Laukos
Gaļa un zivis

Kā pasargāt govis no ketozes. Veterinārārsta ieteikumi. 16

Foto-LETA/AFP

Tradicionāli pierasts ketozes attīstību saistīt tikai ar govju ēdienkarti jeb izēdināmo barību, taču jautājums ir daudz plašāks. Runa ir par enerģijas bilanci, respektīvi, par to, ko govs uzņem ar barību un patērē. Lai varētu pēc iespējas vairāk to uzņemt ar barību, govij ir jābūt spējai piekļūt pie barības galda un vēlmei ēst.

Ketozes divi tipi

Ketoze govīm rodas, ja tās ar barību nespēj uzņemt tik daudz enerģijas, lai pietiktu piena ražošanai un sevis uzturēšanai. Šī ir klasiska tā sauktā pirmā tipa ketoze, kad govs ir nonākusi nosacītā bada stāvoklī. Pēc atnešanās pirmajā mēnesī govīm ir straujš izslaukuma kāpums un samazināta ēstgriba. Fizioloģiski trūkstošo enerģiju šajā periodā govs iegūst, izmantojot uzkrātos organisma taukus un tos pārvēršot par cukuriem jeb glikozi. Tāpēc arī visas govis pēc atnešanās zaudē svaru. Taču tas nedrīkst notikt pārāk strauji, lai pakāpeniski varētu aknās noritēt tauku pārvēršana enerģijā. Ja šis process tiek pārslogots, tad asinīs, urīnā, pienā strauji kāpj šīs tauku vielmaiņas starpprodukti – ketonvielas.
Tas, ka no ketonvielām veidojas glikoze, ir normāls process, taču tam jānotiek pakāpeniski. Ja liekās ketonvielas govs asinīs uzkrājas par daudz, govij parādās saslimšanas pazīmes. Klīniskā formā tas izpaužas kā samazināta ēstgriba, govs strauji novājē, tai ir sausi mēsli, samazinās izslaukums, var parādīties grīļīga gaita un nervu darbības traucējumi. Pirmā tipa ketozes gadījumā parasti asinīs ir samazināts arī glikozes daudzums.

Der atcerēties, ka ketoze var būt saistīta ar trekno govju sindromu, kas parasti novērota treknām govīm un saistīta ar ēstgribas zudumu pirms un pēcatnešanās periodā. Šajos gadījumos runā par otrā tipa ketozi. Aknās palielinātā daudzumā uzkrājas tauku maiņas produkti triglicerīdi neatkarīgi no govs barojuma, ja pirmsatnešanās periodā govis nonāk enerģijas deficītā. Otrā tipa ketozes ārstēšana ir problemātiska. Nereti paaugstināts ketonvielu līmenis asinīs ir kopā ar normālu vai paaugstinātu glikozes līmeni asinīs.
Jāatceras arī, ka ketozes attīstību veicina ketonvielu tieša izēdināšana. Klasisks variants ir skābbarības izbarošana ar palielinātu sviestskābes daudzumu. Papildus tam govis šādu skābbarību ēd nelabprāt, līdz ar to nonākot arī enerģijas deficītā kā pirmā tipa ketozes gadījumā.
Lai govs pēc iespējas vairāk enerģijas varētu uzņemt ar barību, tai ir jāspēj piekļūt pie barības galda un jābūt vēlmei ēst. Vēl jāatceras, ka govs turpina barību pārstrādāt jeb veic atgremošanu un īpaši veiksmīgi to dara guļot. Tāpēc ketozes problēma ganāmpulkā jāaplūko kopskatā ar govju labturību jeb komfortu. Tāpēc svarīga ir guļvietu pietiekamība un atbilstība konkrētam govju izmēram, grīdas kvalitāte un spēja pārvietoties, piekļuve barības galdam, dzirdņu atbilstība, svaigs gaiss utt. Jāizvairās no stāvokļiem, kur govij jāpatērē papildu enerģija, lai izdzīvotu. Tādi stāvokļi ir: karstuma stress, cīņa ar slimībām, klibums, sociālā spriedze, govis grupējot un turot paaugstināta blīvuma apstākļos, neizlīdzināts ganāmpulks pēc govju svara un auguma.

