Kā sagaidīsiet Jāņus? 0
Dzejnieks un sabiedriskais zivju inspektors Andris Akmentiņš: “Tā kā maniem jaunākajiem līgotājiem ir tikai pusgadiņš, tad šogad īsākās nakts svinēšana būs īpaši klusa.
Ar ģimeni vērosim saulrietu jūras krastā. Domāju, būs arī ģitāras spēle un dziesmas. Jāteic, ka neesmu liels svinētājs un ik gadu esmu mucis no lieliem līgotāju galdiem. Nedomāju, ka tas būtu pareizākais veids, kā svinēt vasaras saulgriežus. Cilvēkiem jābūt pie dabas, tā ir jāizdzīvo – jāklausās daba, jāvēro saule un gatavā zāle. Tā esmu svinējis katrus Līgo svētkus.”
Rakstniece un sabiedriskā darbiniece Anna Žīgure: “Tradicionāli vasaras saulgriežus svinu rakstnieka Edvarta Virzas un dzejnieces Elzas Stērstes Sidrabenes pagasta “Billītēs”. Tās ir mājas, kur sarakstīti slavenie “Straumēni”. Šīs mājas jau gadu desmitiem ir bijusi vieta, kur dzimta satiekas svētkos. Šis gads nebūs izņēmums, un Jāņus svinēsim ģimenes lokā. Publiska ielīgošana bija pirms nedēļas – 15. jūnijā kopā ar Ilgu Reiznieci. Ielīgošanā piedalījās ap 70 lielu un mazu ļaužu no Iecavas, Bauskas, Rīgas, Jūrmalas un arī citām valstīm. Bija prieks par lielo jauniešu skaitu, kas apmeklēja ielīgošanas svētkus.”
Ārsts Hosams Abu Meri: “Šogad ar sievu dosimies pie ģimenes draugiem uz Jēkabpils novadu. Esam paredzējuši nelielas svinības draugu lokā. Būs ugunskurs, siers, pīrādziņi. Protams, tiks cepts arī šašliks. Taču šogad esmu iecerējis arī ievest izmaiņas virtuvē – pagatavošu kaut ko no Libānas virtuves. Kopš 1993. gada, kad dzīvoju Latvijā, man ir skaidras divas lietas, kādiem noteikti jābūt vasaras saulgriežu svētkiem: tos nevar svinēt pilsētā; noteikti jābūt ugunskuram, šašlikam, sieram un pīrādziņiem. Protams, Līgo nakts nav iedomājama bez dejām un latviešu mūzikas. Pērn Jāņus svinējām Siguldā, kur notika publisks pasākums. Tur bija muzikanti, milzīgs ugunskurs un dejas līdz rītam. Šogad esam nolēmuši pārbaudīt, kā Līgo nakts tiek pavadīta citā Latvijas pusē.”
Sabiedriskais darbinieks un dzejnieks Jānis Peters: “Man Jāņu svinēšanas pieredze bijusi raiba kā dzeņa vēders, tādēļ šobrīd pat grūti iedomāties, kā varētu izvērsties šā gada saulgriežu svinēšana. Agrāk jaunībā, protams, gribēju lielākus un publiskākus pasākumus, tad sanācis Līgo nakti pavadīt brīvdabas izrādēs, kad spēlēju Liepājas teātrī. Ejot gadiem, mainās arī cilvēku izjūtas un sajūtas, kā arī vēlme, kā svinēt šādus svētkus. Tādēļ pēdējos gados gan labāk izvēlos svinēt svētkus ģimenes un draugu lokā. Citus gadus saulgriežus esmu pavadījis arī savā dzīvoklī, bet, kad biju Latvijas vēstnieks Krievijā, Jāņus vismaz astoņus gadus, cik nu atceros, pavadīju Maskavā. Domāju, ka šā gada plāni man būs skaidri pēdējā dienā. Šobrīd ir tikai nojausma, ko es varētu darīt.”
