Mobilā versija
+2.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
19. marts, 2012
Drukāt

Konfliktu kārotājiem 16. marts liek vilties

legi5_ts_4

Ar katru gadu arvien plašāks kļūst leģionāru un viņu atbalstītāju gājiens no Doma laukuma līdz Brīvības piemineklim. Parasti tajā piedalījās daži simti cilvēku, bet šogad, pēc policijas aplēsēm, gājienā devās un ziedus nolika 1500 līdz 2000 cilvēku.

 

No valdošajiem politiķiem bija ieradušies Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas pārstāvji. Gan pie Doma baznīcas, gan Brīvības pieminekļa laukumā NA jaunieši bija izveidojuši jau tradicionālās karogu alejas. Notiekošajam sekoja kupls skaits vietējo un ārvalstu, galvenokārt Krievijas, 
žurnālistu.

 

Iztiek bez konfliktiem

“Leģionā mūs iesauca piespiedu kārtā. Par karošanu nacistiskās Vācijas pusē mēs izcietām sodu Sibīrijas lēģeros. Vēl padomju laikā tikām reabilitēti, varējām atgriezties un mierīgi dzīvot Latvijā. Skumji, ka tagad mēs tiekam lamāti par fašistiem un tamlīdzīgi. Mēs nekarojām par Hitlera idejām, bet cerējām uz brīvu Latviju,” pirms dievkalpojuma Doma laukumā ārzemju televīzijām lauzītā krievu valodā mierīgi skaidroja kāds sirms kungs. Līdzīgu viedokli ar plakātiem, kuros bija pārsvītrota gan nacistu svastika, gan padomju sirpis un āmurs, pauda arī vairāki citi pasākuma apmeklētāji. Kā novēroju, ārvalstu žurnālistus vairāk par šiem skaidrojumiem interesēja politiskie margināļi Uldis Freimanis, Aivars Gedroics, Igors Šiškins.

No Doma baznīcas gājienā devās vairāki simti cilvēku, bet Vecrīgā viņiem pievienojās citi un drīz vien dalībnieku skaits jau pārsniedza tūkstoti.

Vēl viena vilšanās sensāciju un konfliktu kārotājus sagaidīja pie Brīvības pieminekļa, jo, gājienam sasniedzot laukumu, valdīja pilnīgs klusums. Par to pārsteigti bija arī gājiena dalībnieki, kas jau bija gaidījuši tradicionālo lamāšanos. Bastejkalna pusē gan bija iekārtojušies pārdesmit “antifašistu” un uzstādījuši simboliskas karātavas ar koncentrācijas nometņu upuru attēliem. Vairāki protestētāji arī bija saģērbušies cietumnieku drānās. Taču savu nostāju viņi pauda vien ar dažiem žestiem un retiem izsaucieniem. Vien ziedu nolikšanas laikā sākās tradicionālās diskusijas starp abu pušu pārstāvjiem.

 

Bez provokācijām neiztiek

Tomēr gluži bez provokāciju mēģinājumiem neiztika arī šogad, un, tikai pateicoties policijas un organizatoru operatīvai reakcijai, iztika bez sadursmēm. Brīdī, kad gājiens virzījās cauri Vecrīgai, tam pievienoties centās pāris personas ar nacistu simboliku, bet gājiena organizatori viņus atpazina, informēja policiju un provokatori tika aizturēti.

Savukārt pie Brīvības pieminekļa “antifašisti” jau no paša rīta bija nolikuši provokatīvu ziņojumu leģionāriem – sēru vainagu ar uzrakstu “Nacisma upuru piemiņai”. Vēl pirms gājiena ierašanās pāris latviešu jauniešu to aizsedza ar ziediem un simbolisku vairogu Latvijas karoga krāsas.

 

Tajā brīdī pieskrēja kāds angliski runājošs “antifašists”, kurš gan uzdevās par ārzemju preses pārstāvi, un mēģināja noraut vainagam priekšā aizlikto plāksni. Jaunieši agresīvo “žurnālistu” ātri savaldīja un nodeva policistiem, bet no aizturēšanas ārzemnieku paglāba eirodeputātes Tatjanas Ždanokas iejaukšanās.

 

Kopumā 16. marta pasākumu norises vietās policija aizturējusi trīs cilvēkus. Vienu par aizliegtas nacistiskās simbolikas nēsāšanu, otru – par padomju simboliku, bet trešo – par rupju uzvedību.

 

Plakāti Zurofu nepārliecina
legi4_ts_4

Ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa klātienē vēroja arī Simona Vīzentāla centra direktors Efraims Zurofs, kurš bieži kritizējis Latvijas attieksmi pret Otrā pasaules kara notikumiem. Vērsu viņa uzmanību uz to, ka gājiena dalībnieki plakātos vienlīdz nosoda gan komunistisko, gan fašistisko okupācijas režīmu. Taču “nacistu mednieku” tie nepārliecinot. “Latviešu SS leģions tiešām nepiedalījās zvērībās pret civiliedzīvotājiem. Tas ir fakts, ko es netaisos apšaubīt! Taču leģionā iestājās arī virkne kolaboracionistu, kas pirms tam bija piedalījušies ebreju iznīcināšanā,” norādīja E. Zurofs. Viņš arī uzsvēra, ka 16. marta pasākumi ir “balstīti uz mītu, ka leģionāri cīnījās par valsts brīvību”. “Latvijas neatkarības atgūšana bija iespējama tādēļ, ka karā uzvarēja sabiedrotie. Ja būtu noticis pretējais, visticamāk, jūs joprojām dzīvotu nacistu okupācijā,” sprieda E. Zurofs.

Nolikuši ziedus, daļa gājiena dalībnieku izklīda, bet citi sanāca pulciņā Brīvības pieminekļa pakājē, kur teoloģijas doktors Guntis Kalme nolasīja nelielu sprediķi. Tajā mācītājs uzsvēra nepieciešamību saglabāt stingru morālu un garīgu stāju, jo “aiz austrumu robežas saprot tikai spēka valodu un jebkādu piekāpšanos vai kompromisa meklējumus uztver kā vājuma pazīmi”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+