Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
19. decembris, 2015
Drukāt

Juris Lorencs: Globalizācija ierodas bēgļa izskatā (10)

Lorencs

Juris Lorencs

Vārds, kas nu jau vairākus gadu desmitus skan politologu, ekonomistu un sociologu mutēs, aizvadītajā 2015. gadā pavisam reālā, taustāmā izskatā pieklauvēja arī pie Latvijas durvīm.

Šis vārds ir globalizācija, un pieklauvēja viņš bēgļa, izmisuša, noguruša un nelaimīga cilvēka izskatā.

Pagaidām viņš gan ir tikai pieklauvējis, pareizāk sakot, viņa vietā to izdarījuši citi. Tie, kuri pieņem lēmumus Briselē, pa daļai arī Berlīnē, Parīzē un Londonā. Latvijai būs jāuzņem vairāki simti bēgļu.

Likteņa ironija – pirms desmit gadiem Latvija iestājās Eiropas cietoksnī, kura sargtorņos stāv NATO armijas. Taču tagad izrādījies, ka šim cietoksnim ir neskaitāmi caurumi, pa kuriem var iekļūt gan lūdzēji pēc pajumtes, maizes un miera, gan visparastākie noziedznieki, teroristus ieskaitot.

Tas, ko daudzi līdzcilvēki šajos gados ir izjutuši, bet nav apzinājušies, nav sapratuši- ka abstrakta, acīm neredzama globalizācija Latvijā saimnieko jau sen. 2008. gada pasaules finanšu krīzi izsauca Volstrīta alkatība, vēl konkrētāk- pirmais nokritušais domino kauliņš “Lehman Brothers” bankas sabrukuma izskatā. Sekas – Latvijas saimnieciskā krīze ar sekojošo “veiksmes stāstu”, par kuru esam samaksājuši ar simtiem tūkstošiem aizbraucēju, galvenokārt jauniešu. Starp citu, ietekme uz Latvijas kultūras ainavu šai aizbraukšanai ir daudz lielāka nekā 500 bēgļu ierašanās.

Tikmēr Austrijas ministru prezidents Verners Faimans nupat izteicies, ka Austrumeiropas valstu atteikums uzņemt vēl lielāku bēgļu skaitu būtu sodāms, samazinot ES piešķirto finansējumu. Runājot Padomju Savienības kategorijās – tas būtu tas pats, ja Azerbaidžānas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs nāktu ar ierosinājumu – vai nu Latvijas PSR uzņems vairāk iebraucēju no citām republikām, vai arī vissavienības Valsts plāns Maskavā soda Latviju “ar rubli”, samazinot finasēšanu un izdalītos “materiālos fondus”.

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Tagad salīdzinot ar psrs ir paradīze.

    • Visi Latvijas intelektuāļi tos šodienas “paradīzes” jaukumus tomēr pozitīvi nenovērtē:
      “Viņa [D.Beitnere] sacīja, ka ir rūgti noraudzīties uz to, kā Jūrmalā tiek izpārdoti īpašumi. Īpašs sarūgtinājums ir uzzinot, ka māju un zemi, kas savulaik piederēja pirmā Latvijas Republikas prezidenta Jāņa Čakstes mazmeitām Annai Justīnei Čakstei-Rollinsai un Katrīnai Čakstei-Vilsonei, iegādājusies Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva preses sekretāres Nataļjas Timakovas ģimene.”
      Sociālantropoloģe: Izpārdot savu zemi ir netālredzīgi (LA, 16.11.2015)

  2. Eiropa tiek kolonizēta Atbildēt

    Dažās lietās Humānisma fanātiķi nav labāki par nacistiem.

  3. Jā, Lorencam taisnība. Mums, latviešiem, jādomā par to, ka mazināt globalizācijas negatīvo efektu uz Latviju, kā labāk saglabāt mūsu autonomiju šajā pasaulē. Pats pirmais solis ir apzināt sevi par latvieti, un tad, kopā ar citiem latviešiem, stiprināt savu valstu. Mūsdienās nacionāla valsts vairs nevar būt pilnīgi atonoma, taču vienkārši pakļauties globalizācijas nejēdzībām arī nevar. Un rīcības iespējas ir.

