Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. maijs, 2012
Drukāt

Kartupelim tīk zem paladziņa

kartup_031_vs

Jo ātrāk iestādīsi, jo drīzāk tiksi pie jaunās ražas! Agro kartupeļu audzētāji Bauskas novada Kurmenes pagastā šopavasar tos ielikuši zemē aprīļa vidū.

 

Pēctecība

Zemnieku saimniecībā “Sili” kartupeļi aizņem nepilnus 30 hektārus. Agrajām šķirnēm atvēlēti pieci hektāri, no tiem četri rūpīgi paslēpti zem agrotīkla palagiem. Savu saimniecību Daiga un Juris Sili dibināja pirms trim gadiem, vienlaikus iesaistoties atbalsta programmā jaunajiem lauksaimniekiem. Ar piešķirto naudu – 40 tūkstošiem eiro – zemnieki nosedza 80 % izdevumu par iegādāto 135 zirgspēku traktoru. Tiesa, kamēr rakstīja projektu, tehnikas tirgus cena pieauga, tādēļ, vēlāk pērkot, nācās papildus maksāt vēl pāris tūkstošu.

Nepieciešamās iemaņas saimniekošanā Juris Sils apguvis no saviem vecākiem, z/s “Staši” saimniekiem. Pašlaik saimniecības vadību pārņēmusi māte, tēvs ir tā sauktais Eiropas pensionārs.

– Māte specializējusies graudaugu audzēšanā, bet man labāk patīk kartupeļi. Ar tiem darbojos jau vairāk nekā desmit gadu, – saka Juris Sils.

 

Sēklas modināšana
kartup_020_VS

Agro kartupeļu sēklu vajag diedzēt. Tāpēc “Silu” saimnieks bumbuļus marta vidū no vēsā pagraba pārnes uz apkurināmu plēves seguma siltumnīcu. Agrāk diedzējuši sabērtus pāris kārtās nelielās, seklās kastītēs, taču tās aizņēma pārāk daudz vietas. Tagad ber diezgan blīvi lielās koka kastēs, un, kā rāda pieredze, tā ir parocīgāk. Pat sakraujot vairākos stāvos, bumbuļi siltumnīcā saņem pietiekami daudz gaismas un veido spēcīgus asnus. Lai tie neizstīdzētu gari, tievi un trausli, gaisa temperatūrai zem plēves seguma dienā jābūt ap +15 °C, naktī tā var nokristies līdz +4…+6 °C. Temperatūras svārstības palīdz asniņiem norūdīties, tie kļūst drukni un stingri.

Diedzētus kartupeļus droši var stādīt agri – gan bumbuļi, gan asni ir pietiekami izturīgi arī aukstā zemē. Tiesa, bieži vien stādīšanu aizkavē laika apstākļi vai pārāk mitra augsne. Tad nākas nogaidīt, kaut arī kartupelis prasās vagā. Nav labi, ja sāk pāraugt un uz bumbuļiem veidojas asni ar saknītēm. Iesilušā augsnē stādot, nav ne vainas – tupeņi turpina dzīt asnus un sacero, turpretī vēsā zemē ieliktiem sakņu aizmetņi pie asnu pamatnes nopūst, tādējādi dīgšanas periods ieilgst.

– Cerējām, ka šogad tīrumus varēsim apstādīt ātrāk. Diemžēl uz Lieldienām temperatūra pazeminājās, un zemi noklāja prāva sniega kārta. Stādīšanas sezonu uzsākām 13. aprīlī, bet arī tad darbus brīžiem pārtrauca ilgstošas lietavas, – stāsta saimnieks. – Ik gadu ir jārēķinās ar iespējamiem dabas untumiem. Reizēm laika ap­stākļi ļauj iestādīt jau martā. Ir gadījies, ka pēc tam vagas stindzina sals, tomēr iediedzētie bumbuļi nebija cietuši.

 

Siltā vietā meža ielokā

Kartupeļiem galvenā prasība ir, lai augsne būtu irdena. Diemžēl šajā pusē vietām zeme ir stipri mālaina, tātad nelabvēlīga kartupeļu audzēšanai. “Silos” tupeņiem vienmēr izvēlēti paši labākie, smilšainākie lauki, kur ražu iespējams pasargāt no izslīkšanas. Agrīno šķirņu stādījumus cenšas izvietot meža ielokā, siltā vietā.

Vienā un tajā pašā laukā viņi kartupeļus audzē divus gadus. Parasti stāda pēc graudaugiem, vai arī laukos, kas vairākus gadus atstāti melnajā papuvē. Lai augsnē nodrošinātu barības vielas, pamatmēslojumā saimnieks izmanto lietuviešu firmas “Arvi” ražotos kompleksos minerālmēslus, ko iestrādā ļoti apdomīgi:

 

– Nevadāmies pēc ražotāju noteiktajām rekomendācijām, bet mēslojuma līdzekļu devas samazinām gandrīz uz pusi – dodam 500 – 600 kg uz hektāru. Šādi neiegūstam milzu ražas, toties kartupeļi nav pārmēsloti, tiem ir ļoti labas garšas īpašības. Šajā ziņā esam pat ieguvēji, jo mūsu audzētos pircēji jau ir novērtējuši un pērk vairumā.

 

Lai novāktu lielāku ražu no hektāra, agros kartupeļus stāda visai biezi – bumbulis no bumbuļa vagā iegulst apmēram 20 cm attālumā, rinda no rindas atrodas 70 cm atstatumā. Kartupeļu stādīšanai izmanto jau pavecu agregātu, ko velk traktors T 25. Liekot saasnojušos bumbuļus ar rokām kausiņos, darbs sokas diezgan lēni – pa dienu var apstādīt hektāru. Pēc tam uz vagām klāj agrotīklu (17 g/m2), gar malām tam ar lāpstu uzberot zemi.

