Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. janvāris, 2015
Drukāt

KP atļauj norvēģu “Orkla” pārņemt “Laimas” un “Staburadzes” īpašnieku “NP Foods” (5)

Foto: Timurs SubhankulovsFoto: Timurs Subhankulovs

Konkurences padome (KP) atļāvusi Norvēģijas kompānijas “Orkla” un pārtikas ražotāju grupas “NP Foods” apvienošanos, informēja KP komunikācijas speciāliste Paula Vilsone.

KP atļāvusi “Orkla” un “Gutta”, “NP Foods”, “Staburadze”, “Margiris”, “Detente”, “Laima” un to meitas sabiedrību apvienošanos. KP secina, ka darījuma rezultātā ietekmētajos tirgos netiks nodarīts kaitējums konkurencei, norādīja Vilsone.

KP lēmumā secina, ka tirgos, kuros darbojas apvienošanās dalībnieki, – sulu, sulu dzērienu un nektāru tirgū, šokolādes konditorejas tirgū, cukura konditorejas izstrādājumu tirgū, cepumu, biskvītu un vafeļu tirgū, kā arī galda mērču tirgū un gatavo zupu tirgū – Latvijā un Baltijas teritorijā konkurence netiks būtiski samazināta. “Darījuma rezultātā minētajos tirgos apvienošanās dalībnieku tirgus daļas pieaugums vērtējams kā neliels, savukārt jaunu konkurentu ienākšanai attiecīgajos preču tirgos būtisku barjeru nav. Vienlaikus mazumtirgotājiem saglabājas iespējas iegādāties arī citu ražotāju produkciju gan Latvijā, gan arī ārpus Latvijas teritorijas,” atzīmēja KP pārstāve.

Apvienošanās rezultātā “Orkla” iegūs vienpersonisku izšķirošo ietekmi “NP Foods” koncernā, tādējādi iegūstot 100% “Gutta” akciju, kā arī 100% “NP Foods”, “Staburadze”, Lietuvas sabiedrības “Margiris” un “Detente” kapitāla daļu un 24,6% “Laima” akciju, kamēr pārējie 75,4% “Laima” akciju pieder “Staburadze”.

“Orkla” ir Norvēģijā dibināta un inkorporēta publiska akciju sabiedrība un tā ir “Orkla” koncerna vadošā sabiedrība. Uzņēmums darbojas Skandināvijā, Austrumeiropā, Āzijā, kā arī ASV. Koncerna galvenie darbības virzieni ir pārtikas preču ražošana, konditorejas un uzkodu ražošana, mājsaimniecības un mājas preču ražošana u.c.

Latvijā darbojas vairākas “Orkla” koncerna sabiedrības, ieskaitot “Spilva”, “Kalev”, “Latfood”, “Latfood Agro”, “Lanordija”, “Alvo Park”, “Alvo Park 2”, “Sapa Profili”” un “Axellus”.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka KP “Orkla” un “NP Foods” apvienošanās ziņojumu saņēma 26.augustā, un pēc sākotnējās izpētes, 25.septembrī padome nolēma ziņojumu vērtēt papildus.

KP atļauja apvienošanās darījumiem nepieciešama, ja apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā ir bijis ne mazāks par 35 572 000 eiro vai apvienošanās dalībnieku kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40%.

“Orkla” augusta beigās paziņoja, ka iegādājies “NP Foods”.

“Orkla” ir Norvēģijas pārtikas koncerns, kas 2004.gadā iegādājās Latvijas lielāko augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumu “Spilva”. Norvēģijas koncernam Latvijā vēl pieder uzņēmums “Latfood”, Igaunijā – “Kalev” un “Põltsamaa Felix”, bet Lietuvā – “Suslavičius-Felix”. “Orkla” apgrozījums 2013.gadā bija 3,93 miljardi eiro un grupā strādāja 17 tūkstoši cilvēku.

“NP Foods” apvieno Latvijas un Lietuvas pārtikas, tirdzniecības un loģistikas uzņēmumus “Laima”, “Staburadze”, “Gutta”, “Staburadzes konditoreja”, “Saldumu tirdzniecība”, “NP Logistics”. Tas ir Latvijas lielākais vadības uzņēmums saldumu un dzērienu nozarē. Kompānija pērn strādāja ar 64,323 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa palielinājās 3,6 reizes un sasniedza 1,107 miljoni eiro.

KP ir Ekonomikas ministrijas padotībā esoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību visos tautsaimniecības sektoros sabiedrības interesēs.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Tad varētu sākt ražot garšīgākas konfektes kā Norvēģijā, jo seno Laimas garšu tik jūtam atmiņās un laikam nekad vairs nesagaidīsim , bet Norvēģijā konfektes ļoti garšīgas.

  2. Neiedziļinoties visādās palmu eļļās, krāsvielās u.tml., tomēr objektīvi LAIMAS produkcija pēdējos gados ir negaršīga, šokolāde slikta. Un turpmāk neticu, ka būs labāk, skatoties uz saimniekiem.

  3. … Vismaz viens letins ieguvis ka lielakais akcionars … apsveicami … !

    … Cerams gribes un spes panakt ‘Laimas’ un citu saldumu produktu kavalitates atjaunojumu … biesu cukuru un riekstu ellas rupniecibu atjaunosanu Latvija, un to vesligas produkcijas pielietosanu saldumu izstrade … !

  4. Tā tie ārzeju kapitālisti tos mūsu ražošanas uzņēmumus pērk un pārdod. Mums jābūt lepniem, ka esam priekš viņiem tādus uzcēluši.
    Bet par konkurenci tiešām nav ko raizēties. Tas konkurenci neietekmēs, jo tādas īstas konkurences jau nemaz nav. Paskatieties veikalos – visi dažādu firmu līdzīgie izstrādājumi ir ar līdzīgām cenām. Un nav jau arī prāta darbs konkurēt – visu taču var sarunāt.
    Un no palmu eļļas saldumos nav ko baidīties. Ja sāp locītavas, aptiekās var nopirkt pretsāpju zāles. Tiesa gan, tās atkal bendē kuņģi. Bet arī kuņģim taču ir zāles. Un vispār, palmu eļļa tajos saldumos nemaz nav tā kaitīgākā sastāvdaļa. Palasiet vien, kas ar sīkiem burtiņiem uz tā sauktajām šokolādēm ir rakstīts par to sastāvu! Emulgatori, aromatizētāji, krāsvielas, stabilzētāji…. – īsts būvkomplekts. Ja nezinātu, ka tā ir šokolāde, nodomātu, ka tas ir kāds telpu iekšējai apdarei domāts materiāls. Es nupat nesen biju sajūsmā par kondensēto pienu. Gribēju pirkt, bet vispirms palsīju tos sīkos burtiņus. Izrādās, tur piena nemaz nav – sūkalu pulveris, palmu eļļa, emulgatos, aromatizētājs, krāsviela… jā arī cukurs tur tomēr gan bija pielikts.

  5. Laima izmanto sava produkcija Palmu eļļu . Esmu kārumnieks un ilgāku laiku biju lietojis Laimas saldumu lētāko galu . Naktīs nejēdzīgi sāpēja locītavas . Izlasīju saldumu receptes un pārsteigums , viņi izmanto palmu eļļu , kura praktiski ļoti smagi pārstrādājas cilvēka organismā . Pārstāju lietot šos saldumus un tagad tos gatavoju pats no kakao pulvera , Jelgavas cukura , riekstiem , krējuma . Mazliet neērtības ar šo gatavošanu , bet toties locītavas vairs nesāp .

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+