Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
4. maijs, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Gods piederēt mūsu Latvijai jeb politiķi pielaiko partiju nosaukumus (2)

Foto: LETAFoto: LETA

Runā, ka aizsardzības ministrs esot nokautējis kādu nupat dzimušu partiju. Pie tam izdarījis to nevis ar savu smago roku, bet ar vienu vienīgu mazu vārdiņu.

Šis vārdiņš ir “mūsu”, ko kādas partijas dibinātāji pēc ministra protesta bija spiesti pievienot savam nosaukumam. Tagad tā saukšoties nevis Gods kalpot Latvijai, bet gan Gods kalpot mūsu Latvijai. Tā kā bišķi par garu.

Es neesmu īpaši liels neirolingvistiskās programmēšanas cienītājs. Tomēr nevar noliegt, ka vārdiem piemīt milzu spēks. Šajā gadījumā mazajam vārdiņam “mūsu”. Ir taču svarīgi, kas pasaka šos vārdus – “mūsu Latvija”. Viena lieta, ja to saka cilvēki, kuriem no valsts varas principā neko īpašu nevajag. Piemēram – hokejisti pēc uzvarētas spēles.

Bet vai cilvēki bez šaubīšanās ticēs jaundibināmas partijas politiķiem, kuri tiecas pēc varas – nezinu. Kalpot “mūsu Latvijai”? Bet vai “jūsu Latvija” ir tā pati “mana Latvija”? Kā te lai neatceras veco joku – “bija jūsu, rīt būs mūsu!”

Patiesībā ar partiju nosaukumiem latviešiem neiet viegli. Pie mums nepavisam nav iedzīvojušās partijas ar tradicionāliem vārdiem – kristīgie demokrāti, sociāldemokrāti, liberāļi. Krietni veiksmīgāki bija zīmoli Tautas Fronte, Latvijas Ceļš un Tautas partija.

Pat tik nevainīgs un skaists vārds kā Vienotība sevī slēpj divdomību- ja jau kāda partija skaļi apgalvo, ka ir vienota, tad varbūt šīs vienotības nemaz nav? Savukārt nosaukums Nacionālā apvienība šķiet labāks nekā Tēvzemei un Brīvībai, kas kaitinoši kopē Brīvības pieminekļa uzrakstu. Zinu cilvēku, kurš tikai tādēļ nenobalsoja par šo partiju: “Labāk būtu palikuši pie vecā labā LNNK un likuši Mildai mieru!”

“Mums, latviešiem, dzejnieku milzīgs bars”- tā rakstīja Veidenbaums. Kārdinājumam dzejot nav spējuši pretoties arī politiķi. Cik samocīta skan rinda No sirds Latvijai, gluži kā izrauta no iesācēja bloknota. Ja analoģiski Zatlera reformu partijai šis politiskais spēks sevi būtu nosaucis vienkārši par Sudrabas partiju, Saeimas vēlēšanu rezultāti, iespējams, būtu labāki.

Visai interesants eksperiments solās būt Artusa Kaimiņa provokatīvais Kam pieder valsts. It kā jautājums, bet reizē arī apgalvojums, kas slēpj sevī vairākus vēstījuma slāņus. Tomēr šķiet, ka šoreiz vēlētājiem svarīgs būs ne tik daudz partijas nosaukums un arī ne tās programma, bet gan viena politiķa vārds un viņa neparastās komunikāciju tehnoloģijas.

Paliek tikai viens jautājums – kā šajā gadījumā ar vārda “valsts” izmantošanu partijas nosaukumā. Cik tas ir likumīgi? Un ja ir likumīgi, vai tas ir ētiski?

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. bija “viņu” Latvija. Un ja tauta būs tik kūtra un stulba kā līdz šim, tā atkal būs “viņu Латвия”

  2. Tie nekalpo Latvijai bet kremļa kungiem un nosaucot tā savu partiju ir Latvijas pamatiedzīvotāju izsmiešana un mūsu Latvijas zaimošana, kā var patiesi kalpot Latvijai ja patiesie guvēji būs kremlis.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (32)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+