Ekonomika
Bizness

Zvērināts advokāts: Kā mazināt izplatīto priekšstatu par tiesas procesa neefektivitāti?1

Foto: Gatis Dieziņš/LETA

Autors: Zvērināts advokāts Benno Butulis

Teju katrā raidījumā “De facto” un “Nekā personīga” ir sižeti par iespējamām nelikumībām un līdzekļu izšķērdēšanu iepirkumos. Daļu no šiem iepirkumiem aptur Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB), daļu – ne.

Retāk iepirkumus aptur tiesa, jo, neraugoties uz aizdomām, šādi iepirkumi bieži tiesā netiek pārsūdzēti.

Uzņēmēji nereti pauž uzskatu, ka iepirkuma rezultātu apstrīdēšanai vienīgais efektīvais līdzeklis ir sūdzība IUB. Savukārt IUB lēmuma tālāka pārsūdzēšana tiesā netiek uzskatīta par efektīvu līdzekli.

Šāda pieeja ir saprotama. IUB lēmuma pārsūdzība tiesā līguma noslēgšanu nekavē. Tiklīdz tiek pieņemts IUB lēmums, ar kuru pasūtītāja lēmums netiek atcelts, pasūtītājs noslēdz līgumu ar pretendentu, kas nekavējoties sāk nolīgtā izpildi.

Savukārt tiesas pagaidu aizsardzība šādā situācijā iepirkumu lietās nav iespējama. Sistēma ir veidota valsts un pašvaldību interešu aizsardzībai – nepieļaut, ka iepirkums tiek iesaldēts.

Savukārt ilga tiesāšanās par zaudējumiem neatbilst uzņēmēju domāšanas ātrumam.

Tomēr 2018. gadā Senāta praksē ir radīts mehānisms, kurš padara efektīvāku neuzvarējušo pretendentu tiesību aizsardzību.

Senāts 2018. gada 29. jūnija lēmumā lietā Nr. SKA-1320/2018 norādīja, ka strīdos, kas izriet no publiskajiem iepirkumiem, efektīva aizskartā iepirkuma procedūras dalībnieka tiesību un tiesisko interešu aizsardzība ir iespējama līdz brīdim, kamēr pasūtītājs nav noslēdzis līgumu ar iepirkuma procedūras uzvarētāju.

Tāpēc situācijā, kurā pretendents vienlaikus ar sūdzības iesniegšanu tiesā lūdz tiesu piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli – aizliegt pasūtītājam noslēgt līgumu līdz tiesas procesa beigām –, pasūtītājam būtu jāatturas no līguma noslēgšanas, kamēr tiesa šo lūgumu nav izskatījusi.

Aicinājumu pasūtītājam nenoslēgt līgumu Senāts piemēroja lietā par “Rīgas satiksmes” mikroautobusu pakalpojumu iepirkumu. Šajā lietā Senāts attīstīja minēto pieeju, aicinot pasūtītāju līdz pagaidu noregulējuma lēmuma izlemšanai arī neatvērt piedāvājumus.

Pasūtītājs Senāta aicinājumu ievēroja. Rezultātā nolikums tika grozīts atbilstoši Senāta norādēm.

Tādējādi Senāta praksē ir radīts normatīvajos aktos neregulēts mehānisms – faktiski “pagaidu aizsardzība” pirms “pagaidu aizsardzības” jeb jauns nogaidīšanas periods, kurā pasūtītājam būtu jāatturas no iepirkuma līguma slēgšanas.

Objektīvi gan jāatzīst, ka šāda tiesas aicinājuma juridiskā daba ir neskaidra, tomēr rezultātu tas sasniedz.

Nav zināms, kā šis mehānisms iedzīvosies administratīvo tiesu ikdienas praksē, tomēr Senāta pozīcija ir pietiekami skaidra, un parasti tā tiek respektēta.

Saistītie raksti

Protams, tas nenozīmē, ka šis mehānisms automātiski tiks piemērots ikvienā iepirkumu lietā, jo lietu apstākļi ir specifiski.

Tomēr tā pārzināšana var noderēt gan pasūtītājiem, gan – jo īpaši – pretendentiem, aizsargājot savas tiesības iepirkumos, kā arī mazināt izplatīto priekšstatu par tiesas procesa neefektivitāti iepirkumu lietās.

LA.lv