Mobilā versija
+4.7°C
Skaidrīte, Skaidra, Justs
Otrdiena, 28. februāris, 2017
28. janvāris, 2014
Drukāt

Kāpēc tik bieži veikalos skan signalizācija?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Svētdien Rīgā, Imantas lielveikalā “Maxima XXX” nostrādājusi avārijas signalizācija un evakuēti cilvēki. SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītājs Jānis Beseris atzina, ka ugunsdzēsības signalizācija veikalā ieslēgusies, jo virtuvē esot piedegusi eļļa un nav strādājusi ventilācijas sistēma.

Šogad jau vairākas reizes veikalos “Maxima”, piemēram, Limbažos, nostrādājušas ugunsdzēsības signalizācijas, kā rezultātā evakuēti cilvēki. Signalizācija visbiežāk nostrādājusi kļūdas dēļ. Kāpēc tik bieži? Un vai no tā var izvairīties?

Sabiedrisko ēku signalizācijas galvenie trūkumi ir viltus trauksmes, kuru laikā nākas evakuēt cilvēkus. “Likums nosaka, ka par visu ēkas un cilvēku drošību, būvniecību un ekspluatāciju atbild ēkas īpašnieks”, uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inga Vetere. Kurš iestādes vadītājs gan gribēs uzņemties atbildību par svešu cilvēku dzīvību reālas avārijas gadījumā!

Pēc cilvēku evakuācijas ierodas būvniecības eksperti, nosaka trauksmes cēloni un (ja tas novērsts) ļauj ēku ekspluatēt. Tomēr viltus trauksmes izraisa zaudējumus. Tādēļ saprātīgos tirdzniecības uzņēmumos izvēlas nevis pašas lētākās, bet drošākās iekārtas. Tās, izmantojot vairāku līmeņu detektorus, daudz precīzāk nosaka reālo apdraudējumu un samazina viltus trauksmju skaitu. Šīs iekārtas izmaksā dārgāk.

Parasti projektētāji atbilstoši atvēlētās naudas daudzumam izvēlas to minimumu, ko paredz Latvijas un ES būvnormatīvi. Šādas iekārtas orientētas uz ugunsgrēka atklāšanu, trauksmes izziņošanu, videonovērošanu, piekļuves kontroli un objekta apsardzi. Tādas ietaises, kas signalizē par nobīdēm vai pārslodzēm konstrukcijās, uzstāda tikai tad, ja veic īpašus pētījumus būvēs, kuras rada zināmas bažas.

Ugunsdrošības sistēmu pamats ir detektori – uztvērēji, kas reaģē uz noteiktu impulsu. Optiskie dūmu detektori brīdina par redzamu dūmu pamanīšanu. Lielākām platībām izmanto infrasarkano staru dūmu detektoru komplektus, kas sastāv no raidītāja un uztvērēja, kuru darbības attālums sniedzas no pieciem līdz 120 metriem. Siltuma detektori brīdina, ja gaisa temperatūra paceļas virs 56º vai 90ºC. Tos izmanto telpās, kurās nav iespējams izmantot dūmu detektorus. Piemēram, ja telpā bieži sastopami dūmi un ir paredzēta paaugstināta temperatūra.

Automātisko uguns-aizsardzības iekārtu ekspluatācijai objektā norīko atbildīgo darbinieku, kas pārzina sistēmas ekspluatāciju un detektoru izvietojumu. Viņam jābūt apmācītam, kā rīkoties, ja no automātiskās uguns-aizsardzības sistēmas pienāk trauksmes signāls par ugunsgrēku vai iekārtas bojājumu. Turpmākās darbības nosaka rīcības vai evakuācijas plāni, kas noteikti divos dokumentos – “Ugunsdrošības instrukcijā” un “Rīcības plānā ugunsgrēka gadījumā”.

“Ja ugunsdrošības sistēma ceļ trauksmi, obligāti ir jāsāk cilvēku evakuācija,” atgādina VUGD pārstāve Inga Vetere.

Pievienot komentāru

Slimība pārvarēta, atveseļojamies. ES vērtē Latvijas ekonomiku (4)Latvija pēdējos gados pieredzējusi vāju ekonomikas izaugsmi, ekonomiskās nenoteiktības un ES fondu krituma dēļ, bet īstermiņa prognozes ir pozitīvākas, teikts Eiropas Komisijas vērtējumā par finansiālo, ekonomisko un sociālo situāciju dalībvalstīs.
Putnu gripas dēļ Vītiņu pagastā saimnieki bažījas par cāļiem (1)Visām vistām un zosīm jāiztur trīs mēnešu ieslodzījums
Pasaulē
Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieaug par 5%Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, kas ir par 5% jeb 41 eiro vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Draugiem Facebook Twitter Google+