Mobilā versija
Brīdinājums -0.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
11. februāris, 2013
Drukāt

Kā uzlabot valsts aparāta darbu?


Vestra Talli, lauksaimniece Limbažos:
 “Savu sadarbību ar valsts iestādēm vērtēju pozitīvi – gan ar Valsts ieņēmumu dienestu, gan ar Nodarbinātības valsts aģentūru, policiju, Lauku atbalsta dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu, kā arī Lauksaimniecības datu centru.

 

Vienīgi negatīvāk varu izteikties par lauku pašvaldībām. Tām tiešām pagasta cilvēki neinteresē, par tiem atceras tad, kad laikā nenomaksā nodokļus. Ievēro tos cilvēkus un organizē aktivitātes tiem, kas dzīvo pagasta centrā, bet pagasta nomalēs un viensētās dzīvojošie ir vienaldzīgi. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka Valsts meža dienesta vietējās mežniecības mežziņi regulāri izrāda savu “pārākumu” sarunas laikā un “neievēro” cilvēkus pieņemšanas laikos. Agrāk arī Valsts zemes dienesta darbinieki jutās izteikti pārāki pār klientiem, bet pēdējos gados nav bijusi darīšana, varbūt attieksme ir mainījusies. Mani neapmierina nekompetence jautājumos, tad notiek klienta virzīšana no viena darbinieka pie otra, no vienas iestādes uz citu, tiek sniegta pat kļūdaina informācija, par ko darbinieks neatbild. Uzskatu, ka visiem iestādēs strādājošiem jāiziet psiholoģiskie testi saskarsmē ar cilvēkiem un kolēģiem un arī kāds IQ tests. Ir problēma, kā izturas darbinieki pret apmeklētājiem, īpaši tādiem, kas trūcīgāk dzīvo, atšķirīgi sociālā stāvoklī vai izskatās vai nu glītāki, vai neglītāki.”

 

Juris Kļaviņš, 
stikla pūtējs Rīgā:
 “Savu saskarsmi ar valsts iestādēm vērtēju ļoti negatīvi. Vairākkārt esmu saskāries ar nepatīkamām lietām. Mani neapmierināja tas, ka man cilvēciski nevarēja paskaidrot radušās problēmas, it kā nesaprata, nevēlējās saprast un pacēla balsi. Valsts iestādēm ir jābūt pretimnākošām, visas lietas jāskaidro vienkāršāk un saprotamāk. Vairāk cieņas pret līdzcilvēkiem!”

 

Ināra Tihonova, 
sociālā aprūpētāja Liepājā:
 “Sadarbību ar valsts iestādēm vērtēju ļoti negatīvi. Mani ir slikti apkalpojuši ne reizi vien, pat neatceros, ka būtu bijis citādi. Vajadzētu atcerēties, ka iestāde un tās darbinieki kalpo cilvēkiem, nevis apmeklētāji ir nelieši, kas uzdrošinās traucēt godājamos darbiniekus. Ko vispār var ieteikt valsts pārvaldes darba uzlabošanai?! Nekas nemainīsies, kamēr cilvēks mūsu valstī nebūs vērtība. Runā, ka jāmazina birokrātija. Kāda mazināšana? Tā kļuvusi vēl daudzkārt lielāka visās jomās.”

 

Antoņina Juškāne, 
pensionāre Rīgā:
 “Savu saskarsmi ar valsts iestādēm vērtēju pozitīvi. Apkalpošana teicama, neesmu saskārusies ar slikto. Vēl deviņdesmitajos gados kārtoju dzīvokļu lietas, 2005. gadā centos saprast neskaidros pensiju jautājumus, esmu vērsusies arī “Daugavas namu” pārvaldē. Kopumā visur esmu sastapusies ar pretimnākošiem un zinošiem cilvēkiem. Arī “Latvenergo” esmu vienmēr saņēmusi laipnas atbildes. Neapmierina rindas, bet bez tām nekur nevar iztikt.”

 

Ināra (vārds mainīts), 
mājsaimniece Kārsavas novadā:
 “Neesmu kašķīga, bet kārtību mīlu! Valsts iestādes bez īpašas vajadzības labāk nemaz neapmeklēt. Man bijusi saskarsme ar sociālajiem darbiniekiem: pirmkārt, viņi izvazā visu tavu personīgo dzīvi un pazemo. Vēl ir nekvalitatīva apkalpošana domē – visu laiku viņiem kafijas pauze! Neapmierina šāda attieksme pret klientiem! Sociālā dienesta darbiniekiem būtu jāiziet psihologa un psihoterapeita konsultācijas vismaz divas reizes gadā, un ik pēc gada, veicot iedzīvotāju aptauju, jāizvērtē darbinieku atbilstība amatam.”

 

Fakti

5. februārī Ministru kabinets akceptēja Valsts kancelejas izstrādāto cilvēkresursu koncepciju, kas paredz būtiski uzlabot valsts pārvaldes darbu un piesaistīt profesionālus darbiniekus. Šī koncepcija attiecas uz 32 000 ministrijās un to padotības iestādēs nodarbinātajiem.

Koncepcija paredz atalgojuma reformu, turpmāk jebkādus materiālos stimulus sasaistot ar darba rezultātu un mērķiem, saknē izskaužot trekno gadu prēmēšanas praksi.

Valsts kancelejas sagatavotajā dokumentā ir noteikti arī konkrēti uzdevumi, kas jāizpilda konkrētos termiņos, lai uzlabotu valsts pārvaldes darbību un padarītu to profesionālāku. Uzdevumu izpilde sākusies jau šā gada sākumā un turpināsies līdz pat 2019. gadam.

Avots: Leta

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+