 

Tirgū pirms Jāņiem

kartup_011_VSAgro šķirņu kartupeļi tikpat kā nezied, tādēļ segumu uz stādījumiem var atstāt ilgi. Kad virs zemes parādās kartupeļu asni, segmateriālu noņem, lai vienu reizi apsmidzinātu augsni ar zenkoru pret nezālēm. Maija beigās, divas nedēļas pirms rakšanas, agrotīklu noņem pavisam un nopļauj lakstus. Tad ar racēju izkrata kartupeļus no zemes.

Pirmo ražu var sākt vākt apmēram pēc diviem mēnešiem no iestādīšanas – kad bumbuļi sasnieguši vistas olas lielumu. Pērn kartupeļu stādīšanu sākuši 14. aprīlī un pirmo ražu tirgū nogādājuši 10. jūnijā. Agrie kartupeļi dod apmēram 8 tonnas no hektāra.

Kartupeļus saimnieks pats ar busiņu piegādā uzpircējiem nakts tirgū – sākumā uz Rīgu aizved pa pustonnai, vēlāk līdz vienai tonnai.

– Parasti ar pirmo vietējo agro produkciju tirgū kādu nedēļu esam trijatā – arī abi pārējie zemnieki ir no Bauskas puses. Pirmos kartupeļus varam pārdot vidēji par 50 santīmiem kilogramā, – teic Juris. – Vēlāk krietni samazināt cenu spiež no ārzemēm ievestie lētākie kartupeļi. Ar tiem grūti konkurēt, un, lai pārdotu vietējos agros masveidā, cenu pietuvinām poļu kartupeļu līmenim.

Zemnieku saimniecībā “Sili” audzēšanai zem agrotīkla izraudzītas trīs agrās ārzemju šķirnes. Lielāko daļu stādījumu aizņem ‘Solist’, kas agrīnuma ziņā pārspēj pat kādreiz ļoti populāros ‘Mutagēnagros’. Ir arī ‘Riviera’ un ‘Bellarosa’ – visas ražīgas, ar izskatīgiem bumbuļiem, kas tirgū ir svarīgi.

Lai būtu laba kartupeļu raža, stādmateriāls palaikam jāatjauno. Gadus četrus iztiek ar pašu audzēto – ik sezonu aptuveni 1 ha agro stādījumu atstāj sēklai, pēc tam no sēklas kartupeļu pavairotājiem Vecsaules pagastā pērk jaunu ataudzējumu.

 

Rudens ražai

Jūlijā agrie stādījumi ir noražojuši, bet septembrī pilnā sparā jārok pamatraža. Galvenokārt audzē nemainīgi populārās šķirnes ‘Laura’ un ‘Vineta’, pāris hektāru atvēlēts arī šķirnēm ‘Vitara’, ‘Gala’, ‘Acapella’.

Īsi pirms stādīšanas šo šķirņu bumbuļus kodina ar preparātu kruizers, lai aizsargātu tos pret drātstārpu un kartupeļu lapgrauža bojājumiem.

 

– Kartupeļi ar caurumiem noteikti nepiesaista pircēju uzmanību, – pasmīn audzētājs un piebilst, ka pret maijvaboļu kāpuriem krui­zers gan diemžēl esot bezspēcīgs. Kodne darbojas trīs mēnešus, augustā kaitēkļi atkal posta ražu, bet tur vairs neko lāgā nevar pasākt.

 

Veģetācijas periodā stādījumi noteikti jānosmidzina pret lakstu puvi, citādi var zaudēt visu ražu. Reizē ar fungicīdiem kartupeļiem dod arī mēslojumu caur lapām, lai augi ātrāk uzņemtu barības elementus.

Novāktos kartupeļus glabā bijušā kolhoza pagrabā, tad tos šķiro un pārdod Rīgā. Šogad Juris Sils plāno novākt apmēram 30 t no hektāra, tātad kopā vairākus simtus tonnu. Ar Kurmenes z/s “Sili” audzējumu klienti tirgū būšot nodrošināti visu ziemu.

 

Leišiem vieglāk?

Kartupeļiem ir samērā lielas ražošanas izmaksas – jāpērk minerālmēslojums, ķimikālijas, un, lai tās nonāktu uz lauka, jātērē daudz degvielas Protams, to nav iespējams kompensēt ar viena hektāra apstrādei bez akcīzes nodokļa piešķirtajiem 100 litriem.

– Manuprāt, tas ir absurds, ka rušināmkultūrām noteikta tā pati bezakcīzes degvielas norma, kas zālājiem un graudaugiem. Aršanai vien aiziet 25 litri uz hektāru, trīs hektāru platības apstādīšanai dienā vajag 20 litru, kartupeļu rakšanai ar vienrindas kombainu dienā jātērē 30 – 40 litru uz hektāru, vēl vairāk “apēd” vagu formēšana, rušināšana, augu miglošana. Tas ir jau krietni pāri simts litriem. Piemēram, tepat kaimiņos, Lietuvā, zemnieki par rušināmkultūru audzēšanu hektāra platībā pašlaik saņem 240 litru degvielas bez akcīzes nodokļa.

Lai nu kā – kartupeļu audzēšana Jura Sila saimniecībā arī turpmāk būšot vienīgā nozare. Tā ir pietiekami darbietilpīga, tomēr eksperimentēt ar citām ir riskanti, labāk turpināt iesākto – spriež zemnieks. Ir uzkrāta pieredze, ir izveidojusies cieša sadarbība ar produkcijas iepircējiem, kuri z/s “Sili” izaudzēto pārdod vairākās vietās Rīgā (Lubānas, Āgenskalna, Ziepniekkalna tirgū), arī Valmierā, Siguldā un citur.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+