Kā tikt pie kraukšķīga skābēta gurķīša. “Ēmužu” saimnieka gudrības 2
Gurķus skābē gandrīz kā kāpostus, bet rūpīgāk. Gurķus skābēju siltā laikā, lai tie ātri ieskābst, bet uzglabāju vēsās telpās. Gurķiem pieberu vairāk sāls, jo tajos ir mazāk cukura nekā kāpostos. Skābēšanai izvēlos vēlīnas šķirnes, vēlāk sētus, nepāraugušus gurķus.
Atcerieties: vajadzīgs labs ūdens – ciets, bez smakas, garšas un krāsas – tas būtiski ietekmē gurķu kvalitāti.
Sāli izšķīdinu verdošā ūdenī (uz 10 l ūdens ņemu līdz 800 g sāls). Skābējot gurķus, ļoti svarīgi ir garšaugi.
Protams, galvenais garšaugs ir dilles, tās lieku burkās ar visiem kātiem. Neskopojos ar upeņu lapām, estragonu, baziliku.
Vienmēr pa rokai ir mārrutku saknīte un ķiploks. Garšaugus kārtoju vienmērīgi starp gurķiem.
Mārrutku saknīti var sarīvēt un tad pievienot gurķiem.
Nepieciešams
1,7 kg gurķu, 2 daiviņas ķiploka, 30 g mārrutku sakņu, 40 g upeņu lapu, 70 g diļļu.
Pārliešanai: 1,5 l ūdens, 90 g sāls, 10 g cukura.
Pagatavošana
Dezinficētā trīslitru burkā liek nomazgātus, sagrieztus garšaugus, notīrītu ķiploku. Stāvus liek nomazgātus, uz sieta nosusinātus nelielus svaigus gurķus un pārlej ar verdošu sālsūdeni.
Burku noslēdz ar plastmasas vāciņu un novieto vēsā vietā.
