uzskaitījumu, kad nostiprinājuma lūdzēja identitāti apliecina zemesgrāmatu nodaļā, nevis pie notāra vai bāriņtiesā, kā tas bija agrāk.
Turklāt pēc likuma grozījumiem šīs priekšrocības var baudīt arī juridiskas personas, kas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, Komercreģistrā, Biedrību un nodibinājumu reģistrā u.tml.
Zemesgrāmatu likuma 60. panta otrajā daļā noteikts, ka nekustamā īpašuma īpašnieku un personu, kuru labā vai pret kurām taisāms nostiprinājums (tai skaitā Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrēto personu pārstāvju), parakstiem nav nepieciešams notāra vai bāriņtiesas apliecinājums, ja minētās personas nostiprinājuma lūgumu zemesgrāmatu nodaļai iesniedz personiski, un tas balstīts uz: tiesas nolēmumu; notariālu aktu; administratīvo aktu par īpašuma tiesību atjaunošanu; līgumu par īpašuma tiesību iegūšanu uz nekustamu īpašumu, privatizējot valsts vai pašvaldības mantu; būvvaldes izziņu par ēkas statusu un aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.
Veidlapa jāaizpilda elektroniski
Runājot par šādu jauninājumu galvenajām priekšrocībām, jāuzsver, ka tā ir iespēja vienlaikus ietaupīt gan laiku, gan naudu. Piemēram, paraksta īstuma apliecināšana zemesgrāmatu nodaļā likumā uzskaitītajos gadījumos tagad izmaksā vien desmit latu, turpretim iepriekš par nostiprinājuma lūguma sagatavošanu un parakstu īstuma apliecināšanu pie notāra vajadzēja rēķināties ar aptuveni 40 latu lieliem tēriņiem. Tiesa, izmantojot notāra vai bāriņtiesas pakalpojumus, tie parūpējas arī par nostiprinājuma lūguma sagatavošanu. Turpretī, izmantojot iespēju nostiprinājuma lūgumu apliecināt zemesgrāmatu nodaļā, šis darbs jāpaveic pašam iesniedzējam.
Pirms došanās uz zemesgrāmatu nodaļu iesniedzējam vispirms ir jāsarūpē pareizā nostiprinājuma lūguma formas veidlapa un tā jāaizpilda. Šim nolūkam lieti noder Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas tīmekļa vietnē www.zemesgramata.lv pieejamās nostiprinājuma lūguma formas veidlapas, kuras var lejupielādēt un pēc aizpildīšanas izdrukāt.
Savukārt pareizās formas un veidlapas izvēlē, kā arī rīcībā ar to jāņem vērā 2006. gada 31. oktobra Ministru kabineta noteikumi nr. 898 “Noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formām”. Atbilstoši šiem noteikumiem nostiprinājuma lūgumu iesniedz zemesgrāmatu nodaļā, lai ierakstītu zemesgrāmatā nekustamo īpašumu un nostiprinātu, grozītu vai dzēstu ar to saistītās tiesības. Atkarībā no šīm darbībām arī jāizvēlas atbilstošā nostiprinājuma lūguma forma. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu piekto punktu nostiprinājuma lūguma veidlapu aizpilda rakstiski, vēlams – ar datoru. Ja tas nav paša spēkos, ieteicams jau laikus apsvērt, kam lūgt padomu un palīdzību veidlapas aizpildīšanā.
Pietiks ar iesniegumu
Atbilstoši līdzšinējai kārtībai arī situācijās, ja zemesgrāmatā jāveic izmaiņas, kas saistītas ar nekustamā īpašuma īpašnieka personu datu un nekustamā īpašuma identificējošo datu precizēšanu un grozīšanu, personai bija jāvēršas pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā, lai sastādītu un apliecinātu nostiprinājuma lūgumu. Tagad, pēc jauninājumiem, šis process (piemēram, mainoties īpašnieka vārdam vai uzvārdam vai nekustamā īpašuma objekta adresei) ir atvieglots un kļuvis daudz ērtāks. Vairs nav nepieciešams nostiprinājuma lūgums, bet pietiek ar nekustamā īpašuma īpašnieka iesniegumu par viņa personu datu un īpašuma identificējošo datu grozīšanu, vienlaikus norādot dokumentu, ar ko šāda vēlme ir pamatota. Tāpat kā agrāk, nemainīgs ir palicis noteikums, ka šī atvieglotā kārtība neattiecas uz ar nekustamo īpašumu saistīto nostiprināto tiesību, to aprobežojumu vai apgrūtinājumu apmēra grozīšanu.
Izdruka bez bankas apstiprinājuma
Kā zināms, zemesgrāmatu nodaļu sniegto pakalpojumu izmantošana ir saistīta ar dažādiem maksājumiem, tostarp valsts un kancelejas nodevām. Tādēļ līdz ar citiem dokumentiem klientam parasti ir jāsagādā arī šo maksājumu apliecinājumi. Ja par zemesgrāmatas sniegtajiem pakalpojumiem maksā kredītiestādē, tur izsniedz kvīti vai maksājuma uzdevumu un ar to pietiek. Turpretī, norēķinoties par tiem internetbankā, par maksājumu apliecinošu dokumentu uzskatīja vienīgi attiecīgu bankas apstiprinātu izdruku.
Izrādot pretimnākšanu saviem klientiem, zemesgrāmatu nodaļās jau kādu laiku neprasa bankas apstiprinājumu uz izdrukas (kopš 2009. gada nogales tās pārbauda veikto maksājumu ieskaitīšanu), taču normatīvajos aktos attiecībā uz kancelejas nodevām šāda situācija nav bijusi nostiprināta.
Pēc grozījumiem ir rasta un arī likumā nostiprināta iespēja iestādei pašai pārliecināties par kancelejas nodevu samaksu, iegūstot pietiekamu pierādījumu par veikto maksājumu. Tādējādi likums oficiāli atļauj iesniegt arī neapliecinātu maksājuma dokumentu jeb vienkāršu izdruku no internetbankas.
Agrāk Zemesgrāmatu likumā arī nebija noteikts termiņš, kādā persona var vērsties ar iesniegumu par pārmaksātās vai samaksātās (gadījumā, ja nostiprinājuma lūgums atstāts bez ievērības vai izskatīšanas) nodevas atmaksu. Piemēram, persona kļūdainu aprēķinu dēļ samaksāja lielāku valsts nodevu, nekā vajadzētu, bet normatīvie akti neparedzēja, cik ilgā laikā jāvēršas ar iesniegumu zemesgrāmatu nodaļā, lai atgūtu pārmaksāto daļu. Tagad noteikts, ka šādas tiesības var izmantot triju gadu laikā no nodevas samaksas dienas valsts budžetā.
Konsultēja Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas nodaļas juriskonsulte KRISTĪNE MIĻEVSKA.