  4. Rakstu visur, kur uzturos – manuprāt eiropu spēj glabt sitngri nacionalu valdību iespējami vienlaicīga nākšana pie varas. Tikai es esosaja veidola izirums. t.i. pretdarbība globalizācijai.
    Smieklīgi skatīties, ka viņi pašreiz cīnās pret Poliju – tikko pārliecinoši ievēleja polisku valdību un tagad imitē, ka “tauta masveidā protestē” pret izmaiņām, ka agrāka vecumā sāks izmaksāt pensijas. Smieklīgi. Baigi ticami..:P Protams, ka nav ticami.. Bet nav ko citu atrast, kam piesieties acīmredzot. Pat kompromatus nevar atrast tad iznāk.. Atliek vien organizēt safabricētus ” protestus” apmēram tādus pasus kā ziedu nesēji Latvijā uz padomju tankiem:) sādi procesi globalizatorus biedē. Viņus mēģinās spiest nost pa vienam, bet vairuma tas jau ir savādāk.

  5. Es visu laiku ķērcu: jāmācās saimniekot pašiem, iztikt ar saviem līdzekļiem, nevis mētāt lordus par svešu naudu. Paslēposiet tepat Gaiziņā, kad uzsnigs sniedziņš, toties būsiet saimnieki savā zemē, un neviens mums nevarēs neko ne piespiest, ne pavēlēt.
    Eiropa pieprasa no mums solidaritāti, bet nedodu ne sprāgušu mušu par to, ka Eiropa palīdzēs mums, kad tas būtu nepieciešams.
    Ikviena lielā Eiropas valsts rūpējas tikai par savu labumu un pareizi dara. Mums savukārt vajadzētu no viņiem ņemt priekšzīmi un rūpēties, pirmkārt un galvenokārt, par savu valsti, nevis censties izdabāt lielajām valstīm.
    Galvenais ir iemācīties saimniekot tā, it kā mums neviens nedotu ne santīma, jo tas brīdis vairs nav tālu, kad mums patiešām arī neviens nedos ne santīma. Cik ilgi tad būsim ar knupīti barojami zīdaiņi, reiz taču jāsāk pieaugt.

  6. nu, Āfrika mūs apgadāja ar cukuru no plantācijām, tagad mēs viņu apgādāsim
    kur vēl kafija kakao…………….

  7. ................... Atbildēt

    Amerika spēja pieņemt nēģerus, mēs spēsim arābus
    Man patīk tā angļu atbilde uz jautājumu-kāpēc Anglijā nav antisemītisma
    MĒS NEUZSKATĀM, KA ESAM STULBĀKI PAR EBREJIEM……………………….

  8. izskatās,ka tas izmisums un nogurums uzrodas pēc tam ,kad izrādās,ka Eiropa nez vai spēs visu Āfrikas kontinentu uz sitienu apgādāt ar “mājām ,mašīnām un sievietēm” kā viņiem ir ticis sasolīts, sēdinot tajos peldošajos zārkos pēc tam ,kad paši savas mājas savā zemē esot pārdevuši( interesanti kam?),lai varētu samaksāt par kruīzu uz Eiropu.

  9. Ko sēsi – to pļausi! Vēju sēsi – vētru pļausi! Te nu ir sekas tam atbalstam Irākas okupācijai 2003.g.
    Un par PSRS laikiem jau pļāpāt nevajadzētu, toreiz vismaz kaut kāda plānošana notika – uzcēla rūpnīcas, dzīvojamās mājas, skolas, tad ne tikai Azerbedžānas, bet Kolimas “bēgļi” par darbaspēku kļuva. Tagad jo vairāk bēgli integrēsi (izglītosi), jo ātrāk viņš aizlaidīsies uz “siltajām zemēm”.

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (31)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+