Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
9. augusts, 2013
Drukāt

Ko radām ar savām domām?

Cilvēka domu spēks slēpjas to dzīvībā. Ikviena doma radusies savienojas ar to enerģijas veidu, par ko tiek domāts.

 

Tātad, domājot par labo, radām labo, savukārt, domājot par ne tik labo, radām tieši to nelabo, par ko esam sākuši domāt. Notiek apzināts vai neapzināts radīšanas process. Cilvēks izdara izvēli, kam viņš kalpos.

Apzināta rīcība no neapzinātas rīcības atšķiras ar to, ka apzinoties saņemam to, ko esam sējuši, bet, neapzinātas rīcības mudināti, arī saņemam to, ko esam sējuši, tikai sēta tiek tā sēkla, kuras augļi var radīt nepatīkamus pārsteigumus. Kādēļ? Tādēļ, ka nesekojam tam, par ko domājam, par ko runājam.

Visam notiekot pašplūsmā, dzīves vadību uzņemas izmanīgākie, tie, kuri tiek sūtīti kā sava veida modinātāji. Ko tie modina? Lai to izprastu, ir jājautā. Ko man māca tas un tas cilvēks, tā un tā problēma, tas un tas nemiers, kāpēc tu esi atnācis un ko tu gribi pateikt. Jautādami sev, savai būtībai un neiespringdami atbildes gaidās, parasti saņemsim tās atbildes, kuras pavērs dzīves norišu priekškaru.

Ko mums māca? Būt par personībām. Redzamais ir tikai galarezultāts, kā kotlete pēc cepšanas. Nozīmīgs ir viss process no sākuma līdz galam. Nu ko, bet tādēļ jau dzīve dota, lai mācāmies spriest.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+