Ketonvielu noteikšana

Protams, ketoze tiek uzskatīta par slimību, tas nav normāls organisma stāvoklis. Kā jau vairākumam slimību ketozei ir tā sauktā klīniskā slimības forma, ko var noteikt ar parastām izmeklēšanas metodēm, un subklīniskā slimības forma, kad klīniski nekas nav pamanāms. Taču ir zināms, kas ir ketonvielas. Tās ir: betaoksisviestskābe (BHBA), acetons, acetetiķskābe. Labā ziņa ir tā, ka ir attīstījušās metodes un precizitāte ketonvielu noteikšanā.
Tradicionāli visizplatītākā metode līdz šim ir bijusi ketonvielu noteikšana urīnā ar speciālas teststrēmeles palīdzību. Tā nav dārga un ir visai parocīga metode. Taču mīnuss ir tas, ka tā nav īpaši precīza. Turklāt neliela teststrēmeles krāsošanās var būt pieļaujama govīm agrās laktācijas fāzes laikā, jo ketonvielu klātbūtne organismā šajā laikā ir uzskatāma par normu. Dažiem cilvēkiem ir ļoti liela spēja izšķirt smaržas, un viņi sajūt ketonvielu klātbūtni gan govs izelpotajā gaisā, gan pienā. Taču šajos gadījumos ir jāveic govs papildu klīniskā izmeklēšana.
Piebildīšu, ka ketoze var būt arī kā sekundāra jeb pavadoša slimība citām slimībām, piemēram, glumenieka dislokācijai. Tāpat rodas jautājums, ko darīt ar govi, kurai krāsojas urīna teststrēmele, ir sajūtama acetona smarža izelpojamā gaisā, bet govs jūtas labi, izslaukums nav mazinājies, spurekļa pildījums labs – uzsākt ārstēšanu vai ne. Jāatceras, ka nepamatotas dekstrozes vai glikozes injekcijas stāvokli neuzlabos, bet dažos gadījumos pat pasliktinās. Īpaši uzmanīgiem jābūt ar nepamatotu glikokortikosteroīdu lietošanu. Šādos gadījumos noteikti derētu ieklausīties veterinārārsta viedoklī, lai saprastu, kuri dzīvnieki un kā ir jāārstē un kuri nav.
Ketonvielu noteikšana asinīs ir precīzāka metode un vairāk spēj konkretizēt, ar kādu ketonvielu līmeni jāsāk rīkoties. Klīniskās ketozes gadījumā betaoksisviestskābes (BHBA) līmenis asinīs parasti ir 2,5 mmol/l un vairāk. Diemžēl šis rādītājs ir mainīgs un nav vēl īsti skaidrs līmenis, ar kuru sākas klīniskā saslimšana.
Taču klīniskās ketozes forma ir tikai aisberga redzamā daļa. Ir noskaidrots, kāds ketonvielu līmenis asinīs uzskatāms par slimības subklīnisko formu. Ņemot vērā laktācijas posmu, šis slieksnis ir vairāk nekā 1,1–1,4 mmol/l BHBA koncentrācija asinīs.

