Kazkopjiem ziedu laiki – “Cesvaines piens” sāk ražot kazas sieru 0
Uzsākot rūpnieciski ražot puscieto kazas sieru, paredz uzplaukumu kazu audzēšanas nozarē, portālu laukos.lv informēja uzņēmuma “Siera nams” pārstāve Zane Baķe.
Atbildot uz augošo pieprasījumu pēc veselīgajiem kazas piena produktiem, AS “Cesvaines piens” augustā sākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktu.
Līdz ar to kazu audzētājiem tā ir ļoti laba ziņa, jo sagaidāma straujāka nozares attīstība.
Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums: 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.
“”Cesvaines piena vadība ļoti gandarīta par iespēju kopā ar kazu audzētājiem paplašināt ganāmpulkus. Vēlamies sniegt stabilitātes sajūtu piena piegādātajiem, kā arī iedrošināt tos, kas plāno paplašināties vai uzsākt darbu šajā nozarē,” atzina “Cesvaines piens” valdes priekšsēdētāja Dzintra Simsone.
Eiropā un kopumā pasaulē pieprasījums pēc kazas piena produktiem ar katru gadu palielinās. Tie ir veselīgi, ar nelielu holesterīna daudzumu, turklāt mazāk alerģiski nekā govs piena produkti, kas ir liels pluss, ņemot vērā globālo alerģiju izplatību, norādīja Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.
Salīdzinājumā ar govs pienu, kazas pienā ir sīkākas tauku lodītes – tas nozīmē, ka organisms labāk uzņem vērtīgās aminoskābes. Arī laktozes daudzums kazas pienā ir mazāks, tāpēc cilvēka organismam to ir vieglāk sašķelt.
“Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Sākot šī siera ražošanu, “Cesvaines piens” ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,” norāda K.Piliena.
Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā siera ražošanas procesu nākotnē plāno bioloģiski sertificēt. “Sadarbībā ar kazas piena piegādātājiem cenšamies piena apjomu palielināt, lai piedāvātu sieru plašākam klientu lokam vietējā tirgū, kā arī esam konkurētspējīgi ar šo produktu eksporta tirgos,” uzsver Dz.Simsone.
Visas saimniecības, no kurām tiek ņemts piens jaunā siera ražošanai, ir bioloģiskas, kas nozīmē, ka kazas šajās saimniecībās tiek turētas atbilstoši augstākajām dzīvnieku labturības prasībām, nodrošinot sieram visaugstāko kvalitāti.
Kopumā patlaban 80% no visiem Latvijas kazu audzētājiem ir bioloģiskas saimniecības, bet 25 saimniecības ir ekonomiski aktīvas jeb tādas, kas nodod pienu.
“Cesvaines piens” pēdējos gados ir ņēmusi vērā patērētāju vēlmes un pievērsusies veselīgāku piena produktu ražošanai. Kopš 2015.gada tiek ražots bioloģisks siers, un šogad BIO produktu līnija papildināta ar BIO biezpienu un sviestu.
Kazas siera ražošana ir īpatnēja ar to, ka kazām ir laktācijas periods, kas nozīmē, ka gadā ir periods, kurā šī siera ražošana nav iespējama piena trūkuma dēļ. Vidējais izslaukums laktācijas periodā, kas ilgst aptuveni 8-9 mēnešus, ir 500 litri. Ganāmpulkos lielākoties ir vietējās Latvijas kazu šķirnes.
Jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.
Jaunais puscietais kazas siers ieguvis zelta medaļu, kas tiek piešķirta par izcilu kvalitāti, Latvijas piensaimnieku centrālās savienības rīkotajā 2016.-2017. gada nogatavināto un kausēto sieru produktu grupā.
Cesvaines pienotava dibināta 1921.gadā, sākotnēji tā ražoja sviestu un sieru Bakšteins. 1997.gadā tika izveidota AS “Cesvaines piens”. Šobrīd “Cesvaines piens” pamatā izgatavo trīs veidu sierus – “Gouda”, “Maasdam” un “Tilsiter”, kā arī piena produktus – sviestu, mājas sieru ‘CIBA” un biezpienu. Pēdējo gadu laikā uzņēmums aktīvi apgūst ES fondu līdzfinansējumu, modernizējot iekārtas, kas ļauj paplašināt produktu sortimentu un piedāvāt patērētājiem arvien jaunus un tirgū pieprasītus produktus.