Pētījumi liecina – ar ketozi slimo visos ganāmpulkos

To, ka ketoze ir aktuāla govju ganāmpulkos, pierāda pētījumi, kas atklāj, ka vismaz 40% govju ir bijusi ketoze pirmajās divās nedēļās pēc atnešanās. Pat ļoti labi vadītos ganāmpulkos šis skaitlis ir 10%. Subklīniska slimības izpausme vairākumā ganāmpulku ir no 15 līdz 20%. Protams, subklīniskā slimības forma var pāriet klīniskajā stadijā, taču jāņem vērā arī fakti, ka slimības subklīniskajā gadījumā (BHBA līmenis asinīs 1,2–1,4 mmol/l) pirmajās divās nedēļās pēc atnešanās rada tālākejošas sekas, piemēram:
l 3–8 reizes palielinās risks saslimt ar glumenieka dislokāciju;
l trīsreiz lielāka iespēja saslimt ar metrītu;
l 4–6 reizes palielinās iespēja, ka govij izveidosies klīniska ketozes slimības forma;
l lielāka iespēja endometrīta attīstībai četras nedēļas pēc atnešanās;
l govis lēnāk atveseļojas no klīniskā mastīta,
l 1,8 reizes palielinās iespējamība, ka govs tiks likvidēta pirmajās 60 slaukšanas dienās.
Tieši ganāmpulka atražošanas spēja ir rādītājs tam, kas notiek ganāmpulkā. Ketoze nav izņēmums un ir saistīta ar samazinātu atražošanas spēju dzīvniekiem. Turklāt šī kaitīgā ietekme saglabājas ilgāk, nekā varētu sākumā likties. Kaitīgā ietekme turpinās vismaz vēl divus mēnešus pēc tam, kad ir bijis paaugstināts ketonvielu līmenis organismā. Govīm laikus nenotiek dzemdes involūcija, neatsākas normāls dzimumcikls.
Pētījumi apliecina, ka:
l 1,4 reizes palielinās risks endometrīta attīstībai 35 dienas pēc atnešanās (iekaisuma klātbūtne konstatēta ar citoloģiskās metodes palīdzību);
l 1,5 reizes palielinās to govju skaits, kurām divus mēnešus pēc atnešanās nav atsākusies normāla olnīcu darbība;
l samazināta grūsnības iestāšanās un tās saglabāšana, īpaši pirmajā apsēklošanas reizē.

Ketozes ārstēšana un profilakse

Ganāmpulkos, kur ir ieviesta ketozes pārbaudes un ārstēšanas programma, ir iespēja laikus izvairīties no nevajadzīgiem zaudējumiem. Govis pārbauda pirmajās divās nedēļās pēc atnešanās vienu divas reizes nedēļā. Tas dod kopskatu, kāda ir reālā situācija. Lai vairāk konkretizētu, kad problēma sākas, ketonvielu noteikšanu var veikt jau pirms­atnešanās grupā 0–14 dienas pirms atnešanās un pievienot arī barojuma noteikšanu.
Vēlreiz atkārtošu, ka ketozes profilakse sākas ganāmpulka vadības līmenī, ietverot:
l spēju govij izmantot barības galdu (pieeja pie tā un barības pieejamība);
l barības kvalitāti un atbilstību govs fizioloģiskajām vajadzībām;
l govju kustību un grupēšanu;
l apkārtējās vides temperatūru;
l vispārēji maisītā raciona sagatavošanu un tā viendabīgumu;
l ūdens apgādi;
l guļvietu komfortu;
l slimību profilaksi;
l monienzīna kapsulu lietošanu.

Vēršot pienācīgu uzmanību šiem jautājumiem pirms un pēcatnešanās periodā, tiks profilaktētas arī citas slimības. Govis, kurām ir paaugstināts ketonvielu līmenis asinīs, vēlams ārstēt.
Ņemot vērā govs svaru un veterinārārsta rekomendācijas, propilēnglikola devas un lietošanas biežums var mainīties.
Asins paraugu vēlams noņemt no astes vēnas, izmantojot 20 G izmēra adatu. Piliens, kas parādīsies adatas lūmenā, būs pietiekams testa veikšanai. Asins parauga iegūšanai var izmantot arī šļirci. Šī ekspresmetode, kad rezultāts ir zināms jau pēc 10 sekundēm, lietojot speciālu aparātu (sk. attēlā), ir lielisks veids, kā ātri konstatēt BHBA novirzes asinīs. Pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas BHBA līmeni asinīs nosaka atkārtoti. Šī metode precizitātes ziņā ir konkurētspējīga ar standarta metodēm, ar ko BHBA nosaka laboratorijās.

Autors: Egils Juitinovičs, SIA Vidzemes veterinārais serviss veterinārārsts

Pilns raksts lasāms žurnāla “Agrotops” 2017.g.janvāra numurā

LA.lv